0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASIzstrādāts jauns civiltiesiskos un cita veida strīdus regulējošs Mediācijas likumprojekts
TIESĪBAS

Izstrādāts jauns civiltiesiskos un cita veida strīdus regulējošs Mediācijas likumprojekts

Ministru kabineta  komiteja vakar, 6. augustā, atbalstīja Mediācijas likumprojektu, kas paredz vienotu mediācijas modeļu, pamatprincipu un pamatnoteikumu ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā. Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs sadarbības process, kur iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediācija norit pēc konkrētas strukturētas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana), tas ir brīvprātīgs (puses labprāt un brīvprātīgi ir piekritušas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju), tas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ministru kabineta  komiteja vakar, 6. augustā, atbalstīja Mediācijas likumprojektu, kas paredz vienotu mediācijas modeļu, pamatprincipu un pamatnoteikumu ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā. Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs sadarbības process, kur iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediācija norit pēc konkrētas strukturētas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana), tas ir brīvprātīgs (puses labprāt un brīvprātīgi ir piekritušas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju), tas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības vienoties. Mediācijā iesaistītie subjekti ir puses (personas, kuras vēlas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju) un mediators (mediācijas vadītājs). Iepriekš minēto subjektu kopums (puses un mediators), kā arī personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās, ir mediācijas dalībnieki. Lai pārskatāmi nodalītu mediācijas posmus, projektā ir izdalīti vairāki dokumenti – mediācijas līgums, līgums ar mediatoru, apliecinājums par mediācijas rezultātu un vienošanās. Likumprojektā noteikti pamatnoteikumi, lai domstarpību risināšanai tiktu izmantota mediācija.  Šis jaunais likums regulēs mediācijas izmantošanu tik tālu, cik speciālajos likumos, piemēram, Darba strīdu likumā, nav noteikta citāda kārtība. Vienlaikus projekts neliedz mediāciju izmantot arī citās tiesību nozarēs, ja vien konkrētās nozares regulējumā nav noteikts citāds regulējums. Ar minēto saprotot, ka mediācija ir iespējama arī administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās, ja šo tiesību nozaru speciālajās normās nav regulēts citādi. Tāpat norādāms, ka attiecībā uz mediācijas iespēju krimināltiesiskajās attiecībās, jau pašlaik spēkā esošais speciālais regulējums pieļauj šāda institūta izmantošanas iespējamību, tikai krimināltiesībās tas ir izlīgums, ko kopš 2005. gada īsteno Valsts probācijas dienests. Arī administratīvajās tiesībās mediācijas izmantošana ir iespējama, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums (X nodaļa) un Administratīvā procesa likums (piemēram, 282. panta septītais punkts) aicina iestādi un privātpersonu jebkurā administratīvā procesa stadijā noslēgt administratīvo līgumu, kura mērķis ir strīda izbeigšana. Arī Tiesībsarga likuma 12. panta sestais punkts noteic, ka tiesībsargs, pildot savas likumā definētās funkcijas, veicina izlīgumu starp strīda pusēm – iestādi un privātpersonu. Mediāciju kā alternatīvu domstarpību risināšanas veidu var izmantot pirmstiesas procesā vai pēc tiesvedības procesa uzsākšanas, tajā skaitā pēc tiesneša ieteikuma (tiesas ieteikta mediācija). Tātad mediācija domstarpību risināšanai var tikt izmantota gan līdz brīdim, kad strīds nonāk tiesā, gan pēc tiesvedības uzsākšanas.Kā būtiskākais minams tiesneša ieteikums mediācijas izmantošanai. Proti, pēc prasības pieteikuma saņemšanas prasītājam un atbildētājam tiek piedāvāts domstarpības risināt pie mediatora, norādot uz ieguvumiem, ko personas gūs šādi risinot savas domstarpības. Atbilstoši projektam, mediāciju var vadīt mediators, kas nav sertificēts un sertificēts mediators. Savukārt, ja mediācija tiek uzsākta pēc tiesvedības procesa uzsākšanas (to ir ieteicis tiesnesis), tiesnesis pusēm iesaka mediatoru izvēlēties no sertificētu mediatoru saraksta. Līdzīgi arī gadījumā, kad puses nevar vienoties par mediatoru, tad Mediācijas padome mediatoru izvēlas no sertificētu mediatoru saraksta. Sertificētu mediatoru profesionālās organizācijas darbību īstenos Mediācijas padome. Mediācijas padome būs profesionāla pašpārvaldes organizācija, kas darbosies līdzīgi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un Latvijas Zvērinātu notāru padomei. Viens no galvenajiem Mediācijas padomes uzdevumiem ir sertificētu mediatoru apmācība, eksaminācija, sertifikācija un atestācija.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058