Eiropas Komisija 28.maijā publicējusi 2018.gada Eiropas Savienības (ES) rezultātu pārskatu tiesiskuma jomā (angļu val.), kas sniedz salīdzinošu pārskatu par tiesu sistēmas neatkarību, kvalitāti un efektivitāti ES dalībvalstīs.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018.gada rezultātu pārskatā sīkāk izstrādāti rādītāji. Tas jo īpaši nostiprina sadaļu par tiesu iestāžu neatkarību, kas ir būtiska tiesiskuma novērtēšanai. Tajā ir sīkāk aplūkota informācija par tiesu iestāžu padomēm, izpildvaras un parlamenta deputātu iesaistīšanos tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju iecelšanā un atlaišanā, kā arī prokuratūras dienestu organizācijā. Tā arī pirmo reizi sniedz datus par tiesvedības ilgumu visās tiesu instancēs.

Rezultātu pārskats tiesiskuma jomā ir daļa no instrumentu kopuma, ko Komisija izmanto, lai uzraudzītu dalībvalstu tiesu sistēmas reformas. Komisija arī uzskata, ka ES līdzekļu pareizai finanšu pārvaldībai dalībvalstīs ir vajadzīga efektīva tiesību aizsardzība neatkarīgās tiesās. Tādēļ kā daļu no daudzgadu finanšu shēmas Komisija ierosināja jaunu tiesiskuma mehānismu, saskaņā ar kuru  var apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam, ja dalībvalstī ir atklāti trūkumi attiecībā uz tiesiskumu.

Galvenie konstatējumi 2018.gada izdevumā

Tiesu neatkarība: uzņēmumu priekšstats par tiesu neatkarību ir uzlabojies vai saglabājies aptuveni divās trešdaļās dalībvalstu skaita, salīdzinot ar iepriekšējo gadu vai kopš 2010. gada, taču dažās dalībvalstīs tas ir pasliktinājies. Gan pilsoņi, gan uzņēmumi uzskata, ka iejaukšanās vai spiediens no valdības un politiķiem ir galvenais iemesls, kas apdraud tiesu un tiesnešu neatkarību. Jaunais rādītājs par prokuratūras dienestiem rāda, ka pastāv vispārēja tendence veidot neatkarīgākas prokuratūras, nevis vienu prokuratūru, kas ir subordinēta vai saistīta ar izpildvaru.

Finanšu resursi tiesu sistēmām: Kopumā, valdību izdevumi par tiesu sistēmām saglabājās stabili vairumā dalībvalstu, tomēr pastāv ievērojamas atšķirības starp valstīm. Dalībvalstis izmanto galvenokārt vēsturiskus datus vai datus par faktiskajām izmaksām, lai noteiktu finanšu resursus, nevis paļaujas uz faktisko darba slodzi vai tiesas pieprasījumu. 16 dalībvalstis izmanto ES līdzekļus, lai atbalstītu savu tieslietu sistēmu.

Tiesu sistēmu efektivitāte: dalībvalstīs, kas saskaras ar grūtībām, ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas, taču vairākās dalībvalstīs tiesvedība civilās un komerciālās lietās joprojām ir ļoti ilga. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā tiesvedība pirmajā instancē apmēram pusē no dalībvalstīm ilgst līdz pat gadam. Vairākās dalībvalstīs tā var ilgt pat divus vai vairākus gadus.

Rezultātu apkopojumā galvenā uzmanība ir pievērsta civillietām un komerclietām, kā arī administratīvām lietām, lai palīdzētu dalībvalstīm to centienos izveidot investīcijām, uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem labvēlīgāku vidi, kā arī trim būtiskiem efektīvas tiesu sistēmas aspektiem:

• efektivitāte: rādītāji par tiesvedības ilgumu, lietu pabeigšanas koeficientu un neizskatīto lietu skaitu;
• kvalitāte: rādītāji par juridisko palīdzību, tiesas nodevām, apmācību, tiesu darbību uzraudzību, budžetu un cilvēkresursiem;
• neatkarība: rādītāji, kas raksturo uzņēmumu un plašākas sabiedrības uzskatus par tiesu neatkarību, un attiecībā uz tiesnešu aizsardzības pasākumiem.

Valstu tiesu sistēmu efektivitātes uzlabošana ir viena no Eiropas pusgada – ES ekonomikas politikas koordinēšanas ikgadējā cikla – pastāvīgajām prioritātēm. ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā palīdz dalībvalstīm to īstenot, sniedzot ikgadēju salīdzinošo pārskatu par valstu tiesu sistēmu darbību.

2018. gada Eiropas semestrī, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome šajā jomā pieņēma konkrētām valstīm adresētus ieteikumus attiecībā uz piecām dalībvalstīm Horvātiju, Itāliju, Kipru, Portugāli un Slovākiju.