Valsts sekretāru sanāksmē 7. septembrī starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Kopfinansējuma pakalpojumu likums”, kura mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi, kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, mūsdienās līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Finanšu tirgi kā mehānisms saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir kopfinansējuma pakalpojumi jeb  kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

Likumprojekts paredz regulēt tikai tiesiskās attiecības, kas izriet no savstarpējiem aizdevumiem (peer-to-peer). Kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbība aptver gan patērētāju, gan uzņēmējdarbības kreditēšanas jomas, līdz ar to šie savstarpējo aizdevumu pakalpojumu sniedzēji kā nebanku pakalpojuma sniedzēji papildina tradicionālo bankas lomu kreditēšanā.

Uzņēmumi, kuri sniedz kopfinansējuma pakalpojumus, darbojas esošā normatīvā regulējuma ietvaros, piedāvājot investoriem iegādāties prasījumu tiesības (slēdzot cesijas darījums) uz jau izsniegtiem aizdevumiem patērētājiem. Šobrīd šāda darbība tiek regulēta tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz patērētāju kreditēšanu, vienlaikus cesiju darījumu regulāciju atstājot bez speciālas regulācijas vispārējo civiltiesisko darījumu ietvarā.

Jaunais likums paredz noteikt, kādi būs kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principi, atbildība, licencēšanas un uzraudzības kārtība, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumi.

Likumprojekts neparedz cesiju darījumu publisku piedāvāšanu un realizēšanu, proti, komercdarbības modeli, kas ietver arī vietni cedentu un cesionāru savešanai kopā. Nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, būtiski tiek samazināti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības riski.

Vienlaikus ar likumprojektu “Kopfinansējuma pakalpojumu likums” ir sagatavoti grozījumi četros likumos, lai nodrošinātu vienotu terminoloģiju un regulējumu līdz ar jauna finanšu tirgus segmenta uzraudzības ieviešanu. Kopā ar likumprojektu “Kopfinansējuma pakalpojumu likums” tiek virzīti šādi likumprojekti:

• “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”;
• “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”;
• “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”;
• “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”.

Kā norāda Finanšu ministrija, Latvijā pirmā savstarpējo aizdevumu platforma savu darbību uzsāka 2015. gadā. Šobrīd kopā Latvijā strādā jau 7 savstarpējo aizdevumu platformas. Kopš darbības uzsākšanas caur Latvijas platformām veiktas investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Ja 2016. gadā kopējais investīciju apjoms bija mērāms 110 miljonu eiro apmērā, tad jau 2017. gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 200 miljonu eiro robežu, pusgada laikā darbības apjomus divkāršojot, ja salīdzina ar 2016. gadu.