Ministru kabinets 7. martā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājās spēkā 10. martā.

Grozījumu nepieciešamību noteica Saeimā 2016.gada 23.novembrī pieņemtie:

• Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums;
• likums „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Grozījumi paredz, ka:

• ņemot vērā, ka jaunuzņēmuma darbinieki, par kuriem veiks fiksētu maksājumu, var būt pakļauti visiem vai atsevišķiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tad noteikumos jāparedz ziņojuma iesniegšana atsevišķi atbilstoši darba ņēmēja statusam;
• darba devēja ziņojums (3.pielikums) papildināms ar informāciju (12.aile - iemaksas pensiju apdrošināšanai 10%, 13.aile - aprēķinātais solidaritātes nodoklis), kas būs jāaizpilda tikai jaunuzņēmumam tiem darbiniekiem, kuriem piemēro fiksēto maksājumu.
• darba ņēmēju, kuriem piemēro fiksēto maksājumu, darba ienākumus, obligātās iemaksas, iemaksas pensiju apdrošināšanai un solidaritātes nodokli par iepriekšējo pārskata mēnesi. jaunuzņēmums precizē kā jebkurš darba devējs, papildus aizpildot 14.aili – iemaksu pensiju apdrošināšanai 10% palielinājumu vai samazinājumu un 15.aili – solidaritātes nodokļa palielinājums vai samazinājums.

No 2017.gada 1.jūlija stāsies spēkā likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 13.panta sestā daļa, kas noteiks, ka darba ņēmējs tiek reģistrēts kā sociāli apdrošināta persona ar datumu, ko norādījis darba devējs, taču ne agrāk kā 60 dienas pirms dienas, kad darba devējs iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad darba ņēmējs tiek reģistrēts kā sociāli apdrošināta persona ar datumu, ko norādījis darba devējs.

Atsevišķi gadījumi, kad objektīvi var būt nepieciešams iesniegt ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu un reģistrēt personai darba ņēmēja statusa iegūšanu par pagājušu periodu ir saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudē konstatēto, Valsts darba inspekcijas rīkojumu par pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vai saskaņā ar tiesas spriedumu. Tādējādi iepriekš minētie gadījumi nosakāmi kā izņēmuma gadījumi, kad, precizējot darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas, nepieciešams iesniegt arī ziņas par darba ņēmēja statusus par pagājušu periodu, kas ilgāks par 60 dienām.

Ņemot vērā, ka darba ņēmēja statusa iegūšana jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pirms persona uzsāk darbu, tad nepieciešamas noteikt, izņēmuma gadījumu, kad darba ņēmējs tomēr darbu neuzsāk, darba devējam ir pienākums dienas laikā reģistrēt darba ņēmēja statusa zaudēšanu  (26.kods – darba ņēmēja statusa zaudēšana, ja persona nav uzsākusi darbu).