Izmaiņas regulējumā nodrošinās vienotu kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā

Lai nodrošinātu uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā, ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi". Šie grozījumi, kurus valdība izskatīja 1. aprīļa sēdē, ieviesīs vienotu kārtību, kas saskaņota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA).

Līdz šim Latvijā nebija vienotu grāmatvedības noteikumu attiecībā uz kriptoaktīviem, un uzņēmumi varēja brīvprātīgi izmantot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskos materiālus, kuros virtuālo valūtu (kriptoaktīvus) tika ieteikts uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, kas iegādāti par naudu. Apgrozāmo līdzekļu (krājumu) sastāvā uzskaitītā virtuālā valūta neatkarīgi no samaksas veida tās iegādes brīdī grāmatvedībā novērtējama eiro. Ja saimnieciskā darījuma rezultātā mainās virtuālās valūtas apjoms, tas grāmatvedības uzskaitē jāatspoguļo eiro. Tātad, ja sabiedrība par precēm vai pakalpojumiem norēķinājās virtuālajā valūtā, pēc ekonomiskās būtības tiek veikts preču maiņas (bartera) darījums, nevis naudas darījums, kas attiecīgi atspoguļojams sabiedrības grāmatvedībā. Jaunās izmaiņas paredz, ka jēdziens "kriptoaktīvs" tiks lietots atbilstoši MiCA regulā noteiktajam terminam – vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, dažādi kriptoaktīvu veidi grāmatvedībā tiks uzskaitīti atšķirīgi:

• Elektroniskās naudas žetoni, kuru mērķis ir uzturēt stabilu vērtību, piesaistot to vienas oficiālas valūtas vērtībai, tiks uzrādīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī “Nauda”, izveidojot īpašu apakšposteni “Elektroniskās naudas žetons”.
• Aktīviem piesaistīti žetoni, kas nav elektroniskās naudas žetoni un kuru mērķis ir saglabāt stabilu vērtību, piesaistot to citai vērtībai vai tiesībām, vai to kombinācijai, tostarp vienai vai vairākām oficiālām valūtām, kā arī citi kriptoaktīvi, kas nav elektroniskās naudas žetoni, tiks norādīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumi, izveidojot attiecīgu atsevišķu apakšposteni “Aktīviem piesaistīti žetoni” vai “Kriptoaktīvi”.
• Pārējie  kriptoaktīvi aptver visus citus kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai elektroniskās naudas žetons, ja tie nav aizvietojami, pārvedami un tiem ir identificēts emitents un ja tie nav tieši izslēgti no MICA regulas darbības jomas. Tie var ietvert arī patēriņa žetonus. Patēriņa žetons (utility token) – kriptoaktīva veids, kas paredzēts vienīgi tam, lai nodrošinātu piekļuvi minētā žetona emitenta piegādātai precei vai sniegtam pakalpojumam

Novērtējot kriptoaktīvus, būs jāņem vērā MiCA regulas prasības. Tāpat kā citi apgrozāmie līdzekļi, aktīviem piesaistīti žetoni un citi kriptoaktīvi, kas nav elektroniskās naudas žetoni, bilances datumā būs jānovērtē atbilstoši iegādes vai ražošanas izmaksām vai zemākajām tirgus cenām šajā datumā. Līdz ar to kriptoaktīvu atlikumu vērtība būs jākoriģē atbilstoši zemākajai no šīm vērtībām.

Gadījumā, ja uzņēmums pats izveido (ražo) kriptoaktīvus, tie sākotnēji jānovērtē tāpat kākrājumi - pēc ražošanas pašizmaksas, iekļaujot izejvielu, materiālu, darbaspēka un citas izmaksas, piemēram, darba algas, transportēšanas izmaksas, utt.

Saskaņā ar MiCA regulu, kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem, kas emitē, publiski piedāvā un laiž apgrozībā kriptoaktīvus, kā arī sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, ir jāievēro noteiktas prasības. Tostarp juridiskām personām, kas vēlas publiski piedāvāt vai laist apgrozībā žetonus, kas nav aktīviem piesaistīti vai elektroniskās naudas žetoni, ir jāizstrādā un jāpublicē kriptoaktīvu baltā grāmata un jāpaziņo par to Latvijas Bankai. Latvijas Banka ir noteikta par uzraudzības institūciju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī elektroniskās naudas žetonu un aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem.

Uzņēmumiem būs jānodrošina, ka finanšu pārskata pielikumā tiek sniegta informācija par kriptoaktīvu veidiem, to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku un to ietekmi uz finanšu pārskatu.

Lai gūtu aktuālo informāciju par kriptoaktīvu cenām, var izmantot dažādus resursus, piemēram, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tīmekļvietnes un biržas. VID mājaslapā ir pieejams aktualizēts metodiskais materiāls "Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar kriptoaktīviem", kas sagatavots atbilstoši MiCA regulai un jau ietver noteikumu projektā paredzēto regulējumu attiecībā uz kriptoaktīvu grāmatvedības uzskaiti.

• Elektronisks ES PVN atbrīvojuma sertifikāts aizstās papīra veidlapas
• Kā maksājami nodokļi par dividendēm pielīdzināmu ienākumu?
• Jauna MVU direktīva mainīs PVN maksāšanas nosacījumus Latvijā un ES