Izstrādāti noteikumi, kas regulē remigranta iespējas saņemt atbalstu saimnieciskajai darbībai reģionos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības sēdē 7. augustā izskatīšanai iesniedza jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Remigrācijas reģionālās attīstības atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka ka remigrants var pretendēt uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu, ja tas veic saimniecisko darbību Latvijā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža. Tai pašā laikā remigrācijas atbalsta pasākumam var pieteikties arī tie interesenti, kas tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību. Proti, tās personas, kuras saimniecisko darbību uzsāktu pēc remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņemšanas. Lai fiksētu…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības sēdē 7. augustā izskatīšanai iesniedza jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Remigrācijas reģionālās attīstības atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka ka remigrants var pretendēt uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu, ja tas veic saimniecisko darbību Latvijā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža. Tai pašā laikā remigrācijas atbalsta pasākumam var pieteikties arī tie interesenti, kas tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību. Proti, tās personas, kuras saimniecisko darbību uzsāktu pēc remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņemšanas.
Lai fiksētu to, ka interesentam ir iecere uzsākt saimniecisko darbību, MKN ietverta prasība, ka, lai remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks kļūtu par remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņēmēju, tam ir jābūt saimnieciskās darbības veicējam. T.i., projekta iesniegumu var iesniegt gan fiziska persona, kura plāno uzsākt saimniecisko darbību, gan arī nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodokļu maksātājs.
Tāpat tiek ietverts nosacījums, ka saimnieciskā darbība šī remigrācijas atbalsta pasākuma ietvaros nav veicama Rīgā; tas ietverts ar mērķi sekmēt ekonomisko aktivitāti ārpus Rīgas pilsētas, proti, reģionos. Remigrācijas atbalsta pasākumam nevar pieteikties remigrants, kura deklarētā vai reģistrētā dzīvesvietas adrese pēc atgriešanās Latvijā (vai plānotā dzīvesvieta) ir Rīga.
Noteikumi arī paredz, ka remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma saņemšanai nebūtu atbalstāmas tādas nozares kā vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, darījumi ar nekustamo īpašumu, u.c. nozares, ir tas, ka tās spēj uzrādīt augstas peļņas rezultātus bez dažādu attīstības instrumentu izmantošanas.
Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, 2018. gadā kopējais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 180 000 euro, ko sadala uz pieciem plānošanas reģioniem. Attiecīgi katrā plānošanas reģionā 2018. gadā pieejamais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 36 000 euro apmērā. Ņemot vērā, ka viena remigrācijas atbalsta pasākuma projekta maksimālais finansējuma apmērs var būt 9000 euro, tad katrā plānošanas reģionā remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu var saņemt ne mazāk kā četri projektu iesniegumi saimnieciskās darbības veikšanai (īstenošanai un attīstībai) vai uzsākšanai.
Būtiskākā no prasībām – remigrācijas atbalsta pasākuma dalībniekam ir jānodrošina piesaistītās investīcijas vismaz 50 % apmērā no projekta iesniegumā norādītā remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma apjoma.
Kā ieguldījums pamatlīdzekļos var tikt attiecināta arī pamatlīdzekļu pārvešana no ārvalstīm, ja remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks var apliecināt, ka pamatlīdzekļi nav iegādāti Latvijā. Ietverts nosacījums, ka piesaistītās investīcijas var tikt attiecinātas laika periodā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesniegšanas brīža. Piemēram, ja remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks kā piesaistīto investīciju vēlēsies norādīt 2016. gadā veikto pirkumu par kādas iekārtas iegādi, to nebūs iespējams izdarīt, jo netiek izpildīta prasība par vienu gadu līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim.
Laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai Rīgas reģionā (t.sk. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās), pārējos reģionos iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties), apliecina, ka reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem jāiedarbojas uz iedzīvotāju skaita palielināšanu reģionos. Viens no risinājumiem iedzīvotāju skaita palielināšanai reģionos ir remigrācijas sekmēšana jeb iedzīvotāju atgriešanās Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.