Lai stiprinātu spēju mazināt ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu jeb NILLTF saistītos riskus, katra valsts un finanšu institūcijas izvēlas sev ērtākos risinājumus, uzsvērts Finanšu nozares asociācijas paziņojumā par veikto apskatu klientu izpētes rīku platformu, kas dotu iespēju uzņēmējiem, tajā skaitā NILLTFNL likuma subjektiem, uzsākt dalīšanos ar saviem KYC (know your customer) datiem, ievietojot tos platformā ārpus konsolidētās grupas ietvara (turpmāk –shared KYC Utility).

Izvērtējumā sniegts plašs ieskats iespējamajos modeļos un to priekšrocībās. Jānis Brazovskis, CAMS, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, stāsta: “Pagājušajā gadā Latvijā tika ieviests inovatīvais risinājums - publiskās un privātās informācijas apmaiņas partnerības modelis, kura aizsākumi meklējumi Apvienotajā Karalistē. Rīgā 2018. gada 23. novembrī notika augsta līmeņa darba semināri par tehnoloģiju risinājumiem “Pazīsti savu klientu” principa nodrošināšanai un informācijas apmaiņas partnerībām finanšu noziegumu efektīvākai apkarošanai "AML/CFT: RegTech & Partnerships". Asociācija ir pabeigusi izvērtējumu par iespējām Latvijā ieviest kopīgo klienta izpētes rīku jeb shared KYC utility.”

Būtiskākais asociācijas izvērtējumā par izpētes rīka iespējamajiem modeļiem:

• daļa likuma subjektu izveido vienotu ārpakalpojuma sniedzēju noteiktam klienta izpētes procesam; šāds modelis šobrīd iecerēts Eiropas Komisijas tikko saskaņotajā Ziemeļvalstu KYC Utility projektā;
• kopīgais klienta izpētes rīks darbotos līdzīgi kā jebkurš kredītinformācijas birojs, ļaujot apmainīties ar informāciju AML/CFT riska pārvaldīšanai standartizētā veidā;
• persona noteiktā formā glabā savus identifikācijas datus un galvenos datus no publiskiem reģistriem (arī par nodokļu nomaksu), un šos datus persona par sevi var nodot komersantam, neaizpildot detalizētas anketas katru reizi par datiem, kas ir valsts rīcībā; modelis darbojas Singapūrā, kā arī šobrīd Eiropas Komisijas finansēta projekta ietvaros tiek apspriests Baltijā.

Īpaši jāuzsver:

• rīks neparedz izņēmumu neveikt klienta izpēti vai tikai paļauties uz cita veikto klienta izpēti;
• rīks tikai dod plašāku informāciju likuma subjektiem un komersantiem, ko tie citādi nevarētu iegūt;
• rīks mazinātu klientam un sadarbības partnerim nepieciešamību vairākiem likuma subjektiem vai sadarbības partneriem iesniegt vienu un to pašu informāciju.

Izvērtējumā uzsvērts, ka pamatā kopīgais klienta izpētes rīks attiektos uz juridiskajām personām, bet uz fiziskajām personām – īpašos augsta riska gadījumos vai, ja persona pati vēlētos nodot savus datus izmantojot šo rīku.

Ar shared KYC utility platformas izveidi NILLTF riski kļūtu vieglāk identificējami, jo, ja izpēti būtu veicis viens likuma subjekts un atklājis augstus NILLTF riskus saistībā ar klientu vai viņa darījumiem, tad šis subjekts informāciju nodotu shared KYC utility un citi likuma subjekti to varētu izmantot savā darbībā. Tiem nebūtu jāsāk izpēte no nulles punkta, tādējādi būtiski ātrāk identificējot un apstādinot aizdomīgi un prettiesiski iegūtu līdzekļu apriti ekonomikā. Tas faktiski nozīmē, ka NILLTFNL subjekti, kuriem nav pieejami būtiski IT un cilvēkresursi, nav objektīvi spējīgi veikt visas vajadzīgās darbības, lai pārliecinātos, ka klients vai viņa darījumi nerada NILLTF risku.

Tātad shared KYC utility ir klientu izpētes rīks, kas darbojas kā datu krātuve, kuru ar sev pieejamu informāciju un klientu izpētes rezultātiem papildina finanšu institūcijas, citi likuma subjekti valsts iestādes un komersanti, lai pēc iespējas efektīvi identificētu un novērstu iespējamos NILLTF un finanšu noziegumu riskus.

Apskatā arī minēts, ka Shared KYC utility platformas, līdzīgi kā kredītinformācijas biroju ieviešanai, ir nepieciešams tiesiskais regulējums - datu apmaiņas tiesiskais ietvars.

Ja shared KYC utility uztur privāto tiesību subjekts, tad viņam jābūt licencētam, ja tas apmainās ar informāciju, kas ietverta valsts reģistros vai iegūta klienta izpētes ceļā. Valstiska uzraudzība pār šādu subjektu ir obligāta (varētu īstenot, piemēram, Datu valsts inspekcija).

Šādam risinājumam būs nepieciešami ne tikai grozījumi NILLTFNL, bet arī atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu virkni detalizētu jautājumu (termiņi, licences, informācijas struktūra utt.). Tas plašāk aplūkots šī dokumenta noslēgumā.

Ar pilnu izvērtējuma tekstu var iepazīties šeit: KYC utility izvērtŗjums 2019 PDF