Izmaiņas PVN likumā paredz precizēt pakalpojumu sniegšanas vietu, preču iegādi un citus aspektus

Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts precizēt norises vietu attālināti (virtuāli) organizētiem kultūras un sporta pasākumiem. Patlaban Direktīvā 2006/112/EK atrunātie pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi, kas PVN aplikšanā  balstās uz patēriņa dalībvalsts principu, ir attiecināmi tikai uz pasākumiem, kas norisinās klātienē. Taču mūsdienās kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citi līdzīga rakstura pasākumi norisinās ne tikai klātienē, bet arī virtuālajā vidē. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka PVN aplikšana notiek patēriņa dalībvalstī, ar Direktīvu 2022/542 ir precizējami pakalpojumu vietas noteikumi, nosakot, ka visiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumi, ko pakalpojuma saņēmējam var sniegt elektroniski, PVN uzliek vietā, kur ir pakalpojumu saņēmēja mītnes vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.

Tāpat tiks mainīta arī pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu gadījumā. Uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, balstoties uz praksi starp valstīm, izteica priekšlikumu grozīt PVN likuma 30.panta otrās daļas regulējumu un noteikt šo pakalpojumu sniegšanas vietu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK vispārīgajiem pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas noteikumiem. Tāpēc plānots izslēgt PVN likuma regulējums, kas pārņemts kā Direktīvas 2006/112/EK izvēles norma attiecībā uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu. Līdz ar to šo pakalpojumu sniegšanas vieta būtu nosakāma pēc vispārīgiem PVN noteikumiem.

Plānots veikt grozījumus arī PVN likuma 9.panta ceturtajā daļā, paredzot, ka gadījumos, kad preces, kas paredzētas Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām (tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām) ir iegādātas vai piegādātas citā ES dalībvalstī ar atbrīvojumu no PVN, bet vēlāk nosūtītas vai transportētas uz Latviju, tad minētās preču iegādes vai piegādes tiek uzskatītas par preču iegādi ES teritorijā, un Latvijā minētajiem darījumiem piemēro PVN vispārējā kārtībā. Ar likumprojektu paredzēts precizēt PVN likuma 9.panta ceturtās daļas redakciju, veicot labojumus preču iegādes ES teritorijā definīcijā.

Grozījumi skars arī PVN piemērošanu reprezentatīvo auto uzturēšanas gadījumos, paredzot, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums 50 procentu apmērā ir attiecināms arī uz reprezentatīvā automobiļa uzturēšanas izmaksām, kas rodas pēc 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā. Grozījums ir redakcionāls un nemaina PVN praktisku piemērošanu.

Tāpat plānots mainīt (atvieglot) līdzšinējo nosacījumu, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam liegt atļauju īpašā PVN režīma preču importa darījumos piemērošanai, ja nodokļu maksātājs kaut vienu informatīvo deklarāciju iesniedzis ar vienas dienas kavējumu. PVN likuma 85. panta ceturtās daļas 5.punktu paredzēts precizēt, to papildinot ar nosacījumu, ka VID  atļauju īpašā PVN režīma preču importa darījumos piemērošanai ir tiesīgs piešķirt gadījumā, ja iepriekšējos 12 mēnešos reģistrēts PVN maksātājs ir kavējis vienas nodokļu vai informatīvās deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanu nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos līdz piecām kalendāra dienām.

Grozījumi PVN likumā vēl būs jāapstiprina gan valdībā, gan Saeimā.

Lasiet arī:

• No 2025. gada varētu mainīties prasības attiecībā uz reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā
• Cik daudz drīkst apēst, nemaksājot papildu nodokļus?
• Nodokļu sekas izsniegtajiem aizdevumiem