0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIIzsludināti 2021. gada budžeta likumi, kritiku izteicis Valsts prezidents

Izsludināti 2021. gada budžeta likumi, kritiku izteicis Valsts prezidents

Pēc Valsts prezidenta kancelejas informācijas

(0)

Valsts prezidents Egils Levits. Foto: Saeimas kanceleja.

Valsts prezidents Egils Levits 11.decembrī izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu (pilns Valsts prezidenta paziņojuma teksts) gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Nozīmīgākie nodokļu likumu grozījumi saistībā ar valsts budžetu:

Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina.

Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā:

  1. Steidzamības noteikšanai un Valsts prezidenta mehāniskai izslēgšanai no budžeta pieņemšanas procesa konkrētajā gadījumā nebija nekāda objektīva pamata;
  2. Budžeta pakete nevar kalpot kā sava veida postmoderns Satversmes 81. pants, kas izpildvaras institūcijām ļauj ātri un efektīvi izdzīt cauri Saeimai sev vēlamo regulējumu, budžeta paketē iekļaujot līdz galam nepārdomātas, juridiski vāji izstrādātas un diskutablas reformas;
  3. Reformu gadījumā ir būtiski paredzēt pietiekami ilgu starplaiku starp likuma izsludināšanu un spēkā stāšanos, lai sabiedrībai būtu iespēja iepazīties ar jaunā likuma saturu un atbilstoši tam plānot savu rīcību.

Par sevišķi problemātisku šajā budžeta paketē Valsts prezidents min likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, ar ko noteiktas katram obligāti veicamās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. “Lai arī šis piedāvājums bija nepieciešams un salīdzinoši ilgi gatavots, atklājās juridiskais brāķis. […] Neesmu drošs, ka šāda sasteigta regulējuma labošana budžeta procesā starp lasījumiem ir ļāvusi novērst visus riskus un būtiski uzlabot regulējuma kvalitāti. Atsevišķi likumā ietvertie risinājumi joprojām ir gana apšaubāmi.

E. Levits uzsver, ka ēnu ekonomikas mazināšana un aplokšņu algu izskaušana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas sekmē visas sabiedrības kopējo labumu. Tomēr “likumus nevajadzētu balstīt uz stereotipiem, ka visos gadījumos, kad darbinieki saņem mazāku atlīdzību par valstī noteikto minimālo darba algu, pastāvētu aplokšņu algas un ēnu ekonomikas pazīmes”.

Valsts prezidents kritiski vērtē arī apspriestās ieceres paredzēt pienākumu tām personām, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz valsts noteikto minimālo darba algu, skaidrot savu konkrēto situāciju valsts institūcijām: “Nav pieļaujama birokrātiski formāla, subjektīvi aizspriedumaina vai cilvēka cieņu aizskaroša attieksme pret konkrēto personu, viņas dzīves situāciju un spējām un prasmēm.”

Runājot par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm, Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka sociāli atbildīgas valsts pienākums ir nodrošināt katram nepieciešamo sociālo aizsardzību minimālā apjomā, kas atbilst cilvēka cieņai: “Valsts un visas sabiedrības labākajās interesēs ir sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem krīzes brīdī, nevis viņus atstumt, pazemot vai atstāt bez likuma aizsardzības.

Valsts prezidents aicina turpmāk izvērtēt plānoto reformu vadības procesu, lai padarītu to atvērtāku un uzlabotu dialogu ar sabiedrību.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valsts prezidents Egils Levits. Foto: Saeimas kanceleja.

Valsts prezidents Egils Levits 11.decembrī izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu (pilns Valsts prezidenta paziņojuma teksts) gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Nozīmīgākie nodokļu likumu grozījumi saistībā ar valsts budžetu:

Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina.

Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā:

  1. Steidzamības noteikšanai un Valsts prezidenta mehāniskai izslēgšanai no budžeta pieņemšanas procesa konkrētajā gadījumā nebija nekāda objektīva pamata;
  2. Budžeta pakete nevar kalpot kā sava veida postmoderns Satversmes 81. pants, kas izpildvaras institūcijām ļauj ātri un efektīvi izdzīt cauri Saeimai sev vēlamo regulējumu, budžeta paketē iekļaujot līdz galam nepārdomātas, juridiski vāji izstrādātas un diskutablas reformas;
  3. Reformu gadījumā ir būtiski paredzēt pietiekami ilgu starplaiku starp likuma izsludināšanu un spēkā stāšanos, lai sabiedrībai būtu iespēja iepazīties ar jaunā likuma saturu un atbilstoši tam plānot savu rīcību.

Par sevišķi problemātisku šajā budžeta paketē Valsts prezidents min likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, ar ko noteiktas katram obligāti veicamās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. “Lai arī šis piedāvājums bija nepieciešams un salīdzinoši ilgi gatavots, atklājās juridiskais brāķis. […] Neesmu drošs, ka šāda sasteigta regulējuma labošana budžeta procesā starp lasījumiem ir ļāvusi novērst visus riskus un būtiski uzlabot regulējuma kvalitāti. Atsevišķi likumā ietvertie risinājumi joprojām ir gana apšaubāmi.

E. Levits uzsver, ka ēnu ekonomikas mazināšana un aplokšņu algu izskaušana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas sekmē visas sabiedrības kopējo labumu. Tomēr “likumus nevajadzētu balstīt uz stereotipiem, ka visos gadījumos, kad darbinieki saņem mazāku atlīdzību par valstī noteikto minimālo darba algu, pastāvētu aplokšņu algas un ēnu ekonomikas pazīmes”.

Valsts prezidents kritiski vērtē arī apspriestās ieceres paredzēt pienākumu tām personām, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz valsts noteikto minimālo darba algu, skaidrot savu konkrēto situāciju valsts institūcijām: “Nav pieļaujama birokrātiski formāla, subjektīvi aizspriedumaina vai cilvēka cieņu aizskaroša attieksme pret konkrēto personu, viņas dzīves situāciju un spējām un prasmēm.”

Runājot par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm, Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka sociāli atbildīgas valsts pienākums ir nodrošināt katram nepieciešamo sociālo aizsardzību minimālā apjomā, kas atbilst cilvēka cieņai: “Valsts un visas sabiedrības labākajās interesēs ir sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem krīzes brīdī, nevis viņus atstumt, pazemot vai atstāt bez likuma aizsardzības.

Valsts prezidents aicina turpmāk izvērtēt plānoto reformu vadības procesu, lai padarītu to atvērtāku un uzlabotu dialogu ar sabiedrību.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: