EKONOMIKAS ZINĀTŅU MAĢISTRE,
LR GRĀMATVEŽU ASOCIĀCIJAS VALDES LOCEKLE,

LR GRĀMATVEŽU ASOCIĀCIJAS SERTIFICĒTA GRĀMATVEDE

Ingrīda KuplāIngrīdai Kuplajai ir pieredze šādos jautājumos:
1) starptautisku darījumu uzskaite:
– preču kustība starp Eiropā reģistrētām kompānijām,
– tiešās piegādes Ārpuskopienas teritorijās,
– preču saņemšana / pārdošana uz/no citas valsts PVN numuriem,
darījumi muitas zonās.

2) atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu gatavošana:
– konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana pēc SFPS prasībām,
– konsolidēto un atsevišķo (mātes uzņēmuma) finanšu pārskatu sagatavošana pēc LR Likuma „Par konsolidētajiem Gada pārskatiem” prasībām.

3) uzņēmuma iekšējās kontroles izveidošana:
-dokumentu noformēšana saskaņā ar LR Likuma „Par Grāmatvedību” prasībām,
-dokumentu aprites noteikumu izveidošanas praktiskā nepieciešamība,
– uzskaites procesu nodefinēšana datorprogrammā,
-uzskaites darbu automatizācijas nozīme grāmatveža darba efektivitātes nodrošināšanai.

4) LR nodokļu likumdošanas specifisku jautājumu risināšanas aspekti un veidi.

Kontaktinformācija: LR Grāmatvežu Asociācija, Rīga, Aspazijas bulvāris 5-434.kab., lrga@latnet.lv vai Ingrida.kupla@inbox.lv


EKSPERTA ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM UN SKAIDROJUMI:

Kā tiek piemērots pievienotās vērtības nodolis ( PVN) un atspoguļots PVN deklarācijā Latvijas uzņēmumam ienākošais un izejošais rēķins sekojošā darījumā? Darījums notiek ES teritorijā starp trijām pusēm, no kurām divas firmas ir PVN maksātājas – Francijas uzņēmums FR (preču piegādātājs) un Latvijas firma LV (pārdevējs). Trešā firma EE Igaunijā ir ar PVN neapliekama persona, kas neveic saimniecisko darbību, jo ir labdarības fonds (līdzīgi kā Fonds ZIEDOT Latvijā). Prece tiek transportēta pa tiešo no Francijas uz Igauniju, bet uz Latviju tiek atsūtīts invoice (rēķins) par preci, ko Latvijas firma ir parādā Francijas firmai.  Savukārt Latvija izraksta rēķinu Igaunijas firmai par preci, ko tā saņēma pa tiešo no Francijas un ir parādā Latvijas Firmai. Shēma ir kā trīsstūrveida darījumā ES, bet tas nav trīsstūrveida, jo EE ir neapliekama persona. 

Kā pareizi PVN deklarācijā atspoguļot darījumu ar ES partneri, kurš ir ES PVN maksātājs. Darījums šāds: ievedam preces no ES partnera (tirdzniecība ar darba apģērbu un darba aizsardzības līdzekļiem); noslēdzoties pārskata gadam, mums tiek kompensēti mārketinga izdevumi 2 % apmērā no šīs iegādātās preces, ko esam realizējuši LV, un par šiem mārketinga pakalpojumiem mēs izrakstam rēķinu ES partnerim. Kurā ailē PVN deklarācijā būtu pareizi norādīt un deklarēt šo darījumu?

Pirms materiālu pārdošanas klientam ir nepieciešams izrakstīt rēķinu (februārī), lai viņš varētu to apmaksāt caur banku, pavadzīme par materiālu pārdošanu tiek izrakstīta pēc apmaksas saņemšanas (martā). Kurā mēnesī pievienotās vērtības nodoklis (PVN) jāuzrāda deklarācijā firmai, kura izraksta rēķinu un pavadzīmi?

Kādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma panti ir jāuzrāda uz rēķiniem, kuri pamatotu PVN 0 % likmes piemērošanu, ja tiek veikta preču (LR ražotas mēbeles) piegāde uz ES valstīm, kā arī prece tiek piegādāta uz trešajām valstīm?

Latvijas uzņēmums pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs ir iegādājis vieglo automašīnu no Uzņēmuma PVN maksātāja reģ. Itālijā. Itālijas uzņēmums ir piestādījis rēķinu, teiksim, par 10000 EUR 0 PVN, auto tikt reģistrēts CSDD un nomaksāti visi nodokļi un nodevas. Kas notiek ar PVN, vai Latvijas uzņēmumam būtu vēl jāsamaksā PVN 22% apmērā valstī? Kādas atskaites tiek aizpildītas?

Latvijas firma ir noslēgusi līgumu ar Lietuvas firmu par degvielas iegādi Lietuvā. Lietuvas firma piesūta Latvijas firmai rēķinus par iegādāto degvielu. Rēķinā ir norādīta vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), Lietuvas PVN un kopējā summa. Tāpat Latvijas firma ir noslēgusi līgumu ar firmu par PVN atgūšanu no Lietuvas. Kā pareizi jāatspoguļo grāmatvedībā šie darījumi un vai tie jāatspoguļo PVN deklarācijās? 

Kā pareizi būtu uzskaitīt video novērošanas iekārtu: pie skaitļošanas iekārtām 3. kategorijā vai 4. kategorijā pie pārējiem pamatlīdzekļiem?

Jautājums. Uzņēmums „X”, (Latvijas rezidents, PVN maksātājs) plāno no cita uzņēmuma „Y”  (arī Latvijas rezidents, PVN maksātājs) iegādāties preces. Saskaņā ar attiecīgā pirkuma līguma nosacījumiem, visas īpašumtiesības uz precēm uzņēmumam „X” no uzņēmuma „Y” pāries tad, kad uzņēmums „X” uzņēmuma „Y” kontā ieskaitīs visu pirkuma maksu (respektīvi, īpašumtiesības uz preci uzņēmums „X” iegūst jau pirms preces reālas saņemšanas). Attiecīgās preces netiks piegādātas uzņēmuma „X” noliktavā Latvijā, bet uzņēmumam „X” būs iespēja šīs preces saņemt „Piegādātāja” noliktavā kādā citā Eiropas Savienības valstī.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, atsevišķi eksperti uzskata, ka šādā gadījumā darījums jāapliek ar PVN 22 % apmērā, savukārt citi eksperti uzskata, ka gadījumos, ja prece pēc īpašumtiesību pārejas netiek ievesta Latvijā, tad Latvijas PVN nav piemērojams.

Lūdzam sniegt atbildi, vai šādā gadījumā, kad viens Latvijas PVN maksātājs pārdod otram Latvijas PVN maksātājam preci, kas atrodas noliktavā citā ES valstī, ir vai nav jāpiemēro Latvijas PVN 22 % apmērā ?

Vai mikrouzņēmums, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, var iegādāties parasta SIA kapitāldaļas, piem., 25% ? Kā tas atspoguļosies grāmatvedībā –  kā līdzdalība?

SIA pieder meitasuzņēmums un SIA visas šī sava meitasuzņēmuma daļas pārdod fiziskajai personai. Vai pakalpojums apliekams ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)? Ja neapliekas ar PVN, uz kādu likuma pantu ir jānorāda atsauce?

– Ja starp uzņēmumiem ir noslēgts maiņas darījuma līgums, vai noteikti vajadzīgi akti par savstarpējo parāda ieskatu, kādas personas paraksta šādu aktu? Vai ir pareizi (vai akts par savstarpējo parāda ieskatu būs spēkā), ja viena uzņēmuma vārdā šādu aktu paraksta valdes loceklis, bet otra uzņēmuma vārdā – grāmatvedis?

– Mūsu darbība saistīta ar medicīnas pakalpojumiem iedzīvotājiem, ko ar PVN neapliek (pēc PVN likuma 6.p.), bet mums ir līgums ar ES medicīnas iestādi par pētījumiem (medikamentiem) Latvijā. Ja mēs izrakstām ES medicīnas iestādei rēķinu par pētījumiem, ko esam veikuši saskaņā ar līgumu, vai mums rēķinā jānorāda PVN un kādā ailē tas jānorāda PVN deklarācijā?

– Igaunijas firma (PVN maksātājs) sniedz starpnieka pakalpojumus Latvijas SIA (PVN nemaksātājai). Starpnieka pakalpojumi nozīmē maksājumu iekasēšana (izmantojot interneta mājaslapu) no Latvijas SIA klientiem par nekustamā īpašuma īri Latvijas teritorijā un iekasēto maksājumu pārskaitīšana uz Latvijas SIA bankas kontu, ieturot 5% starpnieka komisijas maksu. Vai Latvijas SIA ir jāreģistrējas kā PVN maksātājai, saņemot starpnieka pakalpojumus un maksājot starpnieka komisijas maksu Igaunijas SIA, PVN maksātājai?

– Ir vieglais auto, par to maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN). CSDD sniegtie pakalpojumi – valsts tehniskā apskate, maksa par nodokļa un naudas soda iekasēšanu, izdevumi tiek aplikti ar PVN (pēc CSDD kvītīm), vai firmai ir tiesības atskaitīt 80% vai 100% no PVN?

– Kāda PVN likme jāpiemēro, sniedzot pakalpojumu un piegādājot preci trešo valstu vēstniecībām Latvijā?

– Kādus PVN likuma pantus minēt Rēķinā (pielikumā) un vai nepieciešamas atsaukties arī uz ES regulām, ja uzņēmums sniedz tūrisma pakalpojumu ārpus ES un daļa pakalpojuma tiek aplikta ar 0 % likmi?

– Ja Latvijas uzņēmums pērk dāvanas saviem darbiniekiem Ziemassvētkos interneta vidē valstī, kur ir cits PVN, kā pareizi iegrāmatot šādu darījumu un atšķirīgos PVN?

– Vai 10 000 Ls robeža savstarpējo darījumu veikšanai attiecas uz mēneša vai gada periodu?

– Vai, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.488, tagad bilancē būtu neizmantotā atvaļinājuma summas (summas nevar noteikt ļoti precīzi) no “Uzkrātām saistībām” jāpārliek uz “Uzkrājumiem” (neizmantotais atvaļinājums tomēr ir īstermiņa saistības)?

– Jautājums: Vēlos uzzināt speciālista viedokli par skaidrā naudā veiktiem darījumiem. Kādi īsti ir ierobežojumi attiecībā uz aizdevumu iemaksu, izmaksu. Vai drīkst aizdot skaidrā naudā un uz kādiem noteikumiem?

Ingrīda KuplāJautājums: Uzņēmumam „X”, (Latvijas rezidents, PVN maksātājs) plāno no cita uzņēmuma „Y”  (arī Latvijas rezidents, PVN maksātājs) iegādāties preces. Saskaņā ar attiecīgā pirkuma līguma nosacījumiem, visas īpašumtiesības uz precēm uzņēmumam „X” no uzņēmuma „Y” pāries tad, kad uzņēmums „X” uzņēmuma „Y” kontā ieskaitīs visu pirkuma maksu (respektīvi, īpašumtiesības uz preci uzņēmums „X” iegūst jau pirms preces reālas saņemšanas). Attiecīgās preces netiks piegādātas uzņēmuma „X” noliktavā Latvijā, bet uzņēmumam „X” būs iespēja šīs preces saņemt „Piegādātāja” noliktavā kādā citā Eiropas Savienības valstī.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, atsevišķi eksperti uzskata, ka šādā gadījumā darījums jāapliek ar PVN 22 % apmērā, savukārt citi eksperti uzskata, ka gadījumos, ja prece pēc īpašumtiesību pārejas netiek ievesta Latvijā, tad Latvijas PVN nav piemērojams.
Lūdzam sniegt atbildi, vai šādā gadījumā, kad viens Latvijas PVN maksātājs pārdod otram Latvijas PVN maksātājam preci, kas atrodas noliktavā citā ES valstī, ir vai nav jāpiemēro Latvijas PVN 22 % apmērā ?

Atbildēt