2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas aizliedz publiskām personām – valstij, pašvaldībām un tām piederošām kapitālsabiedrībām – pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus, nepamatoti ierobežojot vai pat liedzot privātajiem uzņēmējiem iespēju darboties tirgū.

Publisku personu radīti konkurences kropļojumi var izpausties dažādos veidos, tomēr visbiežāk publiskas personas savā darbībā neievēro konkurences neitralitātes principu un diskriminē privātos uzņēmējus. Piemēram, publiska persona, izmantojot administratīvo varu, īpašu labvēlību izrāda savai kapitālsabiedrībai, tādējādi nepamatoti ierobežojot privāto uzņēmēju iespējas piedāvāt līdzvērtīgus pakalpojumus.

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Konkurences neitralitāte jeb vienlīdzīgi spēles noteikumi visiem – tā ir alfa un omega jebkuras nozares politikas veidotājam, jebkurai amatpersonai, kam rūp godīgas komercdarbības vide. Tāpēc aicinu uzņēmējus, kas saskārušies ar publisku personu izraisītiem vai veicinātiem konkurences kropļojumiem, ziņot par tiem Konkurences padomei, lai mēs maksimāli ātri varētu izlīdzināt konkurences svaru kausus.”

Grozījumi Konkurences likumā publiskām personām aizliedz diskriminēt tirgus dalībniekus, radīt priekšrocības sev piederošām kapitālsabiedrībām un īstenot tādas darbības, kuru dēļ uzņēmēji ir spiesti pamest tirgu.

Ja Konkurences padome saskatīs iespējamu likuma normas pārkāpumu, tā vispirms uzsāks pārrunas ar konkrēto valsts iestādi, pašvaldību vai tai piederošu kapitālsabiedrību. Nesekmīgu pārrunu gadījumā iestāde kapitālsabiedrībām varēs piemērot disciplinējošas sankcijas – naudas sodu līdz 3 % no iepriekšējā gada apgrozījuma.

Konkurences padome aktīvi sekos līdzi publisku personu darbībām konkurences vidē, un pirmais Konkurences likuma grozījumu gads pamatā būs vērsts uz izglītošanu un konsultēšanu. Lai palīdzētu publiskām personām piemēroties jaunajai likuma normai, Konkurences padome ir publiskojusi vadlīnijas par konkurences neitralitātes izvērtēšanu.