Reklamācija: nodokļu piemērošana un uzrādīšana uzskaitē

Reklamācija – prasība atcelt pirkuma līgumu un saņemtās preces atgriešanas īstenošana. Pircēja iespēja atteikties no preces ne vien pieļaujama, bet arī tiek paredzēta līgumā. Slēdzot līgumu, puses iekļauj tajā savas tiesības un pienākumus gadījumā, ja tiks piegādāta nekvalitatīva prece vai skaitliskas novirzes no līgumā minētajiem noteikumiem. Šādos gadījumos „nekvalitatīva prece” nebūt nenozīmē, ka šī prece nav lietojama. Tomēr tās īpašības (krāsa, fasons, izmērs, derīguma termiņš u.c.) pārbaudes brīdī atšķiras no tām, kas bija paredzētas līgumā. Šādā gadījumā preces saņēmējam ir tiesības iesniegt piegādātājam reklamāciju un rīkoties tā, kā noteikts līgumā. Piemēram, prece var būt pieņemta, bet par zemāku cenu, nekā uzrādīts līgumā. Bet var aizsūtīt atpakaļ (atcelt darījumu),  pieprasot no piegādātāja tādas preces piegādi, kas bija noteikta līgumā, vai samaksātā avansa atmaksu ar soda sankcijām vai bez tām.

Pirkuma darījuma atcelšana ir paredzēta Latvijas Republikas Civillikumā, kura 2040. pantā teikts:

• „Izņēmuma veidā pirkuma līgumu var atcelt, vienai pusei prasot:

2) pirktās lietas trūkumu dēļ.”

Nodokļi (ienākuma, PVN un citi) reklamācijas gadījumā nav jārēķina.

Tieši pretēji, reklamācija un tai sekojošā darījuma atcelšana paredz visu atceļamā darījuma gaitā samaksāto nodokļu atcelšanu atzīt par lietderīgu. Tātad reklamācijas rezultātā tiek pārrēķināts un, visbiežāk, samazināts pārdevēja iepriekš aprēķinātais PVN un ienākuma nodoklis. Prece taču nav pārdota,  tikusi atgriezta. Ja nauda par šo preci tomēr bija saņemta, tā jāatdod pircējam. Pārdevējam ienākums neveidojas, un nodokļi nav jāmaksā. Ja tie bija samaksāti, tos var atgūt.

Piemērs

Firma „Mācieties, bērniņi!” nosūtīja privātā bērnudārza vecākai grupai mēbeļu partiju: 10 galdiņi un 10 krēsliņi. Saņemot preci, tika konstatēts, ka galdu un krēslu augstums un krāsa neatbilst līgumā atrunātajiem parametriem. Bērnudārzs pēc reklamācijas atgriež mēbeles atpakaļ piegādātājam, jo mēbeles neatbilst paredzētajiem mērķiem. Šajā gadījumā izveidojusies situācija, kuru saimnieciskās darbības praksē pieņemts saukt par atgriešanu pēc reklamācijas.

Vispārējā shēma ir vienkārša: piegādātājfirma, izrakstot pavadzīmi-rēķinu, savā uzskaitē norāda, ka prece ir pārdota. Rēķinā norādītais PVN ir jāsamaksā budžetā. Saņemot atpakaļ pircēja nepieņemto preci, piegādātājs dokumentāri noformē atgriešanu (akts, reklamācija, pavadzīme u.tml.), savukārt uzskaitē tiek veikti tā saucamie pretējie grāmatojumi (samazināts vai anulēts preču pircēja debitora parāds, samazināta iepriekš fiksētā realizācija un PVN, palielināti preču krājumi noliktavā). Tādējādi tiek fiksēts nenotikušās realizācijas fakts.

Sakarā ar to, ka, atceļot darījumu, tiek samazināts iepriekš aprēķinātais PVN un ieņēmumi, nepieciešams pareizi noformēt dokumentus, kas pamato preču atgriešanu. Savukārt šī nodokļa atspoguļošana PVN deklarācijā būs atkarīga no tā, kurā periodā minētā atgriešana ir notikusi.

Likumā „Par grāmatvedību” un MK noteikumos Nr. 585 par uzskaites organizāciju uzņēmumā ir atrunātas kopējās prasības preču piegādes dokumentācijas noformēšanai. Viens no obligātajiem dokumenta rekvizītiem ir saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, tādēļ preces atgriešanas dokumentā nepieciešams atzīmēt, ka tā ir iepriekš iegādātās preces atgriešana.

Uzrādot ar preces atgriešanu saistīto PVN, deklarācijas aizpildīšanai ir svarīgs atgriešanas taksācijas periods. Aplūkosim dažus piemērus.

Piemērs

Pārdevējs „A” pārdeva preci oktobrī. Tā paša gada novembrī ir saņemtas pretenzijas no pircēja „B” – precei konstatēti slēptie defekti.

Šādā situācijā pilnīgi vienalga, kura no pusēm noformēs pavadzīmi preces atgriešanai. Pieņemsim, ka pavadzīmi noformē pircējs „B”.

Minētās situācijas atspoguļošana pārdevēja „A” uzskaitē:

Situācijas atspoguļošana pircēja „B” uzskaitē:

* tiek izmantoti 7. vai 2. grupas grāmatvedības konti atkarībā no krājumu uzskaites izvēlētās metodes (periodiskā vai nepārtrauktā inventarizācija).

Piemērs

Ja preces piegādes un atgriešanas periods sakrīt, tad darījums PVN deklarācijā atšķirsies no aprakstītā.

 Pārdevējs „A” deklarācijas 41. rindā norādīs realizāciju, kas samazināma ar atgrieztās preces vērtību. Minētajā piemērā: (1000 - 1000) = 0, 52. rindā arī būs 0. Pēc būtības preču piegāde nav notikusi, jo prece atgriezta.

Tas pats – pircējam „B”. Sakarā ar piegādes atcelšanu nav arī priekšnodokļa (62. rindā - 0).

Attiecībā uz preču piegādēm Eiropā vai no Eiropas ir paredzēta kārtība informācijas sniegšanai PVN deklarācijā, kas atrunāta Ministru kabineta 15.01.2013. noteikumos Nr. 40.

Iepriekš no Eiropas saņemtās preces atgriešana netiek uzskatīta par realizāciju, tādēļ norādama 50. rindā (ar standarta nodokļa likmi apliekamo preču iegāde no ES) ar mīnusa zīmi.

Bet, ja pircējs no Eiropas atgriež pirmreizēji no jums iegādātās preces, tas netiek uzskatīts par preču iegādi un ierakstāms deklarācijas 45. rindā (piegāde Eiropā) ar mīnusa zīmi.

Atpakaļpirkums: darījuma būtība, nodokļu piemērošana un uzskaite

Atpakaļpirkums kā līguma veids ir mazāk pazīstams praksē nekā parastais pirkuma-pārdošanas līgums. Tomēr Civillikumā šādam darījumam veltīti daži panti. Apskatīsim divu pantu tekstu:

„2054. Ar atpakaļpirkuma līgumu pircējs uzņemas savu pirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.

Šīs normas būtībā nozīmē, ka firmas „A” vārdā firmai „B” tiek pārdota (atdota realizācijā, bet noformēts pirkuma-pārdošanas līgums) prece, kura pēc kāda laika var tikt pārdota atpakaļ firmai „A”. Ja gadīsies tā, ka firma „B” pārdos šo preci trešajai personai, tai būs jāsamaksā firmai „A” līgumā atrunātā summa.

Protams, preci, kas ātri bojājas, saskaņā ar šādu līgumu pēc mēneša diviem nav iespējams pārdot atpakaļ firmai „A”. Tādēļ loģiski, ka saskaņā ar atpakaļpirkuma līgumu tiek pārdots nekustamais īpašums, pamatlīdzekļi un salīdzinoši ilgi glabājamas preces.

Tomēr nav izslēdzami gadījumi, kad saskaņā ar atpakaļpirkuma līgumu var tikt pārdotas arī citas preces.

Piemēram, pārdodot mākslas vērtības izsolēs, pārdevēji nereti norāda kā darījuma obligāto nosacījumu, „ja preces pircējs izlems šo lietu pārdot, viņam pirmām kārtām tā jāpiedāvā tās bijušajam īpašniekam”.

Patlaban līdzīgus līgumus izmanto uzņēmēji, kas atdod preces starpniekiem  realizēšanai. Šādu līgumu tipiska pazīme ir nosacījuma esamība: pēc kāda laika pārdevējs apņemas preci saņemt (nopirkt) atpakaļ.

Tātad šajā gadījumā saskatāmi divi darījumi. Sākumā firma „A” pārdod preces firmai „B”, bet pēcāk firma „B” preci pārdod atpakaļ firmai „A”. Šāda darījuma raksturīga pazīme, kas vienmēr piemīt pirkuma līgumiem, ir preces īpašnieka maiņa. Turklāt šāda maiņa notiek divas reizes: „A” pārdodot preci „B”, bet vēlāk pirkuma rezultātā no „B” nonākot atpakaļ pie „A”.

Pēc dokumentiem identificēt šādu darījumu ir pietiekami viegli:

• ir līgums, kas gan pēc nosaukuma, gan pēc satura paredz pirkuma - pārdošanas darījumu. Līgumā ir paredzēta īpašuma tiesību uz preci un visu veidu risku pāreja no pārdevēja pie pircēja;

2) ir pavadzīme un rēķins, kur fiksēti pircēja un pārdevēja rekvizīti; daudzums, kvalitāte un preces cena (PVN).Jāatgādina, ka, kārtojot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, prece uzskatāma par pārdotu (ieņēmumi – par saņemtiem) tās nosūtīšanas brīdī un rēķina par šīs preces apmaksu izrakstīšanas brīdī;

3) ir konstatēts preces saņemšanas fakts, kuru pircējs atzinis par pietiekami kvalitatīvu un nav izvirzījis pretenzijas.

Neskatoties uz to, ka pārdotā prece nav apmaksāta, darījuma būtība no tā nemainās. Jebkurš pirkuma līgums var paredzēt gan priekšapmaksu, gan kredītu, kā arī ieskaitu. Tādēļ nodokļu piemērošana šādam darījumam ir kā pie jebkura pirkuma līguma: prece aizsūtīta ar pavadzīmi, rēķins ir izrakstīts, tātad realizācija ir notikusi. Pārdevējs savā uzskaitē fiksē gan ieņēmumus, gan PVN samaksai budžetā. Veicot atpakaļpirkumu, par pārdevējiem vispirms kļūst firma „A” (tā maksā PVN un uzskaita ieņēmumus), bet pēcāk – firma „B”. Tādējādi nodokļi šādos darījumos rodas dubulti – vispirms pie viena pārdevēja, vēlāk pie otra. Taisnīguma labad jāatzīmē, ka ilgstošākā periodā katram darījuma dalībniekam nodokļi nebūs jāmaksā. Viena un tā pati darījuma summa vispirms parādīsies kā ieņēmumi un PVN summa samaksai budžetā (rēķins izrakstīts), bet pēcāk – kā izdevumi (prece saņemta atpakaļ) un priekšnodoklis (saņemts rēķins par atgriezto preci).

Piemērs

Firma „Mācieties, bērniņi!” nosūtīja bērnu mēbeļu partiju veikalam „Bērnu pasaule” saskaņā ar pirkuma līgumu ar atzīmi par pārdevēja pienākumu paņemt atpakaļ (nopirkt) piegādātās mēbeles pēc trim mēnešiem, ja tās nebūs pārdotas.

Ir izrakstīta pavadzīme-rēķins, norādīta cena un PVN, kas piegādātājam jāsamaksā budžetā. Pēc trim mēnešiem pusi no mēbelēm veikals nosūta atpakaļ firmai „Mācieties, bērniņi!”. Tiek izrakstīta pavadzīme-rēķins ar PVN, kas veikalam jāiemaksā budžetā. Pircējs (pirmajā darījumā – veikals, otrajā - firma) iegādātās preces vērtību noraksta izdevumos vai iegrāmato „Krājumu” kontā (atkarībā no uzskaites metodes). PVN, kas norādīts rēķinā, var būt norakstīts kā priekšnodoklis, ja prece ir saņemta (neatkarīgi no tā, vai rēķins ir apmaksāts).

Galvenais, ka, veicot atpakaļpirkumu, atgriešana (tās tradicionālajā juridiskajā, grāmatvedības  un nodokļu izpratnē) nenotiek. Ar faktu, ka preces kustība notikusi pretējā virzienā, nepietiek, lai uzskatītu darījumu par preces atgriešanu. Tādēļ nav pamata izmantot „pretējo grāmatojumu” metodi. Piemērā ir divi atsevišķi pirkuma-pārdošanas akti, katrs no tiem paredz ieņēmumu, PVN un citu nodokļu aprēķinu (ja tie rodas).

Nav tiesiski pamatoti atpakaļpirkuma darījumu saukt par preces atgriešanu. Pircējs preci saņēmis, pretenzijas nav izteicis, iegrāmatojis to sava uzskaitē. Gan ar līguma tekstu, gan ar darbībām viņš atzinis savas īpašuma tiesības uz saņemto preci, tātad ir atzinis preces pirkšanas faktu.

Tieši tāpat nevar uzskatīt šādu darījumu par komisijas līgumu.

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu var ABONĒT ŠEIT!