Izmaiņas grāmatvedības un revīzijas jomā no 2025. gada

Finanšu ministrija apkopojusi informāciju par izmaiņām grāmatvedības un revīzijas jomā, kas stāsies spēkā no 2025. gada.

Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, ir izstrādāti vairāki likumi: Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie likumi, ar kuriem veikti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Minētie likumi Saeimā pieņemti 2024. gada 26. septembrī.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums nosaka likuma subjekta (uzņēmuma) pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavojams) kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj šā uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem.

Likuma prasības tiek ieviestas pakāpeniski un ar 2025. gada 1. janvāri pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz visām lielajām sabiedrībām, uz kurām iepriekš vēl neattiecās prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu. Savukārt tām sabiedrībām, kurām jau bija pienākums sagatavot nefinanšu paziņojumu, iesniedzot 2025. gadā gada pārskatu par 2024. gadu, ilgtspējas ziņojumam jābūt iekļautam vadības ziņojumā.

Lai mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums) koriģētu, ņemot vērā inflāciju periodā no spēkā esošo robežvērtību noteikšanas, Saeima 2024. gada 26. septembrī pieņēma likumu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", ar kuru minētās robežvērtības ir palielinātas par 25%. Tāpat par 25% ir palielinātas mazo sabiedrību kritēriju robežvērtības, kuras sasniedzot mazo sabiedrību gada pārskati tiek pakļauti obligātai zvērināta revidenta revīzijai vai ierobežotai pārbaudei.

Koriģētās jaunās sabiedrību lieluma robežvērtības piemērojamas, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā).

Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā  Saeimā 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Grāmatvedības likumā" (izsludināts 2024. gada 12. novembrī), kas nosaka strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) pakāpenisku ieviešanu.

Uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē ir noteikts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam uzņēmumam – budžeta iestādei (t.i., budžeta iestādei; no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai un budžeta nefinansētai iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē), noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tādējādi ar 2025. gada 1. janvāri starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm tiks uzsākta rēķinu aprite, izmantojot strukturētus e-rēķinus. Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību.

Attiecībā uz darījumiem, kuri noslēgti līdz 2024. gada 31. decembrim un kuros uzņēmums izsniedz attaisnojuma dokumentu budžeta iestādei, ir noformējams strukturēts elektroniskais rēķins ne vēlāk kā ar 2026. gada 1. janvāri. Tādējādi, ja darījums ar budžeta iestādi noslēgts līdz 2024. gada 31. decembrim, attiecībā uz šiem darījumiem pāreja uz strukturētu e-rēķinu izmantošanu no 2025. gada 1. janvāra nav obligāta, bet prasība lietot strukturētu rēķinu stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā, kas stājās spēkā ar 2024. gada 17. oktobrī, noteikts, ka, sākot ar 2025. gadu, lai sniegtu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus, zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām:

• • jāsaņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas piešķirtās tiesības minēto pakalpojumu sniegšanai, un jābūt reģistrētām Zvērinātu revidentu reģistrā un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.
  • jāievēro Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdotais 3000. Starptautiskais apliecinājuma uzdevumu standarts (SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude". Šā standarta ievērošana minētā apliecinājuma pakalpojuma  uzdevuma veikšanai ir līdz dienai, kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas pieņemtie ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standarti, tātad līdz 2026.gada 1.decembrim. Ilgtspējas ziņojuma vienotā elektroniskā formāta un ilgtspējas ziņojumā satura atbilstības iXBRL iezīmētajai informācijai ar ESRS XBRL Taksonomijas Regulu pārbaudi varēs veikt, kad būs stājušās spēkā Eiropas Savienības vienotās ilgtspējas ziņojuma iezīmēšanas (marķēšanas) tehniskās prasības, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Komisijas deleģēto tiesību aktu, ar kuru groza regulu (ES) Nr. 2019/815.
  • Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniedzēji tiek uzraudzīti (regulēti) (Revīzijas pakalpojumu likums nosaka izglītības prasības, kvalifikācijas eksāmenu noteikumi un kārtība, regulāras kvalifikācijas un profesionālās tālākizglītības prasību pārbaudes, iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles pārbaudes).
  • Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā  noteic, ka uz visiem pretendentiem, kuri kārtos zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, sākot eksāmenu sesiju 2025. gadā, ir piemērojama Revīzijas pakalpojuma likuma prasības attiecībā uz obligātajām apmācībām kvalifikācijas eksāmenu priekšmetos.

Lasiet arī:

• Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā
• Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā