Vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā ieviestas saistībā ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu, IIN pārmaksu un attaisnoto izdevumu atmaksu, par ko žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" pērn informēja Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore.

Pirmkārt, līdz ar novembra beigās pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa. Tiesa gan, kā konferencē atzina A. Kaļāne, tā attieksies uz ļoti ierobežotu personu grupu (personas, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība, kas nav guvušas ienākumus ārvalstīs un arī citus ienākumus, par kuriem IIN jāmaksā rezumējošā kārtībā (uz deklarācijas pamata)). Personai uz automātisko atmaksu vajadzēs pašai pieteikties, norādot savu kontu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Tāpat tiks vienkāršota attaisnoto izdevumu dokumentu (par medicīnas izdevumiem) nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam. Turpmāk tas notiks gandrīz bez pašas personas fiziskas iesaistes, vienīgi medicīnas iestādē būs jāapliecina sava piekrišana tam, ka šie dokumenti tiek nosūtīti VID. Jāievēro, ka vēlreiz piekrišana būs jādod šo pašu datu iekļaušanai deklarācijā — aizpildot gada ienākumu deklarāciju, persona varēs pieprasīt no VID datubāzes tajā uzkrāto informāciju par saviem attaisnotajiem izdevumiem un izvēlēties, vai iekļaut tos deklarācijā. "Līdz ar to vairs nebūs jākrāj čeki, kuri reizēm mēdz izbalēt vai pazust. Kārtība turpmāk būs vienkāršota, taču cilvēkam pašam jābūt ļoti atbildīgam un jāsaprot, kurus čekus viņš vēlas iesniegt VID un kurus — vēlas sniegt savam apdrošinātājam," skaidro A. Kaļāne, piebilstot, ka galvenokārt tieši tāpēc arī dota iespēja, aizpildot deklarāciju, vēlreiz pārvērtēt, vai tiešām visi čeki iesniedzami VID vai tomēr daļa apdrošinātājam, kas, iespējams, atmaksās lielāku summu. Tāpat paredzēts, ka informāciju VID sniegs arī pašvaldības — par interešu un neformālās izglītības programmām.

Kā vēl viens jaunums paredzēta arī automātiskā iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšana, ja personai konstatēts parāds, bet tā nesniedz deklarāciju. "Šī diemžēl ir problēma. No 2018. gada, kopš ieviests diferencētais neapliekamais minimums un progresīvā IIN likme, diezgan lielai daļai iedzīvotāju izveidojas situācija, kad jāveic vai nu nodokļa piemaksa, vai arī jāsaņem atmaksa no valsts. Taču daļa šo cilvēku neiesniedz gada ienākumu deklarāciju, līdz ar to neapstiprinot savu piekrišanu datiem, kas ir VID rīcībā. Skaidrs, ka VID nevar veikt auditus vairākiem tūkstošiem cilvēku, turklāt pārsvarā IIN parāda vai pārmaksu summas, kas saistītas ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, nav lielas. Līdz ar to esam radījuši instrumentu, kas paredz — ja personai ir jāsniedz deklarācija, bet pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem tā to neizdara, tiek pieņemts, ka deklarācija tomēr ir sniegta. Šī norma mazinās nihilismu, jo nevar būt situācija, kad visiem ir jāsniedz deklarācija, bet daļa uzskata, ka to var nedarīt," skaidroja A. Kaļāne. Praksē tas nozīmē, ka VID, balstoties uz savā rīcībā esošajiem datiem, varēs uzsākt IIN parāda piedziņas procedūru arī tad, ja persona nebūs iesniegusi gada ienākumu deklarāciju. "Aicinu visus būt atbildīgiem un pārbaudīt, vai nav izveidojies IIN parāds, lai pēc tam nebūtu nepatīkamu pārsteigumu!" ieteica A. Kaļāne.