0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSIzmaiņas darba tirgū: mazāk bezdarbnieku, pateicoties jaunu darbavietu radīšanai

Izmaiņas darba tirgū: mazāk bezdarbnieku, pateicoties jaunu darbavietu radīšanai

Līdz ar pagājušajā gadā sasniegto straujo ekonomikas izaugsmi arvien jūtamāk uzlabojas situācija arī darba tirgū - 2012.gada ceturtajā ceturksnī ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits sasniedzis 902,3 tūkstošus, nodrošinot darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 13,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, informē Finanšu ministrija. Nodarbināto iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada ceturto ceturksni ir palielinājies par 2,9%, un gada otrajā pusē strādājošo skaita pieaugums ir bijis straujāks nekā gada sākumā, kad tas nedaudz pārsniedza 2% līmeni. Pateicoties šim kāpumam, darba meklētāju skaits gada laikā ir sarucis par 6,7% un darba meklētāju īpatsvars 2012.gada ceturtajā ceturksnī bijis par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Līdz ar pagājušajā gadā sasniegto straujo ekonomikas izaugsmi arvien jūtamāk uzlabojas situācija arī darba tirgū - 2012.gada ceturtajā ceturksnī ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits sasniedzis 902,3 tūkstošus, nodrošinot darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 13,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, informē Finanšu ministrija. Nodarbināto iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada ceturto ceturksni ir palielinājies par 2,9%, un gada otrajā pusē strādājošo skaita pieaugums ir bijis straujāks nekā gada sākumā, kad tas nedaudz pārsniedza 2% līmeni. Pateicoties šim kāpumam, darba meklētāju skaits gada laikā ir sarucis par 6,7% un darba meklētāju īpatsvars 2012.gada ceturtajā ceturksnī bijis par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada. Īpaši pozitīvi vērtējams tas, ka darba meklētāju skaita un bezdarba līmeņa samazināšanos jau no pagājušā gada sākuma ir nodrošinājusi tikai jaunu darba vietu rašanās. Iepriekš darba meklētāju skaitu un bezdarba līmeni bija samazinājusi arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, cilvēkiem atsakoties no darba meklējumiem vai dodoties ārpus Latvijas. Jaunu darba vietu veidošanos un strādājošo skaita pieaugumu pagājušajā gadā ir nodrošinājis praktiski tikai privātais sektors, kamēr sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits palielinājies tikai niecīgi, bet no budžeta finansētajā vispārējās valdības sektorā pat uzrādījis samazinājuma tendenci. Straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās un jaunu darba vietu veidošanās ir veicinājusi cilvēku atgriešanos darba tirgū un 2012.gada ceturtajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 1,5% lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Savukārt to ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, gada laikā ir sarucis par 5,6 tūkstošiem jeb 14,9 procentiem. Gada laikā ir nedaudz samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, salīdzinājumā ar 2011.gada ceturto ceturksni noslīdot par 2,9%. Lai gan pēdējo ceturkšņu un visa 2012.gada darba tirgus dati ir visnotaļ pozitīvi, ekonomiskā situācija pasaulē un eirozonā neļauj prognozēt strauju darba vietu skaita pieaugumu un Latvijas darba tirgus situācijas uzlabošanos, šādu viedokli pauž Finanšu ministrija. Ilgstošo bezdarbnieku skaits joprojām saglabājas augsts, un situāciju darba tirgū var saasināt augošie strukturālā bezdarba riski, kad darba devējiem par piedāvāto atalgojumu rodas grūtības atrast atbilstoši kvalificētus speciālistus. Savukārt ilgākā termiņā bažas rada negatīvā iedzīvotāju skaita dinamika un sagaidāmais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritums.

Banku speciālistu viedokļi

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka kopumā, pērn tika radītas ap 40 tūkst. jaunu patstāvīgu darba vietu, kas ir par 4.8% vairāk nekā 2011.gadā.  Pērn nodarbinātība visvairāk ir augusi pakalpojumu nozarēs, jo īpaši finanšu un nekustamo īpašumu sektorā, kā arī mākslas un izklaides jomā (kas kopā veido ap 8% no visiem valstī nodarbinātiem). Savukārt visstraujākie nodarbinātības kritumi pagājušogad bija informācijas un komunikāciju pakalpojumos un administratīvos un apkalpojošos dienestos (kopā ap 5% no visiem valstī nodarbinātiem). Apstrādes rūpniecībā pērn nodarbināto skaits ir audzis par 8%, kamēr iekšzemes tirdzniecībā samazinājās par 5% . Šīs ir divas darbinieku ziņā lielākas nozarēs (katra no tām nodarbina ap 125 tūkst. iedzīvotāju un kopumā tās veido ap 30% no visiem valstī strādājošiem). Prognozējams, ka turpmākajos ceturkšņos situācija darba tirgū turpinās lēnām uzlaboties. Aptaujas rāda, ka liela daļa uzņēmumu galvenajās nozarēs plāno nedaudz palielināt darbinieku skaitu. Tomēr piesardzība attiecībā uz darbaspēka izmaksu palielināšanu arvien paliek. Prognozējams, ka darba meklētāju īpatsvars varētu samazināties no 14.9% pērn līdz 13.6% šogad. Jaunu darba vietu radīšana ir gaidāma lēnāka nekā pērn. "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš akcentē, ka pēdējo septiņu gadu laikā ir strauji un noturīgi krities cilvēku skaits, kas savā pamatdarbā strādā vairāk par 41 stundu nedēļā un vairāk. Krīzes gados to varēja skaidrot ar kopējā darba apjoma sarukumu, bet process sākās jau darba tirgus pārkaršanas periodā pēc pievienošanās ES un turpinās arī patlaban. Acīmredzot uzlabojas darbinieku iespējas noteikt savu dzīvi, varbūt pamazām iziet no modes bezjēdzīga garu stundu atsēdēšana kā lojalitātes apliecinājums. Kopumā desmit gadu laikā pārstrādāšanās ir kļuvusi apmēram piecas reizes mazāk izplatīta. Aug gan strādājošo skaits, gan algas un ir likumsakarīgi, ka īpaši straujas izmaiņas notiek augšgalā. Cilvēku, kuri uz rokas saņem 1000 latus un vairāk joprojām it kā ir nedaudz: 1.6%, bet tas ir vairāk nekā jebkad līdz šim un apmēram trīs reizes vairāk nekā 4.ceturksnī 2009-2010.gadā. Jāpiezīmē, ka daudzi no faktiski šādu naudu pelnošajiem visdrīzāk par to nesaka aptauju veicējiem. 500-1000 latus saņemošo skaits ir strauji kāpis, bet vēl nedaudz atpaliek no pirmskrīzes maksimuma.