Valsts sekretāru sanāksmē 20. jūlijā izskatīts likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", kas paredz paplašināt kapitālsabiedrību loku, kuras varētu izvēlēties sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), dodot šādu iespēju visām lielajām kapitālsabiedrībām. Tas uzlabotu lielo kapitālsabiedrību sagatavotās finanšu informācijas salīdzināmību globālā mērogā, kā arī veicinātu investoru piesaisti Latvijas ekonomikai.

Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojumā nav minēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī (turpmāk – ārvalsts) reģistrēta  komercsabiedrība, tādēļ likumprojekts paredz atbilstoši precizēt  termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojumu.

Pašlaik gada pārskata sagatavotājiem un lietotājiem no likumā paredzētā regulējuma nav arī pilnīgi skaidri saprotams, kādas prasības attiecībā uz finanšu pārskata sastāvu un finanšu pārskata pielikumā sniedzamās informācijas apjomu jāpiemēro gadījumos, kad sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tie vienu gadu atbilst zemākai sabiedrību kategorijai, bet citu gadu – augstākai sabiedrību kategorijai, jo likumā pašlaik nav attiecīga regulējuma.

Lai gada pārskatu sagatavotājiem un lietotājiem būtu skaidrība par to, ka noteikums par “diviem pārskata gadiem pēc kārtas” attiecībā uz sabiedrību kategorijām noteikto kritēriju robežvērtību ievērošanu attiecas gan uz likumā noteikto atbrīvojumu un atvieglojumu izmantošanu, gan uz likumā noteikto prasību kopuma ievērošanu par  noteikta informācijas daudzuma sniegšanu gada pārskatā, likumprojekts paredz precizēt esošo regulējumu.

Gadījumos, kad konkrētas sabiedrības (vai koncerna) kategorijas noteikšanai nav iespējams piemērot noteikumu par “diviem pārskata gadiem pēc kārtas”, jo attiecīgās sabiedrības (vai koncerna) saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem sistemātiski svārstās un tie katru gadu atbilst citai sabiedrību (vai koncernu) kategorijai, uzskatām, ka šai sabiedrībai (vai koncernam) arī vajadzētu salīdzināt kārtējā un iepriekšējā pārskata gada saimnieciskās darbības rādītājus un gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) sagatavošanā ievērot augstākai kategorijai paredzētos noteikumus. Šāda pieeja labāk nodrošinātu to, ka  gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) sniegtā informācija pa gadiem ir salīdzināma.

Pašlaik likuma 34.panta pirmajā daļā noteikts, ka ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina arī tad, ja veic pārvērtētā pamatlīdzekļu objekta (ēkas, inženierbūves, tehnoloģiskās iekārtas) ikgadējo nolietojuma aprēķināšanu. Līdz likuma piemērošanas uzsākšanai šāda noteikuma nebija. Šī iemesla dēļ ir radies arī jautājums par grāmatvedības politikas maiņu un jaunās politikas piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Šādā gadījumā par visiem iepriekšējiem pārskata gadiem, cik tālu vien iespējams, būtu jāaprēķina pārvērtēšanas rezerves samazinājums saistībā ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un attiecīgs ieņēmumu palielinājums. Lai novērstu radušās neskaidrības un papildu administratīvo slogu, likumprojekts paredz izteikt neskaidro normu jaunā redakcijā, kurā būtu nepārprotami norādīts, ka pārvērtēšanas rezerves samazināšana saistībā ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu ir izvēles iespēja. Tas ļautu katrai konkrētai sabiedrībai, kura iepriekšējos pārskata gados bija pārvērtējusi pamatlīdzekļus, lemt par savas grāmatvedības politikas maiņu un  izvēlēties, kad un kādā veidā uzsākt pārvērtēšanas rezerves samazināšanu saistībā ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu.

Pašlaik likuma 97.panta pirmā daļa uzliek pienākumu visiem šā likuma subjektiem (komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām), neatkarīgi no to lieluma, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) gada pārskata, kas sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma, kā arī konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā – elektronisku norakstu un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) elektronisku kopiju kopā ar paskaidrojumu, kad gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) apstiprināts dalībnieku sapulcē.

Minēto noteikumu nepieciešams precizēt, jo ir radusies neatbilstība attiecībā uz vadības ziņojuma (konsolidētā vadības ziņojuma) iesniegšanas kārtību EDS un attiecībā uz EDS iesniedzamā paskaidrojuma saturu, jo:

• saskaņā ar likuma 97.panta trešo daļu sabiedrībām ir pienākums iesniegt EDS tikai finanšu pārskata vai konsolidētā finanšu pārskata (ja tāds ir) elektronisko norakstu, kas sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu formu, nevis vadības ziņojuma vai konsolidētā vadības ziņojuma (ja tāds ir) elektronisko norakstu;
•  ne visiem gada pārskata iesniedzējiem iespējama gada pārskata apstiprināšana dalībnieku sapulcē, ņemot vērā, ka to sagatavo un iesniedz arī zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī individuālie uzņēmumi.

Ministru kabinets 2016.gada 21.jūnijā izdeva noteikumus Nr.399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu” (turpmāk – Noteikumi Nr.399). Šie noteikumi paredz arī to, ka finanšu pārskata vai konsolidētā finanšu pārskata pielikuma elektronisko norakstu iesniegšanai EDS sagatavo saskaņā ar šo noteikumu pielikumā paredzēto strukturizēto formu.

Gan likumu, gan arī MK noteikumus Nr.399 pirmo reizi jāpiemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem par 2016.pārskata gadu. Tas nozīmē, ka minētie pārskati ir iesniedzami EDS likumā noteiktajos termiņos 2017.gada laikā. Likumā noteiktais gada pārskata iesniegšanas termiņš vidējai vai lielai sabiedrībai, kā arī konsolidētā gada pārskata iesniegšanas termiņš ir septiņus mēnešus pēc pārskata beigām. Tātad, ja konkrētas vidējas vai lielas komercsabiedrības pārskata gads sākas 1.janvārī, tai gada pārskats par 2016.gadu ir jāiesniedz līdz 2017.gada 31.jūlijam.

Atzīmējam, ka likuma 97.panta otrā daļa uzliek pienākumu zvērinātiem revidentiem EDS sistēmā pārbaudīt un apstiprināt, ka gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata atvasinājums elektroniskā formā pēc sniegtās informācijas satura atbilst  tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam, par kuru zvērināts revidents sniedza ziņojumu.

Komercsabiedrības, kuras jau iesniegušas EDS gada pārskatu par 2016.gadu, kā arī zvērināti revidenti, kuri jau veikuši iesniegtās gada pārskata informācijas atbilstības pārbaudi EDS, konstatēja, ka ir ļoti sarežģīti un laikietilpīgi aizpildīt un pārbaudīt finanšu pārskata pielikuma, kā arī konsolidētā finanšu pārskata pielikuma elektronisko norakstu EDS strukturizētajā formā. Tika konstatētas arī vairākas nepilnības VID izstrādātā EDS tehniskajā risinājumā. Lai minēto trūkumu dēļ neaizkavētu gada pārskatu  un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanu, MK noteikumi Nr.399 tika grozīti, iekļaujot izvēles iespēju komercsabiedrībām, ja nepieciešams, atkāpties no prasības par finanšu pārskata pielikuma elektroniskā noraksta iesniegšanu EDS strukturizētajā formā un tā vietā par 2016.pārskata gadu iesniegt finanšu pārskata vai konsolidētā finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju.

Lai arī turpmāk, ja nepieciešams, Ministru kabinets varētu izņēmuma gadījumos atļaut sabiedrībām iesniegt EDS finanšu pārskata vai konsolidētā finanšu pārskata (ja tāds ir) vai kādas minēto pārskatu sastāvdaļas elektroniskā noraksta vietā elektronisko kopiju un lai novērstu neatbilstību vadības ziņojuma (konsolidētā vadības  ziņojuma) iesniegšanas prasībās, kā arī lai novērstu radušās neprecizitātes attiecībā uz EDS iesniedzamā paskaidrojuma saturu, likumprojekts paredz papildināt likuma 97.panta pirmo daļu pēc vārda “norakstu” ar vārdiem “elektronisku kopiju” un izslēgt vārdus “dalībnieku sapulcē”.

Papildus minētajam, likumā ir konstatētas atsevišķas neskaidrības un redakcionālas  nepilnības, kuras ir nepieciešams novērst, lai nodrošinātu vienotu izpratni un novērstu interpretācijas iespējas. Tādēļ likumprojekts paredz veikt precizējumus atsevišķās citās likuma normās.

Grozījumi vēl jāskata valdībā un Saeimā.