Jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina gan par pozitīvām, gan mazāk iepriecinošām sekām, kādas pēdējā gada ekonomiskie satricinājumi atstājuši uz Latvijas tautsaimniecību.
Inflācijas pieauguma temps Latvijā turpina strauji samazināties, aprīlī mēneša laikā cenām palielinoties tikai par 0,3%, bet gada inflācijai sarūkot līdz 15,1%, salīdzinot ar 17,3% iepriekšējā mēnesī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Inflācijas mazināšanos nosaka, pirmkārt, energoresursu cenu kritums pasaules tirgū, bet aprīlī, sekojot pasaules pārtikas izejvielu cenu kritumam, sākušas stabilizēties arī pārtikas cenas Latvijā, un kopējo nelielo cenu pieaugumu mēneša laikā noteikušas galvenokārt sezonālās apģērbu un apavu cenu svārstības.
Gada griezumā cenu pieaugums pagaidām vēl saglabājies augsts, un to tāpat kā iepriekšējos mēnešos noteikušas elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas un cita kurināmā cenas, kas kopumā salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli palielinājušās par 53,7% un devušas vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējās inflācijas. Vēl trešdaļu kopējā inflācijā devis pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 20,2%, bet autodegvielas cenas, kam lielu pagājušā gada laiku tāpat bija būtiska ietekme kopējā cenu pieaugumā, jau ir par 10,8% zemākas nekā pirms gada.
2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2023. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).
Savukārt ne tik labas vēstis saistītas ar jaunākajiem eksporta datiem. Preču eksporta pieauguma temps samazinās jau kopš pērnā gada septembra un šā gada pirmajā ceturksnī izaugsme bijusi tikai 2,9% apmērā. Ja vēl šā gada pirmajos divos mēnešos eksporta apjomi pieauga, tad martā, pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma, tie jau ir bijuši mazāki kā gadu iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Eksporta vērtība martā samazinājās par 2,1% jeb par 39 milj. eiro pret pērnā gada martu, veidojot 1,83 miljardus eiro. Kritumu ietekmēja gan augstie preču eksporta apjomi pērn, gan ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās pasaulē un Eiropā.
Pirmajā ceturksnī kopā preču eksporta vērtība palielinājusies par 2,9%, lielāko devumu veidojot lauksaimniecības, pārtikas preču un mehānismu, ierīču un elektroierīču eksportam. Tikmēr lielākie samazinājumi bijuši koka un tā izstrādājumu eksportā, kā arī metālu un to izstrādājumu eksportā.
Martā kopējo preču eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja samazinājums minerālproduktu, kā arī koka un to izstrādājumu eksportā. Minerālprodukti eksportēti par 21,8% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, ko lielā mērā ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 48,5%, tādējādi samazinot reeksporta apjomus. Savukārt koka un tā izstrādājumu eksports sarūk jau trešo mēnesi pēc kārtas, martā tam samazinoties par 11,8%, kas atspoguļojas arī ražošanas apjomu datos. Metālu un to izstrādājumu eksportā sarukums vērojams jau no pērnā gada vidus un martā apjomi kritušies par 23,2%. Tikmēr izaugsmi joprojām saglabā lauksaimniecības preču un pārtikas eksports, tam martā pieaugot par 17,3%, kur lielākie pieaugumi ir dzērienu un alkoholisko šķidrumu, graudaugu produktu un piena pārstrādes produktu grupās. Turpina pieaugt arī mehānismu, ierīču un elektroierīču eksports, kur šai grupai ir labi rezultāti arī ražošanas apjomos.
Arvien vairāk eksporta preču grupas uzrāda samazinājumus gada griezumā un šā gada pirmajā pusgadā būtiski uzlabojumi nav gaidāmi. Pozitīvas izmaiņas paredzamas uzlabojoties ekonomiskajai situācijai Eiropā, kas mums ir svarīgākais tirdzniecības partneris.
Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Inflācija turpina sarukt, samazinās arī eksports» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022
