0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIIzmaiņas IIN regulējumā varētu skart diferencēto neapliekamo minimumu, apdrošināšanas prēmiju maksājumus un izdevumus par ārstniecību

Izmaiņas IIN regulējumā varētu skart diferencēto neapliekamo minimumu, apdrošināšanas prēmiju maksājumus un izdevumus par ārstniecību

Pēc Finanšu ministrijas un likumprojekta anotācijas informācijas

(0)
Foto: cottonbro, Pexels

Ministru kabinets (MK) 29. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, nolemts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Likumprojektā iekļautas normas, kas 2022. gadā varētu palielināt maksimālā diferencētā neapliekamā minimumu strādājošajiem un pensionāriem – no 1. janvāra 350 eiro mēnesī un no 1. jūlija 500 eiro mēnesī.

Tāpat paredzēta norma, kas paredz darba koplīgumā ietvertos no IIN atbrīvotos ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) papildināt ar ārstniecības izdevumiem esošā limita ietvaros. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt pamatotam ar apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba devēja. Minētā norma būtu piemērojama no 2022. gada 1. janvāra.

Tāpat likumā precizēts, ka attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļiem ir iekļaujami gada ienākumu deklarācijā tikai tad, ja tie nav iekļauti cita ģimenes locekļa deklarācijā.

Ar likuma grozījumiem arī rosināts noteikt, ka apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) ir atzīstami kā attaisnotie izdevumi tikai tad, ja apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātā persona ir pats maksātājs (nevis, piemēram, tā bērns vai citi ģimenes locekļi), kā arī noslēgtā dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu (izņemot apdrošinātās personas nāves gadījumu), kā arī citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, kas vienlaicīgi ir apdrošinātā persona. Tādējādi tiek nodrošināta nodokļa atvieglojuma (attaisnoto izdevumu) piemērošana atbilstoši tā mērķim un novērsts nodokļa bāzes nepamatotas samazināšanas risks.

Likumprojekts paredz vēl precizēt IIN pārmaksu administrēšanu, nodokļa nomaksas kārtība nerezidentiem,IIN aprēķinu rezumējošā kārtībā ārvalstī gūtajam ienākumam, ienākumam pielīdzinātajam aizdevumam u.c.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt atbrīvojumu ALTUM atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtajiem grantiem.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka tad, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ēkas, un to īpašumā iegūst persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas proporcionāli tiek piemērots IIN atbrīvojums, ja nodokļa maksātāja rīcībā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā, kā arī atsevišķu daļu (tai skaitā lauksaimniecībā izmantojamās zemes) vērtība.

Paredzēts arī uzlabot no IIN atbrīvoto stipendiju administrēšanu, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības vērtēt stipendiju atbilstību tās definīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības, tai skaitā vērtēt stipendiju izmaksas avotus.

Likumprojektā iekļauta arī norma, kas paredz VID veikt IIN pārmaksas atmaksu tikai bezskaidrā naudā, kā arī citi tehniski un redakcionāli precizējumi.

Likumprojekts ir iekļauts valsts budžeta likumprojekta pavadošo likumprojektu paketē, kas jāvērtē vēl Saeimā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: cottonbro, Pexels
Ministru kabinets (MK) 29. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, nolemts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Likumprojektā iekļautas normas, kas 2022. gadā varētu palielināt maksimālā diferencētā neapliekamā minimumu strādājošajiem un pensionāriem – no 1. janvāra 350 eiro mēnesī un no 1. jūlija 500 eiro mēnesī.

Tāpat paredzēta norma, kas paredz darba koplīgumā ietvertos no IIN atbrīvotos ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) papildināt ar ārstniecības izdevumiem esošā limita ietvaros. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt pamatotam ar apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba devēja. Minētā norma būtu piemērojama no 2022. gada 1. janvāra.

Tāpat likumā precizēts, ka attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļiem ir iekļaujami gada ienākumu deklarācijā tikai tad, ja tie nav iekļauti cita ģimenes locekļa deklarācijā.

Ar likuma grozījumiem arī rosināts noteikt, ka apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) ir atzīstami kā attaisnotie izdevumi tikai tad, ja apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātā persona ir pats maksātājs (nevis, piemēram, tā bērns vai citi ģimenes locekļi), kā arī noslēgtā dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu (izņemot apdrošinātās personas nāves gadījumu), kā arī citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, kas vienlaicīgi ir apdrošinātā persona. Tādējādi tiek nodrošināta nodokļa atvieglojuma (attaisnoto izdevumu) piemērošana atbilstoši tā mērķim un novērsts nodokļa bāzes nepamatotas samazināšanas risks.

Likumprojekts paredz vēl precizēt IIN pārmaksu administrēšanu, nodokļa nomaksas kārtība nerezidentiem,IIN aprēķinu rezumējošā kārtībā ārvalstī gūtajam ienākumam, ienākumam pielīdzinātajam aizdevumam u.c.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt atbrīvojumu ALTUM atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtajiem grantiem.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka tad, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ēkas, un to īpašumā iegūst persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas proporcionāli tiek piemērots IIN atbrīvojums, ja nodokļa maksātāja rīcībā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā, kā arī atsevišķu daļu (tai skaitā lauksaimniecībā izmantojamās zemes) vērtība.

Paredzēts arī uzlabot no IIN atbrīvoto stipendiju administrēšanu, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības vērtēt stipendiju atbilstību tās definīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības, tai skaitā vērtēt stipendiju izmaksas avotus.

Likumprojektā iekļauta arī norma, kas paredz VID veikt IIN pārmaksas atmaksu tikai bezskaidrā naudā, kā arī citi tehniski un redakcionāli precizējumi.

Likumprojekts ir iekļauts valsts budžeta likumprojekta pavadošo likumprojektu paketē, kas jāvērtē vēl Saeimā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: