0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESJautājumi par Darba likuma piemērošanu un nepareizu darba devēja rīcību

Jautājumi par Darba likuma piemērošanu un nepareizu darba devēja rīcību

Jautājumi par darba likuma piemērošanu un nepareizu darba devēja rīcību. Uz jautājumiem atbild Ilona Bauda, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. 1.Vai Darba likuma 40.panta 2.daļas 7.punkts paredz noteikt gan dienas darba laiku, gan nedēļas darba laiku - vai tomēr vārds "vai" nozīmē, ka var noteikt vienu vai otru. Darba likuma 40.panta otrās daļas 7.punkts ļauj noteikt darba līgumā nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, tātad var noteikt vienu vai otru. Tomēr, darba līgums ir vienošanās starp darbinieku un darba devēju par veicamo darbu, darba samaksu, darba kārtību un tai skaitā arī par darba laiku. Darbiniekam ir jāzina…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ilona BaudaJautājumi par darba likuma piemērošanu un nepareizu darba devēja rīcību. Uz jautājumiem atbild Ilona Bauda, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. 1.Vai Darba likuma 40.panta 2.daļas 7.punkts paredz noteikt gan dienas darba laiku, gan nedēļas darba laiku - vai tomēr vārds "vai" nozīmē, ka var noteikt vienu vai otru. Darba likuma 40.panta otrās daļas 7.punkts ļauj noteikt darba līgumā nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, tātad var noteikt vienu vai otru. Tomēr, darba līgums ir vienošanās starp darbinieku un darba devēju par veicamo darbu, darba samaksu, darba kārtību un tai skaitā arī par darba laiku. Darbiniekam ir jāzina kāds būs viņa darba laiks, vai tas būs normālais darba laiks vai summētais vai nepilnais, tāpēc ir noteikti  nepieciešams norādīt kāds tieši būs darbinieka darba laiks. 2.Vai Darba likuma 133.pants nosaka, ka visiem (gan pilna, gan nepilna darba laika) darbiniekiem ir piemērojama 5 vai 6 darba dienu nedēļa? Kādā dokumentā ir noformējams mainīgs darba dienu skaits nedēļā (summētā darba laika gadījumā)? Attiecībā uz nepilnu darba laiku ir jāatzīmē, ka tas nozīmē, ka darbinieks strādā īsāku normālo dienas vai nedēļas darba laiku, bet uz šādu darbinieku ir attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālu darba laiku. Summētā darba laika gadījumā darba devējam ir jāsastāda darba grafiks, ar kuru laikus ir jāiepazīstina darbinieki. 3.Darba inspekcija ir izdevusi rīkojumu, kurā tiek konstatēta nepareiza Darba devēja rīcība (nepareizs darba laika formulējums līgumā). Darba devējs ir izstrādājis izmaiņas un lūdz izvērtēt, vai konkrētās izmaiņas (konkrēta rīkojuma ietvaros) būtu pareizas, bet Darba inspekcija atbild, ka tā var sniegt tikai juridiski nesaistošu viedokli? Vai tas nozīmē, ka uzzināt, ka veiktās izmaiņas ir pareizas, varēs tikai tad, kad Darba inspekcija ieradīsies uz pārbaudi un atkal ierosinās Administratīvo lietu? Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.pantu privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā. Iesniegumu par uzziņu iesniedz iestādē, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības. Aprakstītajā situācijā Valsts darba inspekcija būs iestāde, kas izšķirs jautājumu pēc būtības. Jāatzīmē, ka Jums uzziņa nav saistoša. Bet, ja Jūs būsiet rīkojušies atbilstoši izsniegtajai uzziņai, tad Valsts darba inspekcijas vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevarēs būt Jums nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk Valsts darba inspekcija konstatēs, ka uzziņa nav bijusi pareiza. Tātad tas nozīmē, ka uzziņa ir saistoša iestādei, šajā gadījumā Valsts darba inspekcijai. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka, lūdzot, sniegt uzziņu, ir svarīgi iesniegumā norādīt visas Administratīvā procesa likumā norādītās prasības attiecībā uz to, kādai informācijai ir jābūt norādītai iesniegumā. Proti, faktu aprakstu; no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, atbilde, uz kuru ir atkarīga no to juridiska vērtējuma; paskaidrojumu, kādēļ šāda uzziņa nepieciešama; kā arī, ja vēlaties juridiskus apsvērumus. Gadījumos, kad iesniegumā nav norādīta visa augstākminētā informācija, iestādes atbild, ka uzziņu nesniegs, bet tā vietā sniegs atbildes vēstuli, kas tām nav juridiski saistoša.