Ja darbs iekrīt vai neiekrīt 5. maijā, kas šogad ir papildu brīvdiena

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu  4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - ir noteikta par svētku dienu. Ja svētku diena 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu, vērš uzmanību Valsts darba inspekcija (VDI). Ņemot vērā, ka 2025. gadā 4. maijs iekrīt svētdienā, 5. maijs ir brīvdiena.

VDI ieskatā, tā kā 2025. gada 5. maijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2025. gada 5. maijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2025. gada 5. maijā, var veidoties virsstundu darbs.

Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Līdz ar to ikvienam darbiniekam, kas tiek nodarbināts svētku dienā, ir tiesības uz apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai atbilstošu atlīdzību. Savukārt Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Tātad gadījumā, ja darbinieks veiks darbu svētku dienā - 2025. gada 4. maijā, pusēm ir tiesības vienoties par šāda darba kompensācijas mehānismu – apmaksātu atpūta citā nedēļas dienā vai piemaksu.

Ja darba devējs par svētku dienu nepiešķir atpūtu citā dienā, var veidoties arī virsstundas, par kurām izmaksājama atsevišķa piemaksa par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. panta noteikumiem.

Tādējādi, ja darbs svētku dienā vienlaikus veido arī virsstundu darbs, darba devējam par šādu darbu papildus nolīgtajai darba algai ir jāizmaksā gan piemaksa par virsstundu darbu, gan piemaksa par darbu svētku dienā. Abas piemaksas summējas, tās neaizstāj viena otru. Šādu viedokli paudis arī Augstākā tiesas Senāta Civillietu departaments 2005. gadā, sniedzot atbildes uz jautājumiem par Darba likuma normu piemērošanu.

Vienlaikus VDI vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta devīto daļu līdz ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Darba likuma 136. panta desmitajā daļā noteikts, ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.

• Kuras darba dienas pārceltas 2025. gadā?
• Darba laika kalendārs 2025
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga