Ieskats jaunajā Grāmatvedības likumprojektā

Gaida Kalniņa, Dr.oec., SIA Gaidas Kalniņas audits valdes priekšsēdētāja, zvērināta revidente

(0)
Ieskats jaunajā Grātvedības likumprojektā
Ilustrācija: © ilyaf – stock.adobe.com
Gaida Kalniņa
Gaida Kalniņa, Dr.oec. SIA Gaidas Kalniņas audits valdes priekšsēdētāja, zvērināta revidente Foto: Aivars Siliņš

Pašlaik spēkā esošais likums «Par grāmatvedību» (turpmāk tekstā — likums) tika pieņemts pirms 28 gadiem 1992. gadā un stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī. Laikam ritot, minētais likums ir piedzīvojis 19 grozījumu. Likuma izpildījums neatbilst mūsdienu juridiskajām prasībām. Likuma normas ir ļoti lakoniskas, bez satura, kas nepieciešams regulējuma piemērošanas skaidrībai. Tāpēc pēdējais laiks bija uzrakstīt jaunu grāmatvedības «jumta» likumu. Nu tas ir tapis.

Jaunais Gramatvedibas LikumsLikumprojektā no likuma «Par grā­matvedību» un Ministru kabineta (MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumiem «Notei­ku­mi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» ir pārņemtas tās normas, kuras nav zaudējušas aktualitāti. Pozitīvi vērtējams, ka likumprojektā no likuma un MK noteikumiem pārņemtās normas regulējuma piemērošanas skaidrībai ir uzrakstītas tā, lai to praktiskā piemērošana lietotājiem būtu viennozīmīgi saprotama.

Jaunais grāmatvedības likums pēc satura ir apjomīgāks un kā «jumta» likums ietver visas svarīgākās grāmatvedības kārtošanas un organizēšanas jomas.

Terminu skaidrojumi

Likumprojekts sākas ar grāmatvedībā lietoto terminu skaidrojumu. Tas ir ļoti aktuāli, jo praksē nākas saskarties ar tādiem terminiem, kuru skaidrojums jau izdotajos normatīvajos dokumentos ir atšķirīgs. Ja šos terminus lieto grāmatvedībā, tad, protams, no grāmatvedības viedokļa ir jābūt atbilstošai definīcijai. Likumā ir sniegts skaidrojums tik aktuāliem terminiem kā «apliecinājums (autorizācija)», «elektroniskais rēķins» un «strukturēts elektroniskais rēķins». Daļa jau sen praksē lietoto grāmatvedības terminu vienkopus vispār nav skaidroti. Likumā ir dotas definīcijas grāmatvedībā lietotajiem terminiem «manta», «saimnieciskais darījums» un «saimnieciskā darījuma diena», kā arī «uzņēmums», «budžeta iestāde», «uzņēmuma vadītājs», «grāmatvedības dokumenti», «grāmatvedības kontu plāns», «grāmatvedības reģistri» un «grāmatvedības organizācijas dokumenti», «grāmatvedības kontrole» u.c.

Likumprojektā ir konkretizēts gan likuma mērķis, gan likuma darbības jomas un detalizēti minēti visi likuma subjekti, kas iepriekšējā likuma redakcijā bija minēti ļoti vispārīgi.
Daļā «Vispārīgās grāmatvedības kārtošanas prasības» ietverti iepriekšējā likuma satura redakcionāli precizējumi.

Likumprojekts vairs nesatur komercnoslēpuma grāmatvedībā normu, jo 2019. gada 1. aprīlī stājās spēkā Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kura 3. panta otrā daļa noteic: «Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.» Tāpēc likumprojektā nebija nepieciešams dublēt šīs tiesību normas.

Attiecībā uz grāmatvedībā lietoto vērtības mēru eiro ir saglabātas pašreiz spēkā esošās normas.

Nodaļā «Grāmatvedības reģistri un attaisnojuma dokumenti», tāpat kā iepriekšējā likumā, noteikta kārtība, kā kārtojami grāmatvedības reģistri, noteiktas prasības attaisnojuma dokumentiem un kases operāciju uzskaitei, precizējot un aktualizējot tās atbilstoši grāmatvedības prakses vajadzībām.

Par grāmatvedības reģistru kārtošanu, regulējuma piemērošanas skaidrībai, jaunajā likumā noteikts, ja ierakstos lietoti kodi, saīsinājumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jābūt skaidrotiem grāmatvedības organizācijas dokumentos.

Likumprojektā paredzēts, ja uzņēmums grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu pro­grammatūru), jānodrošina grāmatvedības reģistru attēlošana datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā.

Termins «cilvēklasāms formāts» Latvijas normatīvajos aktos nav skaidrots.

Termina skaidrojumu var atrast Eiropas Komisijas dokumenta «Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (COM(2018)279) 3. panta 10. punktā. Termins «cilvēklasāms formāts» ir elektronisks datu iesniegšanas veids, ko fiziska persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes, bet 4. pantā paredzēts, ka «informāciju cilvēklasāmā formātā iesniedz uz vietas, atverot uz to elektronisko ierīču ekrāniem, kuras pieder attiecīgajiem uzņēmējiem vai kompetentajām iestādēm».

Attiecībā uz valodas lietojumu, tāpat kā līdz šim, likumprojektā noteikts, ka grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā. Bet gadījumā, ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, grāmatvedības reģistros, izdarot ierakstus, papildus var lietot arī otru šai personai pieņemamu valodu.

Saistībā ar grāmatvedības reģistros lietojamo valodu skaidrības pēc precizēts, ka valsts valodas prasības attiecināmas uz ierakstu veikšanu grāmatvedības reģistros, tādējādi nosakot, ka grāmatvedības reģistros ierakstus izdara latviešu valodā. Līdz ar to šī prasība neaizliedz uzņēmumiem nepieciešamības gadījumos grāmatvedības reģistru veidņu nosaukumiem būt citā valodā.

Izvērtējot pašlaik spēkā esošo regulējumu, spēkā ir norma, ka saimnieciskā darījuma otrai pusei nav nekādu pilnvaru noteikt, kādā valodā uzņēmumam būtu jākārto grāmatvedības reģistri. Otra valoda ir nepieciešama starptautiskiem uzņēmumiem (koncernu mātes uzņēmumiem), kuri ārpus Latvijas apkopo dažādu valstu filiāļu (koncerna meitas uzņēmumu) pārskatus, un filiālēs (koncerna meitas uzņēmumos) un tāpēc pieprasa lietot «mātes uzņēmuma» valodu kā otru valodu. Tādēļ likumprojektā 9. panta otrajā daļā paredzēts, ka grāmatvedības reģistros, izdarot ierakstus, papildus latviešu valodai var lietot arī otru valodu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem obligātā prasība ir veikt ierakstus grāmatvedības reģistros latviešu valodā, taču nepieciešamības gadījumos viņiem ir iespēja papildus lietot arī citu valodu.

Attaisnojuma dokumenti

Likumprojekta 11. pantā «Attais­no­juma dokumenti» un 12. pantā «Ārēji un iekšēji attaisnojuma dokumenti» tiek pārņemti esošā likuma 7. un 7.1 panta nosacījumi, ciktāl tie attiecas uz attaisnojuma dokumentiem.

Likumprojektā atšķirībā no esošā likuma:

  1. regulējuma skaidrībai:
  • iekļauta prasība, ka attaisnojuma dokumentā ir jānorāda saimnieciskā darījuma vērtība naudas izteiksmē;
  • skaidrojot jēdzienu «ārējs attaisnojuma dokuments», ņemts vērā fakts, ka ārēja attaisnojuma dokumenta autors vai saņēmējs var būt ne tikai uzņēmums, bet arī tāda fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, tādēļ likumprojektā (12. panta pirmā daļa) lietots jēdziens «cits saimnieciskā darījuma dalībnieks», nevis «cits uzņēmums», kā tas bija lietots likuma 7. panta trešajā daļā;
  • norādīts, ka prasības par attaisnojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidu izstrādāšanai un noformēšanai (piemēram, prasības pievienotās vērtības nodokļa rēķinam, strukturētam elektroniskam rēķinam);
  • ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, lai noteiktu attaisnojuma dokumentā iekļaujamās papildu informācijas saturu atsevišķiem konkrētiem saimniecisko darījumu veidiem un īpašu noformēšanas vai sagatavošanas kārtību, kā arī citus būtiskus attaisnojuma dokumenta sagatavošanas nosacījumus (piemēram, reģistrācijas numura un dokumenta veida nosaukuma veidošanas izvēles iespējas, viendabīgu dokumentu kopsavilkumu sagatavošanas un izmantošanas izvēles iespēja);
  • vairs nav paredzēta prasība par juridiskās adreses (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adreses (ja dokumenta autors ir fiziskā persona) un saimnieciskā darījuma pamatojuma norādīšanu attaisnojuma dokumentā;
  1. Grāmatvedības likumprojektā pārņemts Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» 8.3 punkts, kas paredz nosacījumus, kurus izpildot par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā var izmantot oriģinālā attaisnojuma dokumenta atvasinājumu elektroniskā vai papīra formā (piemēram, papīra formas oriģinālā attaisnojuma dokumenta elektronisko kopiju — skenētas kopijas, digitāla fotoattēla vai faksimilattēla veidā, elektroniskās formas oriģinālā attaisnojuma dokumenta atvasinājumu papīra formā (izdruku)). Paredzēts, ka oriģinālā attaisnojuma dokumenta atvasinājumus apliecina uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā — atvasinājumu elektroniskā formā var apliecināt ar elektronisku apliecināšanu (autorizāciju), atvasinājumu papīra formā (izdruku) var apliecināt ar pašrocīgu parakstu.

Līdzīgi kā pašlaik likuma 7.1 pantā, likumprojektā paredzēts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī tādu turpmāk minētu dokumentu, kas nesatur rekvizītu «paraksts»:

  • elektroniskā formā sagatavotu iekšēju attaisnojuma dokumentu, kam rekvizīts «paraksts» aizstāts ar elektronisku apliecinājumu (autorizāciju);
  • ārēju attaisnojuma dokumentu (rēķinu, preces vai pakalpojuma pieņemšanas dokumentu, neapliecinātu uzņēmuma — maksājumu pakalpojuma izmantotāja — konta izrakstu, kases čeku), ja attiecīgajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Likumprojekta 13. pantā «Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš» un 14. pantā «Īpaši noteikumi par skaidras naudas uzskaiti» ir pārņemti likuma 8. panta nosacījumi.

Likumprojekts atšķirībā no likuma:

  1. paredz, ka attaisnojuma dokumenti ir jāiegrāmato 20 dienu laikā (likumā bija noteikts — 15 dienu laikā) pēc attiecīgā mēneša beigām;
  2. precīzāk noteic svarīgākos skaidras naudas uzskaites un kases grāmatas kārtošanas nosacījumus, kā arī paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par kases ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kases grāmatas kārtošanu, kasiera pienākumiem un citiem ar skaidras naudas uzskaiti saistītiem jautājumiem.

Inventarizācija

Likumprojekta 15. pantā «Inventarizācijas mērķis», 16. pantā «Inventarizācijas noteikumi» un 17. pantā «Papildu nosacījums pārskata gada slēguma inventarizācijai» tiek pārņemti likuma 11. un 12. panta nosacījumi.

Likumprojektā atšķirībā no likuma regulējuma skaidrībai:

  1. uzskatāmi norādīts inventarizācijas mērķis un gadījumi, kad veicama inventarizācija;
  2. iekļauts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par inventarizācijas metodēm, inventarizācijas veikšanas un norises kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību.

Likumprojektā nav iekļauts tās likuma prasības, kuras attiecas uz inventarizācijas metodēm, termiņiem u.c. Ministru kabineta noteikumos iekļaujamiem nosacījumiem.

Gada pārskats

Likumprojekta nodaļā «Gada pārskats un citi pārskati» ir panti katram pārskatu veidam: 18. pants «Gada pārskats», 19. pants «Saimnieciskās darbības pārskats», 20. pants «Slēguma finanšu pārskats uzņēmuma reorganizācijas gadījumā», 21. pants «Slēguma finanšu pārskats uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā», 22. pants «Parādnieka bilance un finanšu pārskats juridiskās personas maksātnespējas procesā» un 23. pants «Īpaši nosacījumi saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai kuri ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli». Tajos pamatā ir pārņemti likuma 13. panta nosacījumi.

Salīdzinot ar likumu, likumprojekts neparedz dokumenta «sākuma bilance» sagatavošanu vai iesniegšanu.

Likumprojektā, salīdzinot ar likumu, regulējuma skaidrībai:

  1. papildus iekļauts termina «saim­nieciskās darbības pārskats» skaid­rojums un šī pārskata sagatavošanas noteikumi, kā arī īpaši noteikumi par tādu saimnieciskās darbības pārskata sagatavošanas, pārbaudes un iesniegšanas kārtību, kurš nepieciešams pirms lēmuma pieņemšanas par komercsabiedrības darbības apturēšanu (likumprojekta 19. pants);
  2. atsevišķos pantos iekļauti noteikumi par slēguma finanšu pārskatu un tā sagatavošanas kārtību uzņēmuma reorganizācijas gadījumā (likumprojekta 20. pants) un slēguma finanšu pārskatu un tā sagatavošanas kārtību uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā (likumprojekta 21. pants), jo tie sagatavojami atšķirīgi;
  3. atsevišķos pantos iekļauti noteikumi par:
  • parādnieka bilanci un finanšu pārskatu juridiskās personas maksātnespējas procesā (likumprojekta 22. pants);
  • īpašiem nosacījumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai kuri ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli (likumprojekta 23. pants).

Likumprojekta 24. pantā «Pārskata gada sākums, beigas un ilgums» tiek pārņemti likuma 14. panta (izņemot tā sesto daļu) noteikumi.

Likumprojekta 25. pantā «Īpaši nosacījumi par pārskata gadu vai saimniecisko gadu atsevišķiem uzņēmumu veidiem» tiek pārņemti likuma 14. panta sestās daļas un 14.1 panta noteikumi.

Likumprojektā atšķirībā no likuma normu skaidrībai nav nosaukti konkrēti uzņēmumu veidi, kuriem pārskata gads (budžeta iestādēm un valsts aģentūrām — saimnieciskais gads) sakrīt ar kalendāra gadu un kuriem pārskata gads (saimnieciskais gads), kurā uzņēmums uzsāk darbību, izbeidz darbību vai tiek reorganizēts, var būt īsāks par 12 mēnešiem, bet beidzas ne vēlāk kā kalendāra gada 31. decembrī. Tādēļ likumprojekta 25. pants paredz noteikt, ka likumprojekta 24. panta noteikumi neattiecas uz uzņēmumu, kura pārskata gada vai saimnieciskā gada ilgumu, sākumu un beigas nosaka attiecīgi likumi.

Likumprojektā atšķirībā no likuma ir iekļauti īpaši nosacījumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas un tās iestādes, arodbiedrības, kā arī politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības pārskata gadu (likumprojekta 26. pants).

Dokumentu glabāšana

Likumprojekta 27. pantā «Grāmatvedības dokumentu glabāšanas vispārīgie nosacījumi» un 28. pantā «Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks» ir pārņemtas likuma 10. panta (izņemot sesto daļu) prasības.

Likumprojekts atšķirībā no likuma paredz:

  • atšķirīgas glabāšanas vietas prasības elektroniskas formas grāmatvedības dokumentiem un papīra formas grāmatvedības dokumentiem. Papīra formas dokumenti, tāpat kā līdz šim, glabājami Latvijas teritorijā. Savukārt grāmatvedības dokumenti elektroniskā formā glabājami Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulai Nr. 2018/1807 par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām;
  • noteikumu, ka uzņēmuma grāmatvedības dokumentus fiziskās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju. Šos dokumentus drīkst izņemt no uzņēmuma tikai speciālajos likumos (likums «Par valsts ieņēmumu dienestu», Administratīvās atbildības likums, Kriminālprocesa likums un citi) vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā (pašlaik šāds regulējums ietverts MK 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» 33. punktā);
  • precizētas glabāšanas prasības, tās attiecinot tikai uz grāmatvedības dokumentiem, nevis ne uz visu uzņēmuma arhīvu.

Likumprojekta 29. pantā «Papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvēršana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē un nosacījumi, kuru ievērošana piešķir pārvērstajam dokumentam juridisku spēku un dod tiesības iznīcināt oriģinālo dokumentu» tiek pārņemti likuma 10. panta sestajā daļā ietvertie noteikumi un nosacījumi.

Likumprojektā ir izdalīta atsevišķa nodaļa par kompetences sadalījumu grāmatvedības jomā, paredzot Ministru kabineta kompetenci, Finanšu ministrijas kompetenci un uzņēmuma vadītāja kompetenci.

MK noteikumi un valsts politika grāmatvedības jomā

Likumprojekta 30. pantā «Ministru kabineta kompetence» paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam likuma piemērošanai izdot grāmatvedības kārtošanas un organizācijas noteikumus un norādīti šo noteikumu satura galvenie virzieni.

Likumprojekta 31. pantā «Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā», tāpat kā līdz šim likuma 15.1 pantā, dots uzdevums Finanšu ministrijai izstrādāt valsts politiku grāmatvedības jomā un koordinēt tās īstenošanu.

Atšķirībā no likuma šajā likumprojekta pantā norādītas arī galvenās ar minētā uzdevuma izpildes nodrošināšanu saistītās Finanšu ministrijas funkcijas:

  • izstrādāt normatīvo aktu projektus grāmatvedības jomā;
  • īstenot starptautisko sadarbību grāmatvedības jomā un nodrošināt Latvijas pārstāvību Eiropas Savienības institūciju un citu starptautisko organizāciju organizētajās sanāksmēs grāmatvedības jomas jautājumos, tai skaitā lai piedalītos Eiropas Savienības institūciju izstrādāto grāmatvedības jomu reglamentējošo normatīvo aktu projektu izvērtēšanā;
  • izvērtēt citu ministriju sagatavotos normatīvo aktu projektus attiecībā uz grāmatvedības jomas jautājumiem un, ja nepieciešams, sniegt ieteikumus to pilnveidošanai.

Uzņēmuma vadītājs

Atšķirībā no likuma likumprojekta 32. pantā «Uzņēmuma vadītāja kompetence grāmatvedības jomā» ir skaidri un detalizēti noteikti uzņēmuma vadītāja pienākumi un tiesības uzņēmuma grāmatvedības jomā.

Ar likumprojekta 33. pantu «Uzņēmuma vadītāja atbildība un zaudējumu atlīdzināšana» ir pārņemti likuma 2. panta trešās daļas, 10. panta piektās daļas un 17. panta noteikumi. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par:

  • grāmatvedības kārtošanu atbilstoši šā likuma prasībām;
  • grāmatvedības dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu līdz to nodošanai uzņēmuma arhīvā, kā arī par grāmatvedības dokumentu saglabāšanu uzņēmuma arhīvā un to pieejamību revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likumā attiecībā uz komercnoslēpumu grāmatvedībā minētajam;
  • zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, kurām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Grāmatvedis

Likumprojektā atsevišķā nodaļā par personu, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību, ir šādi panti: 34. pants «Grāmatvedis un ārpakalpojuma grāmatvedis», 35. pants «Uzņēmuma vadītājs, kurš ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats», 36. pants «Persona, kura nav uzskatāma par ārpakalpojuma grāmatvedi», 37. pants «Persona, kurai aizliegts būt par ārpakalpojuma grāmatvedi», 38. pants «Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana», 39. pants «Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs», 40. pants «Ārpakalpojuma grāmatveža civiltiesiskās atbildības apdrošināšana».

Saskaņā ar likumprojekta 34. pantu šā likuma izpratnē:

  1. grāmatvedis ir fiziskā persona, kas, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot uzņēmuma līgumu), uzņēmumā veic gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un citu normatīvajos aktos noteikto finanšu pārskatu sagatavošanu saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu prasībām, kā arī ir kompetenta veikt citus ar šo likumu noteiktos grāmatvedības kārtošanas pienākumus un kuras kompetenci minētajos grāmatvedības jautājumos apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci šajā punktā minētajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai iegūts zināšanas apliecinošs atbilstošs sertifikāts grāmatvedības jomā;
  2. ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un kuram ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir juridiska persona, ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai atbilst uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu.

Kā redzams no likumprojektā grāmatvežiem un ārpakalpojumu grāmatvežiem izvirzītajām izglītības un kompetences prasībām, grāmatvežiem tās ir nekonkrētākas, salīdzinot ar prasībām ārpakalpojumu grāmatvežiem. Ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju grāmatvedībā var iegūt, tikai studējot koledžās un augstskolās profesionālajās grāmatvedības programmās.

Tas nozīmē, ka likumā ierakstītais, ka derēs diploms par iegūto izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, neatbilst izvirzītajai prasībai par ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju grāmatvedībā.

Tāpat šīm prasībām neatbilst augstskolās iegūtā grāmatveža kvalifikācija neprofesionālā grāmatveža bakalaura un maģistra programmās. Tas nozīmē, ka visiem, kam nav diplomā vai apliecībā ieraksta par ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju grāmatvedībā, lai kļūtu par ārpakalpojuma grāmatvedi, būs jāiegūst šī kvalifikācija. Jautājums ir arī, kā šīs ārpakalpojumu grāmatvežiem izvirzītās prasības attieksies uz tiem grāmatvežiem, kuri ieguvuši izglītību periodā, kad izglītības sistēmā nepastāvēja kvalifikācijas līmeņi, bet diplomi ar piešķirtu kvalifikāciju.

Ja grāmatvežiem, kuriem nav izglītības dokumenta ar ierakstu par ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju grāmatvedībā, būs paredzēta papildu izglītošanās, tad uzskatu, ka visiem, kuri apmācīs grāmatvežus, ir jābūt ar noteiktu stundu skaitu licencētām vai akreditētām studiju programmām.

Tā kā par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu ir paredzēti MK noteikumi, tad uzskatu, ka Latvijas Grāmatvežu asociācijai un Ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijai vajadzētu aktīvāk iesaistīties priekšlikumu iesniegšanai attiecībā uz izglītības prasībām ārpakalpojumu grāmatvežiem, ņemot vērā visas tās izglītības programmas, kādās bija iespējams iegūt grāmatveža zināšanas dažādos laika periodos.

Administratīvā atbildība

Likumprojektā ir ietverta nodaļa «Administratīvā atbildība grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā». Minētā nodaļa ar grozījumiem likumā «Par grāmatvedību» 2019. gada 17. oktobrī (stājās spēkā 2019. gada 19. novembrī) kā 18., 19., 20., 21. un 22. pants ir iekļauta likumā «Par grāmatvedību». Likumprojektā šie panti ir pārņemti ar pantu numerāciju: 41. pants «Administratīvā atbildība par skaidras naudas uzskaites kārtības neievērošanu», 42. pants «Administratīvā atbildība par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu un par pārskatu neiesniegšanu», 43. pants «Administratīvā atbildība par attaisnojuma dokumentu reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu», 44. pants «Administratīvā atbildība par preču piegādes dokumentu lietošanas un reģistrēšanas kārtības neievērošanu» un 45. pants «Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā».

Likuma stāšanās spēkā ir plānota 2021. gada 1. janvārī. Ar likumu saistītie MK noteikumi ir jāpieņem līdz 2021. gada 1. jūlijam.

Būtu labi, ja ar likumu saistītie MK noteikumi stātos spēkā vienlaikus ar likuma spēkā stāšanos.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada februāra (458.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)