Jaunajā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā plānots paplašināt iepirkumu procedūru klāstu, tiek noteiktas prasības pretendentiem attiecībā uz informācijas sniegšanu, papildināti izslēgšanas nosacījumi, kā arī veikti citi precizējumi un uzlabojumi esošajā regulējumā. Likumprojekts 13. septembrī tika apstiprināts valdības sēdē.

Likumprojekts bez jau esošajām iepirkumu procedūrām paredz divas jaunas - konkursa dialogu un inovācijas partnerības procedūru. Konkursa dialogu varēs piemērot, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau tirgū pieejamus risinājumus, ja iepirkuma līgums ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus vai ja iepirkuma līguma slēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējām sarunām īpašu apstākļu dēļ, kas attiecas uz iepirkuma raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru, vai ar tiem saistīto risku dēļ.

Tāpat konkursa dialogu varēs piemērot, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar pietiekami precīzi sagatavot tehniskās specifikācijas, atsaucoties uz standartiem, Eiropas tehnisko novērtējumu, kopējām tehniskajām specifikācijām vai tehniskajām atsaucēm, kā arī gadījumos, ja atklātā vai slēgtā konkursā ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, piedāvājumi pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto paredzamo līgumcenu, piedāvājumi atzīti par nepamatoti lētiem, tie ir iesniegti pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām vai pretendenti neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām.

Savukārt inovācijas partnerības procedūra būtu piemērojama gadījumos, kad ir nepieciešamība pēc kāda inovatīva produkta vai pakalpojuma, vai inovatīvu būvdarbu izstrādes un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošu iegādi nevar realizēt ar tiem risinājumiem, kas jau pieejami tirgū. Inovācijas partnerība ļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra.

Likumprojekts paredz, ka tiek ieviesta atvieglota iepirkumu veikšanas kārtība sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, piemēram, administratīvajiem, sociālajiem, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumiem, obligātās sociālās nodrošināšanas, pabalstu un citiem pakalpojumiem.

Likumprojektā ir noteikts arī tas, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pieprasīt, lai pretendents uzrāda apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir 10% no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu.

Ar likumprojektu tiek papildināti arī likumā iekļautie pretendentu izslēgšanas nosacījumi, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda paziņojumā par līgumu vai/un iepirkuma procedūras dokumentācijā. Noteiktā kārtība paredz, ka izslēgšanas nosacījumi tiek iedalīti divās grupās - obligātie un fakultatīvie. Paredzēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs jebkurā gadījumā un pilnā apmērā pārbauda obligātos izslēgšanas nosacījumus, savukārt fakultatīvos izslēgšanas nosacījumus - tikai tādā apmērā, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir paredzējis iepirkuma dokumentācijā vai dalības uzaicinājumā.

Tāpat ar likumprojektu tiek mainīta nodokļu nomaksas pārbaude, paredzot, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neizskata kandidāta pieteikumu vai pretendenta piedāvājumu un nepiešķir pretendentam iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, ja konstatēts, ka kandidātam pieteikuma vai pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai pretendentam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, šā lēmuma pieņemšanas dienā ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Likumprojektā paredzēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam primāri jāpiešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru nosaka, ņemot vērā cenu vai izmaksas un kvalitātes kritērijus. Viszemākās cenas kritēriju sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var izmantot, ja to sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta. Vienlaikus jāuzsver, ka, iepērkot jebkāda veida preci, nevajadzētu automātiski kā piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt viszemāko cenu, it īpaši tādos gadījumos, ja attiecīgai precei var izvērtēt izmaksas dzīves cikla laikā, kas ietver, piemēram, ar iegādi saistītas izmaksas, lietošanas izmaksas (piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš), apkopes izmaksas, aprites cikla beigu izmaksas (piemēram, savākšanas un reģenerācijas izmaksas).

Tāpat likumprojekts tiek papildināts ar nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas kārtības regulējumu. Likumprojektā ir noteikta kārtība, ka tad, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to ir paredzējis iepirkuma dokumentācijā vai dalības uzaicinājumā, tas ir tiesīgs pārbaudīt pretendenta un tā apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes. Būtiskas atšķirības no attiecīgajām profesijām piemērotajām vidējām stundas tarifa likmēm valstī var liecināt par cenu dempingu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Saskaņā ar likumprojektu pakalpojuma līgumu, ja pakalpojumi tiek sniegti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja objektā, un būvdarbu līgumu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jāpieprasa, lai pēc iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā uzsākot iepirkuma līguma izpildi, pretendents iesniedz būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju sarakstu. Sarakstā jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jāpieprasa, lai iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājs paziņo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par jebkurām minētās informācijas izmaiņām, kā arī papildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmēju, kas tiek vēlāk iesaistīts būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā.

Likumprojektā ir noteikts arī tas, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt iepirkuma procedūras dokumentos, ka publisku būvdarbu līguma gadījumā pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma maksājumus par apakšuzņēmēja sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem piegādātājam, kurus tas ir pieņēmis un kuru apmaksas termiņš tiek kavēts, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav izmaksājis visu piegādātājam pienākošos līgumcenu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uz apakšuzņēmēja piestādīta rēķina pamata tieši pārskaita apakšuzņēmējam un par attiecīgo summu samazina nākamo maksājumu piegādātājam.

Likumprojektā tiek precizēta arī jauktu līgumu piemērošana, paredzēta iespēja kvalitātes kritēriju ietvaros vērtēt arī iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla kvalifikāciju (līdz šim šāds vērtēšanas kritērijs nebija atļauts), kā arī ietverti citi nosacījumi.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.