0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASIzstrādāti noteikumi, kas regulē remigranta iespējas saņemt atbalstu saimnieciskajai darbībai reģionos

Izstrādāti noteikumi, kas regulē remigranta iespējas saņemt atbalstu saimnieciskajai darbībai reģionos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības sēdē 7. augustā izskatīšanai iesniedza jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Remigrācijas reģionālās attīstības atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka ka remigrants var pretendēt uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu, ja tas veic saimniecisko darbību Latvijā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža. Tai pašā laikā remigrācijas atbalsta pasākumam var pieteikties arī tie interesenti, kas tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību. Proti, tās personas, kuras saimniecisko darbību uzsāktu pēc remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņemšanas. Lai fiksētu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: CJS*64 on Visual hunt / CC BY-NC-ND

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības sēdē 7. augustā izskatīšanai iesniedza jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Remigrācijas reģionālās attīstības atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka ka remigrants var pretendēt uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu, ja tas veic saimniecisko darbību Latvijā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža. Tai pašā laikā remigrācijas atbalsta pasākumam var pieteikties arī tie interesenti, kas tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību. Proti, tās personas, kuras saimniecisko darbību uzsāktu pēc remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņemšanas.

Lai fiksētu to, ka interesentam ir iecere uzsākt saimniecisko darbību, MKN ietverta prasība, ka, lai remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks kļūtu par remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņēmēju, tam ir jābūt saimnieciskās darbības veicējam. T.i., projekta iesniegumu var iesniegt gan fiziska persona, kura plāno uzsākt saimniecisko darbību, gan arī nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodokļu maksātājs.

Tāpat tiek ietverts nosacījums, ka saimnieciskā darbība šī remigrācijas atbalsta pasākuma ietvaros nav veicama Rīgā; tas ietverts ar mērķi sekmēt ekonomisko aktivitāti ārpus Rīgas pilsētas, proti, reģionos. Remigrācijas atbalsta pasākumam nevar pieteikties remigrants, kura deklarētā vai reģistrētā dzīvesvietas adrese pēc atgriešanās Latvijā (vai plānotā dzīvesvieta) ir Rīga.

Noteikumi arī paredz, ka remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņemšanai nebūtu atbalstāmas tādas nozares kā vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, darījumi ar nekustamo īpašumu, u.c. nozares, ir tas, ka tās spēj uzrādīt augstas peļņas rezultātus bez dažādu attīstības instrumentu izmantošanas.

Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, 2018. gadā kopējais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 180 000 euro, ko sadala uz pieciem plānošanas reģioniem. Attiecīgi katrā plānošanas reģionā 2018. gadā pieejamais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 36 000 euro apmērā. Ņemot vērā, ka viena remigrācijas atbalsta pasākuma projekta maksimālais finansējuma apmērs var būt 9000 euro, tad katrā plānošanas reģionā remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu var saņemt ne mazāk kā četri projektu iesniegumi saimnieciskās darbības veikšanai (īstenošanai un attīstībai) vai uzsākšanai.

Būtiskākā no prasībām – remigrācijas atbalsta pasākuma dalībniekam ir jānodrošina piesaistītās investīcijas vismaz 50 % apmērā no projekta iesniegumā norādītā remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma apjoma. Kā ieguldījums pamatlīdzekļos var tikt attiecināta arī pamatlīdzekļu pārvešana no ārvalstīm, ja remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks var apliecināt, ka pamatlīdzekļi nav iegādāti Latvijā. Ietverts nosacījums, ka piesaistītās investīcijas var tikt attiecinātas laika periodā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesniegšanas brīža. Piemēram, ja remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks kā piesaistīto investīciju vēlēsies norādīt 2016. gadā veikto pirkumu par kādas iekārtas iegādi, to nebūs iespējams izdarīt, jo netiek izpildīta prasība par vienu gadu līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim.

Laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai Rīgas reģionā (t.sk. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās), pārējos reģionos iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties), apliecina, ka reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem jāiedarbojas uz iedzīvotāju skaita palielināšanu reģionos. Viens no risinājumiem iedzīvotāju skaita palielināšanai reģionos ir remigrācijas sekmēšana jeb iedzīvotāju atgriešanās Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes.