Īpašie darba ņēmēji — valdes locekļi

Uzņēmumam pieder zemes gabals, kuru uzņēmums iznomā, izrakstot nomniekam gada laikā divus rēķinus. Uzņēmumā ir viens darbinieks — valdes loceklis, kuram darba alga tiek maksāta tajos mēnešos, kuros izrakstīti rēķini. Pārējos desmit mēnešos nav ne ieņēmumu, ne izdevumu. Ko darīt ar darbinieku — valdes locekli — tajos mēnešos, kad nav darījumu? Vai katru reizi viņu jāsūta bezalgas atvaļinājumā, vai sistemātiski atbrīvot un pieņemt?

Atbilde

Cik noprotams, runa jautājumā ir par fiziskās personas darbaspēka nodokļiem sakarā ar to, ka ir veikta saimnieciskā darbība un pildītas darbiniekam raksturīgas funkcijas — izrakstīti rēķini, veikti aprēķini, iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārskati u.tml.

Informācijas nepietiekamības dēļ apskatīsim trīs iespējamās situācijas, kurās valdes loceklim — darbiniekam būtu iespējams nokļūt.

Pirmais variants

Ir reģistrēts uzņēmums (pieļauju — SIA), kas iegādājās zemes gabalu (vai īpašnieks ieguldīja to pamatkapitālā) ar domu gūt ieņēmumus no iznomāšanas. Ir nozīmēts valdes loceklis, kas faktiski pilda visas vajadzīgās funkcijas. Nav aizliegts reģistrēt sabiedrību, kurā fiziskā persona vienlaikus ir gan priekšnieks, gan darbinieks. Tādējādi ar viņu varētu būt noslēgts darba līgums un par to paziņots VID, iesniedzot «Ziņas par darba ņēmēju» ar 11. kodu (5. aile), kā arī profesijas kods (7. aile), piemēram, vadītājs, grāmatvedis… (sk. veidlapu). 

Ziņas par darba ņēmējiem

Nodokļu maksātāja kods (darba devēja, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja nosaukums vai vārds un uzvārds)

Paziņošanas kārtība noteikta Ministru kabineta (MK) 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli»:

Saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» (VSA likums) 1. panta 2. punktu «a» apakšpunktu, persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā, ir darba ņēmējs (tālāk atsauce uz «c» un «m» apakšpunktu).

NB! Darba ņēmēju uzskaitījums aptver (pa burtiem no «a» līdz «t») gandrīz visu alfabētu, un tā ir galvenā pazīme tam, ka persona ir sociāli apdrošināma obligātā kārtā (no ieņēmumiem ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un vienlaikus jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Ja darba līgumā ir paredzēta darba alga tikai par diviem mēnešiem gada laikā, tad tik tiešām «tukšajos» mēnešos darbiniekam jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas vai jāatlaiž no darba un atkārtoti jāpieņem darbā. Šāds variants nav ne labākais, ne gudrākais, tomēr reāli sastopams.

Otrais variants 

Manuprāt, šis variants būtu vairāk piemērots mūsu situācijai un loģikai.

Šādā situācijā par valdes locekli «Ziņās» būtu jāuzrāda ne tikai 11. kods, bet arī profesijas kods (7. ailē — 112014 — valdes loceklis). Tomēr jāņem vērā būtisks nosacījums: par darba ņēmēju valdes loceklis kļūst vienīgi tad, ja viņam ir noteikta atlīdzība! Ja atlīdzība nav noteikta, valdes loceklis nav darba ņēmējs, un par viņu nav jāmaksā nodokļi.

Vienīgais, kas mulsina šajā situācijā, ir tas, ka uzņēmums faktiski darbojas bez neviena darbinieka. Nez no kurienes saņemti ieņēmumi, izrakstīti un uzskaitīti rēķini, iesniegti VID pārskati un deklarācijas, pa retam aprēķināta alga, samaksāti nodokļi… Valdes loceklim varētu būt mierīga dzīve arī bez noteiktās atlīdzības, ja viņam būtu kaut vai viens darbinieks, kas kārtotu minētās darbības, piemēram, grāmatvedis. Protams, darba apjoms nav liels, tādēļ arī alga varētu nebūt liela. Lai nedomātu par papildu maksājamām VSAOI (vismaz no 700 eiro mēnesī), jāizvēlas kādu pensionāru, uz kuru minimālās iemaksas neattiecas (VSA likuma 20.⁴ panta 4. daļa).

Trešais variants

Kapitālsabiedrības valdes loceklis (kas nav darba ņēmējs) varētu atrasties īpašā situācijā: gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par MK noteikto pieckāršu minimālās mēneša darba algas apmēru (> 3500 eiro), bet šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja, vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par minimālās mēneša darba algas apmēru («m» apakšpunkts).

Šāds variants būs mēnesī, kad tiek izrakstīts rēķins par zemes nomu un tā summa pārsniedz minēto.

Valdes loceklim «brīvprātīgi — piespiedu kārtā» jākļūst par darba ņēmēju. Savukārt darba devējam — par valdes locekli, kas atbilst likuma «Par VSA» 1. panta 2. punkta «m» apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, jāreģistrē VID darba ņēmēju, iesniedzot līdz nākamā mēneša septiņpadsmitajam datumam ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu kaut vai uz mēnesi (MK noteikumu Nr. 827 8.⁶ punkts). Nespēlē lomu, ka viens un tas pats cilvēks no vienas puses ir fiziskā persona, no otras — juridiskās personas pārstāvis.

Precizējums. Trešais variants neparedz valdes loceklim tieši maksāt minimālo algu, bet gan no uzņēmuma līdzekļiem aprēķināt un samaksāt ienākuma nodokli un VSAOI no minimālās mēneša algas. 

NB! Tā kā rēķinā būs uzrādīta nomas maksa par pusgadu (pieļauju, ka tā pārsniedz 3500 eiro), domājams, ka VID uzskatīs šo darījumu nevis kā vienreizējo (gadījuma) pakalpojumu, bet gan tādu, kas tiek sniegts nepārtraukti un ilgstoši.

Jums arī varētu interesēt:

• Dažādi līgumi — dažādi datumi un ziņojumi
• Kas grāmatvedim jāatceras par darba līgumiem