0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAJaunumi budžeta iestāžu grāmatvedībā. Video no "Bilances" konferences

Jaunumi budžeta iestāžu grāmatvedībā. Video no “Bilances” konferences

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Žurnāla “Bilance” konferenci 13. janvārī noslēdza Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, kas iepazīstināja ar aktualitātēm budžeta iestāžu grāmatvedības normatīvajos aktos.

Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore
Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore

Būtiski grozījumi izdarīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”. Ar vieniem no tiem sniegts deleģējums Valsts ieņēmumu dienestam izdot iekšējos normatīvos aktus par valsts budžeta ieņēmumu detalizētu uzskaites kārtību, ietverot gan prasību, saistību un ieņēmumu atzīšanas periodu un apliekamo notikumu katram valsts budžeta ieņēmumu veidam, kuru uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, gan uzskaites grāmatojumu, gan prasību vērtības samazinājuma noteikšanas metodes.

Otri grozījumi minētajos noteikumos paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti un attiecas uz budžeta iestādēm, kurām ir noslēgti līgumi par atvasinātiem finanšu instrumentiem (šie grozījumi piemērojami no 2023. gada). “Es ieteiktu pirms jaunu līgumu slēgšanas noteikti paskatīties nākotnē paredzamo uzskaiti, jo no 2023. gada 1. janvāra tieši atvasināto finanšu instrumentu uzskaitē būs jauni grāmatvedības konti un papildināts kontu plāns,” norādīja L. Kelmere. 

Grozījumos MK noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” esot ietvertas “daudzas labas lietas”, atzina eksperte. Viena no tām — iestādes vadītājiem gada pārskata inventarizācijas ePārskatos vairs nav jāparaksta salīdzināšanas akti starp vispārējās valdības sektora partneriem. 

Labs un viegli lasāms rīks esot finanšu pārskata posteņu strukturizētais skaidrojums, kurā precizēta informācijas sniegšana par būtiskām izmaiņām, kā arī svītrota prasība sniegt informāciju par darījumu, kas ir vienāds ar 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā vai lielāks, kā arī par šādiem darījumiem iepriekšējos periodos, ja tie joprojām ir nozīmīgi pārskata periodā. Tāpat vairs nav jāsniedz skaidrojums par konsolidācijas posteņiem un summām.

Gada pārskatu iesniegšanas termiņi gan par pagājušā, gan šā gada pārskatu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kā arī pašvaldībām Valsts kasei būs jāiesniedz līdz sekojošā gada 1. maijam, savukārt 2023. gada pārskats būs jāiesniedz par vienu mēnesi agrāk — līdz 1. aprīlim. 

Savukārt MK noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” noteikts, ka budžeta iestādes, veicot pārskata gada slēguma inventarizāciju par nekustamajiem īpašumiem, salīdzina datus par to īpašumā vai valdījumā esošiem nekustamā īpašuma objektiem ar attiecīgu valsts reģistru aktualizētiem datiem un pārbaudi apskatot veic ne retāk kā reizi piecos gados, katru gadu inventarizējot vismaz vienu piektdaļu no šo aktīvu skaita. “Domāju, ka budžeta iestādes par šo iespēju — dabā apskatīt tikai 20% no visiem nekustamajiem īpašumiem — ir ļoti priecīgas. Taču jāatceras, ka šo atvieglojumu var izmantot, veicot 2024. pārskata gada un turpmāko pārskata gadu slēguma inventarizāciju, ar nosacījumu, ja līdz 2024. gadam ir veikta pilnīgi visu nekustamo īpašumu inventarizācija apskatot. Tātad ir doti divi gadi, lai visu mierīgi sakārtotu, apsekotu — kā zināms, mūsdienās inventarizācijas var veikt ļoti radoši — ar fotofiksācijām, daži izmanto pat dronus,” stāstīja L. Kelmere.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Žurnāla "Bilance" konferenci 13. janvārī noslēdza Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, kas iepazīstināja ar aktualitātēm budžeta iestāžu grāmatvedības normatīvajos aktos.

Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore
Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore

Būtiski grozījumi izdarīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs". Ar vieniem no tiem sniegts deleģējums Valsts ieņēmumu dienestam izdot iekšējos normatīvos aktus par valsts budžeta ieņēmumu detalizētu uzskaites kārtību, ietverot gan prasību, saistību un ieņēmumu atzīšanas periodu un apliekamo notikumu katram valsts budžeta ieņēmumu veidam, kuru uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, gan uzskaites grāmatojumu, gan prasību vērtības samazinājuma noteikšanas metodes.

Otri grozījumi minētajos noteikumos paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti un attiecas uz budžeta iestādēm, kurām ir noslēgti līgumi par atvasinātiem finanšu instrumentiem (šie grozījumi piemērojami no 2023. gada). "Es ieteiktu pirms jaunu līgumu slēgšanas noteikti paskatīties nākotnē paredzamo uzskaiti, jo no 2023. gada 1. janvāra tieši atvasināto finanšu instrumentu uzskaitē būs jauni grāmatvedības konti un papildināts kontu plāns," norādīja L. Kelmere. 

Grozījumos MK noteikumos Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" esot ietvertas "daudzas labas lietas", atzina eksperte. Viena no tām — iestādes vadītājiem gada pārskata inventarizācijas ePārskatos vairs nav jāparaksta salīdzināšanas akti starp vispārējās valdības sektora partneriem. 

Labs un viegli lasāms rīks esot finanšu pārskata posteņu strukturizētais skaidrojums, kurā precizēta informācijas sniegšana par būtiskām izmaiņām, kā arī svītrota prasība sniegt informāciju par darījumu, kas ir vienāds ar 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā vai lielāks, kā arī par šādiem darījumiem iepriekšējos periodos, ja tie joprojām ir nozīmīgi pārskata periodā. Tāpat vairs nav jāsniedz skaidrojums par konsolidācijas posteņiem un summām.

Gada pārskatu iesniegšanas termiņi gan par pagājušā, gan šā gada pārskatu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kā arī pašvaldībām Valsts kasei būs jāiesniedz līdz sekojošā gada 1. maijam, savukārt 2023. gada pārskats būs jāiesniedz par vienu mēnesi agrāk — līdz 1. aprīlim. 

Savukārt MK noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" noteikts, ka budžeta iestādes, veicot pārskata gada slēguma inventarizāciju par nekustamajiem īpašumiem, salīdzina datus par to īpašumā vai valdījumā esošiem nekustamā īpašuma objektiem ar attiecīgu valsts reģistru aktualizētiem datiem un pārbaudi apskatot veic ne retāk kā reizi piecos gados, katru gadu inventarizējot vismaz vienu piektdaļu no šo aktīvu skaita. "Domāju, ka budžeta iestādes par šo iespēju — dabā apskatīt tikai 20% no visiem nekustamajiem īpašumiem — ir ļoti priecīgas. Taču jāatceras, ka šo atvieglojumu var izmantot, veicot 2024. pārskata gada un turpmāko pārskata gadu slēguma inventarizāciju, ar nosacījumu, ja līdz 2024. gadam ir veikta pilnīgi visu nekustamo īpašumu inventarizācija apskatot. Tātad ir doti divi gadi, lai visu mierīgi sakārtotu, apsekotu — kā zināms, mūsdienās inventarizācijas var veikt ļoti radoši — ar fotofiksācijām, daži izmanto pat dronus," stāstīja L. Kelmere.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: