0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIJāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem

Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem

Inguna Leibus, Dr.oec., LLU ESAF profesore, Finanšu un grāmatvedības institūta direktore

Jau pirms gada rakstā žurnālam Bilance rosināju meklēt iespējas, kā varētu vienkāršot un atvieglot mazo uzņēmēju nodokļu aprēķinus. Tagad arī valdības līmenī izskan viedoklis, ka vienkāršotie nodokļu režīmi ir jāsaglabā, tomēr nepieciešama to pārskatīšana, lai panāktu taisnīgāku sociālo apdrošināšanu un vienlīdzīgāku nodokļu maksāšanu, tādējādi samazinot nevēlamu konkurences izkropļojumu uzņēmējdarbībā. Savukārt vispārējā nodokļu aprēķināšana un maksāšana mazajiem uzņēmējiem jāpadara saprotamāka un vienkāršāka. Tomēr to nevar atrisināt, tikai pārstrādājot MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem
Foto: © SHOTPRIME STUDIO – stock.adobe.com
Inguna Leibus
Inguna Leibus, Dr.oec.,
LLU ESAF profesore,
Finanšu un grāmatvedības institūta direktore
Foto: Aivars Siliņš

Jau pirms gada rakstā žurnālam Bilance rosināju meklēt iespējas, kā varētu vienkāršot un atvieglot mazo uzņēmēju nodokļu aprēķinus. Tagad arī valdības līmenī izskan viedoklis, ka vienkāršotie nodokļu režīmi ir jāsaglabā, tomēr nepieciešama to pārskatīšana, lai panāktu taisnīgāku sociālo apdrošināšanu un vienlīdzīgāku nodokļu maksāšanu, tādējādi samazinot nevēlamu konkurences izkropļojumu uzņēmējdarbībā. Savukārt vispārējā nodokļu aprēķināšana un maksāšana mazajiem uzņēmējiem jāpadara saprotamāka un vienkāršāka. Tomēr to nevar atrisināt, tikai pārstrādājot MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», jo daudzas normas izriet no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Turpmāk norādīti pašnodarbināto biežāk uzdotie jautājumi, uz kuriem nepieciešamas skaidras un nepārprotamas atbildes.

Pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšana

Vai pašnodarbinātā VSAOI objektu samazina par pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veiktas par iepriekšējo periodu (vienkāršā ieraksta grāmatvedībā), vai par aprēķināto maksājumu (divkāršā ieraksta grāmatvedībā)? 

Nevienā normatīvajā aktā nav norādes par to, ka šos maksājumus nedrīkstētu iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos. Tieši pretēji — MK noteikumi Nr. 188 nosaka, ka par sevi veiktās iemaksas ir izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību, kas iekļaujami izdevumos pilnā apmērā jeb attiecībā uz šiem izdevumiem netiek piemērots IIN likumā noteiktais ierobežojums 80% apmērā (20.19.2. un 20.20.2. punkts). Savukārt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 22. daļā noteikts, ka pašnodarbinātā ienākums ir ienākums no saimnieciskās darbības, kas aprēķināts saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nepiemērojot IIN aprēķināšanai noteikto saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežojumu (80%). Tātad pašnodarbinātā VSAOI objektu aprēķina atbilstoši IIN likumam, izņemot normu par izdevumu ierobežojumu (tomēr starp abiem maksājumiem ir būtiskas atšķirības, sk. tabulu). Izdevumu ierobežojums (ne vairāk kā 80% no ieņēmumu apmēra) tiek attiecināts tikai uz IIN aprēķinu un tiek piemērots, aizpildot gada ienākumu deklarāciju. Arī IIN likuma 11. panta 3. daļas 13. punktā ir atrunāts, ka pie saimnieciskās darbības izdevumiem cita starpā pieskaitāmi arī Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā. 

Būtiskākās atšķirības starp pašnodarbinātā VSAOI un IIN aprēķināšanu*

Rādītājs Pašnodarbinātā VSAOI IIN no saimnieciskās darbības (vispārējā kārtībā)
Likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu» «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»
MK noteikumi
Subjekti
  • zvērināts notārs,
  • zvērināts advokāts,
  • zvērināts revidents,
  • prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists,
  • cita fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja,
  • zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors),
  • persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem,
  • zvērināts tiesu izpildītājs,
  • individuālais komersants
  • fiziska persona, kas reģistrējusi saimniecisko darbību VID,
  • individuālais komersants, 
  • ZS, ZvS, IU īpašnieks, kas nav UIN maksātājs
Izņēmumi (personas, kurām maksājums nav jāaprēķina) Vecuma (t.sk. priekšlaicīgi) pensionāri, I, II grupas invalīdi, kas gūst ienākumu no: ZS, ZvS, personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā paša saražotās produkcijas, sava nekustamā īpašuma Ja izvēlēts kāds no vienkāršotajiem nodokļu maksāšanas režīmiem
Objekts Brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības, kas:
  • aprēķināti saskaņā ar IIN likumu, nepiemērojot izdevumu ierobežojumu (80%);
  • nav mazāki par minimālo darba samaksu. 
5% maksājumam — faktisko ienākumu un brīvi izvēlēto iemaksu objektu starpība
Ienākums no saimnieciskās darbības, kas aprēķināts saskaņā ar IIN likuma 11. vai 11.1 pantu
Saimnieciskās darbības izdevumos neiekļauj Atbilstoši VID metodiskajā materiālā «Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas» dotajam 7. piemēram — pašnodarbinātā VSAOI IIN un tā avansa maksājumus budžetā. Pašnodarbinātā VSAOI, kas sākotnēji tiek iekļauts izdevumos, bet gada ienākumu deklarācijā tiek «pārnests» uz attaisnotajiem izdevumiem. Izdevumiem ir noteikts apmēra ierobežojums — 80% no ieņēmumiem, izņemot pirmos divus un pēdējo darbības gadu
Neapliekamie ienākumi Valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (subsīdijas) un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai
  • Ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai parka vīngliemeža ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā; 
  • līdz 2023. gadam saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (subsīdijas)
Likme
  • Vispārējā 31,15% (pensijas vecumā 30,34%, ienākumam no paša nekustamā īpašuma apsaimniekošanas 27,27%) — jāmaksā, ja ienākums mēnesī ≥ minimālo objektu (430 eiro), aprēķina vismaz no minimālā objekta; 
  • 5% pensiju apdrošināšanai — aprēķina par pārējo ienākumu, bet nemaksā par pirmajiem 50 eiro gadā.
Nemaksā par ienākumu > 62 800 eiro gadā
Ienākumam, kas gadā:
  • ≤ 20 004 eiro — 20%
  • 20 004 eiro — 62 800 eiro — 23% 
  • > 62 800 eiro — 31,4%
Taksācijas periods Mēnesis;  kalendāra gads — 5% maksājumam par ienākumiem no lauksaimniecības Kalendāra gads
Nodokļu pārskati Ziņojums par pašnodarbinātā ... VSAOI Gada ienākumu deklarācija 
Pārskatu termiņi 1 x ceturksnī līdz nākamā mēneša 15. datumam. Neiesniedz, ja par to ceturksni nav jāmaksā 1 x gadā.  Pēctaksācijas gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam, ja ienākumi > 62 800 eiro gadā, tad no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam
Maksāšanas termiņi 15.04., 15.07., 15.10., 15.01. Līdz nākamā gada 16.06. (16.07., ja ienākumi > 62 800 eiro gadā); var maksāt 3 mēnešu laikā, ja IIN > 640 eiro
Avansa maksājumi Nav 15.03., 15.06., 15.08., 15.11. 2020. gadā nav jāmaksā, bet 2021. g. 15. marta maksājums nav atcelts!
Iemaksas nodrošina Šādus apdrošināšanas veidus: 
  • pensiju;
  • maternitātes un slimību;
  • invaliditātes;
  • vecāku;
  • veselības. 
Apdrošināšana ir tikai tad, ja veic iemaksas (vispārējā gadījumā 31,15%) un tikai par tiem mēnešiem, par kuriem veiktas iemaksas. 5% maksājums nodrošina tikai pensiju apdrošināšanu
80% no iemaksātā IIN tiek pārdalīts pašvaldības budžetam atbilstoši maksātāja deklarētajai dzīvesvietai; 20% paliek valsts budžetā
* Tabulā nav iekļauti autoratlīdzības saņēmēji, jo viņu nodokļu maksājumi atšķiras no citiem pašnodarbinātajiem.

Tomēr iekļaut VSAOI objekta aprēķinā par iepriekšējo periodu veiktās pašnodarbinātā VSAOI dažkārt ir tehniski ļoti sarežģīti, piemēram, lauksaimniekam aprēķinot 5% iemaksas par gada ienākumu vai divkāršā ieraksta grāmatvedībā, lietojot uzkrāšanas principu, jo, iekļaujot aprēķinātās iemaksas izdevumos, samazinās objekts, no kura iemaksas jārēķina, līdz ar to samazinās arī iemaksu summa! Turklāt arī pēc ekonomiskās būtības šāds aprēķins nav korekts, līdzīgi kā, aprēķinot IIN par ienākumiem no saimnieciskās darbības, netiek ņemti vērā IIN maksājumi par iepriekšējo periodu. Par to jau rakstīju vairākās publikācijās 2018. gada sākumā. 

Šis jautājums ilgstoši netika skaidrots arī VID metodiskajā materiālā "Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Tikai šā gada marta beigās VID metodiskais materiāls tika papildināts ar 7. piemēru, kurā skaidri un nepārprotami parādīts, ka, aprēķinot VSAOI objektu, pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas maksājumus par sevi izdevumos nedrīkst iekļaut. Kā arī šā gada sākumā VID mājaslapā tika publicēta kādam pašnodarbinātajam 8.08.2019. sniegta uzziņa. Tajā norādīts, ka "valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo ceturksni drīkst iekļaut saimnieciskās darbības ieņēmumu–izdevumu žurnālā mēnesī, kurā šis maksājums tiek veikts valsts budžetā", bet "netiek atskaitītas, nosakot gada/mēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu, no kura veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Tā kā VID metodiskajiem materiāliem nav juridiska spēka, tad nepieciešams attiecīgi precizēt VSA likumu, lai regulējums ir viennozīmīgs un nemaldinātu nodokļu maksātājus.

Vai pašnodarbinātā VSAOI drīkst maksāt arī tad, ja ienākums mēnesī ir mazāks par minimālo iemaksu objektu?

Arvien vairāk pašnodarbināto saprot sociālās apdrošināšanas būtību un nepieciešamību, tāpēc vēlas sevi apdrošināt, regulāri veicot iemaksas no minimālā iemaksu objekta, kas ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā, neskatoties uz to, vai konkrētajā mēnesī ir bijusi peļņa vai zaudējumi. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 2. daļā noteikts, ka pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Likumā nepieciešams precizēt, vai brīvi izraudzīti ienākumi nozīmē tikai to, ka VSAOI drīkst neaprēķināt no visiem ienākumiem, ja tie pārsniedz minimālo summu (430 eiro) jeb arī mazāku ienākumu gadījumā pašnodarbinātais var izvēlēties maksāt brīvprātīgi iemaksas no minimālā objekta. Turklāt te arī iespējamas vairākas situācijas. 

Visbiežāk ir tā, ka ienākumi nav regulāri: kādu mēnesi ir peļņa, citu — zaudējumi, bet gada ienākumi kopā sasniedz minimālo iemaksu gada summu (430 x 12 = 5160 eiro). Šajos gadījumos problēmas nevarētu rasties, jo ienākumi ir pietiekami, lai veiktu iemaksas, turklāt tikai no gada ienākumu deklarācijas un pašnodarbinātā ziņojumiem VID šo nevar konstatēt. Otra situācija — gada ienākumi kopā nesasniedz minimālo iemaksu gada summu jeb ir mazāki par 5160 eiro, bet VSAOI ir maksāts regulāri par katru mēnesi. Vai šajā gadījumā likums ir pārkāpts? It sevišķi tad, ja gada rezultāts ir nevis peļņa, bet zaudējumi. Šādā gadījumā rodas jautājums — no kādiem līdzekļiem tiek veiktas iemaksas? Vai peļņa netiek slēpta, lai samazinātu IIN maksājumus? Tomēr, ņemot vērā izdevumu ierobežojumu 80% no ieņēmumiem, sākot ar 2018. gadu, šādi gadījumi, kad izdevumi pārsniedz ieņēmumu apmēru, varētu būt retāk. Tomēr lauksaimniekiem šāda situācija veidojas bieži, jo peļņu jeb pozitīvu ienākumu no saimnieciskās darbības nodrošina subsīdijas, tātad līdzekļi ir pietiekoši, lai veiktu pašnodarbinātā VSAOI. Tomēr atbilstoši VSA likuma 14. panta 21.  daļai "pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai".

Vai, aprēķinot pašnodarbinātā VSAOI objektu, jāņem vērā izdevumu precizēšana?

Kā raksta sākumā minēts, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka pašnodarbinātā ienākums ir ienākums no saimnieciskās darbības, kas aprēķināts saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Pateikts ļoti skaidri, tomēr arī tas rada jautājumus par normas piemērošanu praksē, jo VSAOI un IIN aprēķiniem ir atšķirīgs taksācijas periods: VSAOI rēķina par katru mēnesi, bet IIN — par kalendāra gadu. IIN maksātājiem, kuri kārto vienkāršā ieraksta grāmatvedību, gada laikā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā uzskaitītie izdevumi bieži nav vienādi ar gada ienākumu deklarācijā iekļautajiem izdevumiem, jo tie ir jāprecizē par neizlietotajiem krājumiem, nākamo periodu u.c. izdevumiem. Turklāt šī precizēšana var būtiski mainīt izdevumu apmēru, jo IIN maksātājam atlikumā varētu būt arī ļoti vērtīgi krājumi, piemēram, tirgošanai paredzēti kustami vai nekustami īpašumi. Izdevumu precizēšanu veic vienu reizi gadā, pirms gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas. Aprēķinot VSAOI objektu par katru mēnesi, izdevumu precizēšana netiek ņemta vērā, izņemot pamatlīdzekļu nolietojumu, jo to var vienkārši aprēķināt katram mēnesim. Līdz ar to VSAOI objekta gada summa var būtiski atšķirties no gada ienākumu deklarācijā uzrādīto ienākumu summas, tādējādi netiek nodrošināta sākumā minētā likuma norma. Vienīgi lauksaimniekiem ir vienkārši izpildīt iepriekš minēto normu, jo viņi 5% maksājumu pensijas apdrošināšanai rēķina tikai gada griezumā un iemaksas veic līdz nākamā gada 15. aprīlim, kad jau ir iespējams veikt izdevumu precizēšanu par iepriekšējo kalendāra gadu. 

Paliek neatbildēts jautājums — kā rīkoties pārējiem pašnodarbinātajiem, kuri visas VSAOI aprēķina par katru mēnesi? Varbūt būtu racionāli visiem pašnodarbinātajiem ieviest 5% maksājumu reizi gadā pēc tam, kad ir aprēķināti gada ienākumi? Tas nodrošinātu taisnīgu pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanu arī citiem pašnodarbinātajiem, jo ne tikai lauksaimniekiem var būt sezonāli ienākumi, kas bija būtiskākais arguments, lai panāktu šādu izņēmuma kārtību. Arī citās nozarēs var būt tā, ka vairākus mēnešus ir tikai izdevumi, bet ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir vien dažus mēnešus gadā. Spēkā esošās normas nedod iespēju iepriekšējos mēnešos gūtos zaudējumus iekļaut VSAOI objekta aprēķinā, tāpēc bieži pašnodarbinātajiem jāmaksā VSAOI no lielākas summas nekā faktiski gūtie ienākumi. Protams, 5% maksājums vienu reizi gadā dažkārt varētu radīt arī grūtības, jo daudziem pašnodarbinātajiem ir vienkāršāk samaksāt nelielu summu reizi ceturksnī, nevis lielāku — reizi gadā, bet arī šo varētu risināt. 

Vai pašnodarbinātais lauksaimnieks drīkst maksāt 5% pensiju apdrošināšanai arī tad, ja ienākumus jeb peļņu nodrošina subsīdijas?

Daudziem mazajiem lauksaimniekiem šis ir ļoti aktuāls jautājums, jo diemžēl lielākā daļa peļņu gūst, tieši pateicoties subsīdijām, bet, kā norādīts iepriekš, aprēķinot VSAOI objektu, tās tiek atskaitītas no ienākumiem. Tas nozīmē, ka liela daļa lauksaimnieku, pat gribēdami sevi apdrošināt, nav tiesīgi veikt iemaksas. Turklāt pēc spēkā esošās kārtības lauksaimniekiem 5% maksājums ir ļoti izdevīgs, jo viņi to aprēķina un maksā vienu reizi gadā, bet apdrošinājumu pensijām iegūst par visu gadu. Protams, ja veiktās iemaksas ir mazas, arī uzkrājums pensijām ir niecīgs, bet galvenais ieguvums ir tas, ka apdrošināšanas stāžs palielinās par 12 mēnešiem.

Vai lauksaimnieks iemaksas 5% pensiju apdrošināšanai drīkst aprēķināt par katru mēnesi, nevis gadu kopumā?

Šāds jautājums visbiežāk rodas tad, ja tiek gūti ienākumi ne tikai no lauksaimniecības, bet arī no citiem darbības veidiem. Šādā gadījumā VSAOI objekta aprēķins kļūst sarežģīts, jo tikai par ienākumu no lauksaimniecības 5% drīkst rēķināt gada griezumā. Piemēram, ja kādu mēnesi ienākumi no lauksaimniecības ir 200 eiro, bet no citas darbības 500 eiro, tad ir jāaprēķina VSAOI 32,15% no 430 eiro un 5% no 70 eiro (500 – 430). Savukārt, ja ienākumi no lauksaimniecības ir 500 eiro, bet no citas darbības 200 eiro, tad ir jāaprēķina VSAOI 32,15% no 430 eiro, bet 5% maksājumu nerēķina, jo pārsniegumu virs minimālā objekta veido ienākumi no lauksaimniecības. Tāpēc šādos gadījumos vienkāršāk būtu VSAOI aprēķinu veikt par katru mēnesi. Turklāt ir nepieciešams saskaņot atšķirīgo regulējumu, kas tiek uzskatīts par ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas. Pašlaik ir būtiskas atšķirības starp dažādiem normatīvajiem aktiem.

Ko uzskata par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas?

IIN likuma 9. panta 3.1 daļā noteikts, ka "lauksaimnieciskā ražošana ir augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības produkcijas ražošana. Par maksātāja saimniecības lauksaimnieciskās ražošanas produkciju šā likuma izpratnē uzskatāma augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes. Maksātāja saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā." Savukārt no MK noteikumu Nr. 188 20.19.1 punkta un VID metodiskajiem materiāliem "Grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā" izriet, ka pie ieņēmumiem no lauksaimniecības pieskaita arī ieņēmumus no lietotas lauksaimniecības tehnikas pārdošanas. Atbilstoši tam, kā ieņēmumi ir uzskaitīti saimnieciskās darbības uzskaites žurnālā, tos parāda arī gada ienākumu deklarācijā. 

Tātad, kārtojot uzskaiti atbilstoši MK noteikumiem un VID ieteikumiem, ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ietver arī ieņēmumus no lietotas lauksaimniecības tehnikas pārdošanas, bet vai tas atbilst citām lauksaimniekiem būtiskām normām? Atbilstoši gada ienākumu deklarācijām ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas tiek uzskaitīti atsevišķi ne tikai tādēļ, lai aprēķinātu ar IIN neapliekamo ienākumu 3000 eiro apmērā, bet arī lai saņemtu atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas (Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta 1. daļas 6. punkts), atvieglojumu transportlīdzekļu nodokļa maksāšanai (šī paša likuma 7. panta 4.1 daļa), lai iegādātos dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli (MK 14.04.2015. noteikumu Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" 8.1. punkts) un piešķirot dažādus atbalsta maksājumus jeb subsīdijas. 

Vai visi lauksaimnieki, kas ir pensijas vecumā vai I un II grupas invalīdi, drīkst nemaksāt pašnodarbinātā VSAOI?

Jautājums rodas tad, ja lauksaimnieks gūst papildu ienākumus, piemēram, tiek sniegts tehnikas pakalpojums, dažkārt pat nelielos apmēros, salīdzinot ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, bet atbilstoši IIN likumam tas ir jāatzīst par ienākumiem no citas saimnieciskās darbības. Savukārt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 2. daļā noteikts, ka VSAOI nemaksā par "ienākumu, kuru fiziskā persona, kas minēta šā likuma 6. panta septītajā un vienpadsmitajā (..) daļā, gūst no zemnieku (zvejnieku) saimniecības, (..) personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā pašas saražotās produkcijas". Likuma 6. panta 7. daļā noteikts: "Zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kuri ir personas ar I vai II grupas invaliditāti, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona." Savukārt šī panta 11. daļā noteiks: "Fiziskā persona, kura (..) gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kura ir persona ar I vai II grupas invaliditāti (..), nav obligāti sociāli apdrošināmā persona." Tātad no šī regulējuma izriet, ka, pat gūstot nelielus ienākumus (vairāk nekā 430 eiro mēnesī vai 5% maksājumu aprēķinam vairāk nekā 50 eiro gadā) no citas saimnieciskās darbības, lauksaimniekam ir jāmaksā pašnodarbinātā VSAOI. Tomēr no vairākos pantos izkaisītā regulējuma nav skaidrības — vai atbrīvojums attiecas uz visiem ZS īpašniekiem, bet tiem, kas savu saimniecisko darbību reģistrējuši VID, ir atbrīvojums tikai ienākumiem no pašu ražotas lauksaimnieciskās produkcijas, vai visiem atbrīvojums ir tikai tam ienākumam, kas ir gūts no lauksaimnieciskās ražošanas. Turklāt nez vai ir kādi reģistri, kuros tiek reģistrētas personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības, droši vien to vajadzētu aizvietot ar vārdiem — fiziska persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību VID un gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana

Kāpēc pašnodarbinātā VSAOI gada laikā jāuzskaita pie izdevumiem, kas atzīstami pilnā apmērā, bet gada ienākumu deklarācijā tie tiek «pārnesti» pie attaisnotajiem izdevumiem?

Šī kārtība izriet no IIN likuma 10. panta, kurā ir pateikts, kas ir IIN maksātāja attaisnotie izdevumi. Pie tiem pieskaita arī pašnodarbinātā VSAOI, un atbilstoši šī panta 1. daļai "pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti (..) valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi". Tātad faktiski daudzus gadus bija ieviesusies kārtība, kas neatbilda likuma burtam, jo atbilstoši MK noteikumiem Nr. 188 un nu jau spēku zaudējušajiem MK 21.08.2012. noteikumiem Nr. 568 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" arī pirms 2018. gada grozījumiem pašnodarbinātā VSAOI uzskaitē vispirms iekļāva saimnieciskās darbības izdevumos, bet, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, no izdevumiem "pārcēla" uz attaisnotajiem izdevumiem. 

Manuprāt, tā ir kļuvusi par pašu netaisnīgāko normu pašnodarbinātajiem, kas īpaši aktuāla kļūst pēc VID viedokļa publicēšanas par to, ka pašnodarbinātā VSAOI nav iekļaujamas saimnieciskās darbības izdevumos! Kā minēts raksta sākumā, MK noteikumi Nr. 188 nosaka, ka pašnodarbinātā veiktās iemaksas ir izdevumi, kas iekļaujami izdevumos pilnā apmērā jeb attiecībā uz šiem izdevumiem netiek piemērots IIN likumā noteiktais ierobežojums 80% apmērā. Veicot izdevumu precizēšanu (piemērs VID metodiskā materiāla "Grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā" 7. pielikumā), gada laikā samaksātās pašnodarbinātā VSAOI tiek aizstātas ar tām iemaksām, kas ir par taksācijas gadu aprēķinātas. Šī summa joprojām arī atbilstoši jaunajiem MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" tiek iekļauta saimnieciskās darbības izdevumu sastāvā gada ienākumu deklarācijā. Tātad IIN aprēķinā pašnodarbinātā VSAOI aizņem daļu no izdevumiem atvēlētās normas, jo šie izdevumi neatkarīgi no tā, vai tie ir pilnā vai daļējā apmērā atskaitāmie izdevumi, tiek iekļauti deklarācijas D3 pielikuma attiecīgi 2. vai 12. rindā. Ja pat tie tiek atskaitīti pilnā apmērā, tie samazina summu, par kādu var atzīt pārējos izdevumus. Faktiski šīs normas dēļ proporcionāli samazinās iespēja atzīt izdevumus par saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamajām izejvielām, materiāliem un precēm.

Kāda ietekme uz IIN aprēķinu ir izdevumu dalījumam: «iekļaujami pilnā apmērā» un «iekļaujami ierobežotā apmērā»?

Sākot ar 2018. gadu, šādi jāgrupē visi izdevumi, lai varētu izpildīt IIN likuma 11. pantā noteiktos ierobežojumus. Panta 3.1 daļā noteikts, ka saimnieciskās darbības izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet 3.2 daļā noteikti daži izdevumu veidi (darba samaksa un ar to saistītie nodokļi, nekustamā īpašuma nodoklis, pamatlīdzekļu nolietojums un kompensācijas īrniekiem), kuriem šo ierobežojumu nepiemēro. Ierobežojums nav jāaprēķina, aizpildot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, tur izdevumus rāda pilnā apmērā. Izdevumu ierobežojumu piemēro, tikai aizpildot gada ienākumu deklarāciju. Vispirms atzīst izdevumus, kas ir iekļaujami pilnā apmērā, un, ja to ir mazāk par 80% no kopējiem ieņēmumiem, tad — pārējos izdevumus, nepārsniedzot noteikto normu. Te jāņem talkā matemātikas zināšanas un jāsaprot, ka summa nemainās no saskaitāmo kārtības jeb ir vienalga, kurus izdevumus atzīst pirmos, kopā tie nedrīkst pārsniegt 80%. Faktiski ieguvums no šādas izdevumu dalīšanas varētu būt ļoti nelielam skaitam IIN maksātāju, t.i., tiem, kuriem pilnā apmērā atzīstamie izdevumi ir vairāk nekā 80% no ieņēmumiem! Domāju, ka tādi ir tikai daži, bet diemžēl izdevumu uzskaite šīs normas dēļ, kas faktiski lielākajai daļai IIN maksātāju nedod nekādu nodokļu samazinājumu, ir pamatīgi sarežģījusi grāmatvedību un gada ienākumu deklarācijas, it īpaši pielikuma D31, aizpildīšanu.

Kāpēc vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešama proporcionāli sadalāmo izdevumu uzskaite, kas padara sarežģītāku saimnieciskās darbības uzskaiti?

Šis jautājums ir aktuāls tikai tiem lauksaimniekiem, kuri paralēli gūst ienākumus arī no citas saimnieciskās darbības. Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla 21. aile "Proporcionāli sadalāmie izdevumi" sevišķi jauc galvu pašnodarbinātajam, kas pats veic saimnieciskās darbības uzskaiti. Ailē uzskaita tos izdevumus, kas attiecas uz visu saimniecisko darbību kopumā, t.i., gan uz lauksaimniecību, gan citiem darbības veidiem, piemēram, tie ir izdevumi biroja uzturēšanai, bankas vai sakaru pakalpojumiem. Dati šajā ailē nepieciešami tikai tādēļ, lai gada griezumā šos izdevumus varētu precīzi sadalīt starp lauksaimniecības un pārējiem izdevumiem. Savukārt tas nepieciešams, lai atbilstoši IIN likuma 9. panta 1. daļas 1. punktam lauksaimniecības ienākumam varētu piemērot neapliekamos ienākumus 3000 eiro apmērā. Domāju, ka šīs IIN likuma normas piemērošanu varētu atvieglot, vienkāršā ieraksta grāmatvedībā ļaujot, tāpat kā tas jau šobrīd ir divkāršā ieraksta grāmatvedībā, visus saimnieciskās darbības izdevumus uzskaitīt kopā un tikai gada beigās tos sadalīt starp lauksaimniecību un citu darbību proporcionāli attiecīgo ieņēmumu īpatsvaram. Īpaši aktuāli tas ir kopš 2018. gada, kad saimnieciskās darbības izdevumu uzskaite pēc dažādām pazīmēm jāgrupē 6 ailēs iepriekšējo 3 aiļu vietā, turklāt dažkārt visām ailēm vēl jāveic izdevumu precizēšana. 

Uzskaitījumu ar normām, kuras būtu nepieciešams sakārtot, varētu turpināt, bet domāju, ka te uzskaitītais jau pietiekoši apliecina regulējuma nepilnības. Par vairākiem no šeit minētajiem jautājumiem autorei bija ilgāka sarakste ar VID. Pēdējā 26.03.2020. vēstulē VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Marija Radzjušonoka norāda: "Informējam, ka šobrīd gatavojam priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem ar mērķi skaidrāk definēt, ka pašnodarbinātā veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav ieskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos. Tādējādi ar šādiem grozījumiem tiks novērstas neskaidrības ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta noteikšanu, kā arī netaisnība ar pilnā un daļējā apmērā atskaitāmo saimnieciskās darbības izdevumu piemērošanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā." Šāda atbilde rosina cerēt, ka pašnodarbināto saimnieciskās darbības regulējums tiks pilnveidots un jau 2020. gada ienākumu deklarācijās IIN aprēķins būs ja ne vienkāršāks, tad vismaz taisnīgāks.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada maija (461.) numurā