0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESJautājumi par kases čekiem un attaisnojuma dokumentiem VID skatījumā, ar piemēriem

Jautājumi par kases čekiem un attaisnojuma dokumentiem VID skatījumā, ar piemēriem

Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā un Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola sarunā ar plz.lv redaktori Ingu Radžabovu  atbild uz plz.lv lasītāju jautājumiem par kases čekiem, attaisnojuma dokumentiem un naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem. - Lūdzu, atgādiniet, kādas ir pamatlietas - normatīvie dokumenti, kas par kases čekiem, attaisnojuma dokumentiem un naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem būtu jāzina katram grāmatvedim. VID  Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā: sāksim ar kases čekiem. Attiecībā uz kases čekiem pamata normatīvais akts ir attiecīgie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas reglamentē kases aparāta lietošanas kārtību un tehniskās prasības.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

2 KOMENTĀRI

Pierakstīties
Paziņot par
2 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
inguna.leibus@llu.lv
***
11 gadi atpakaļ

1) Izteiktais viedoklis nav jāuztver kā pārmetums VID, bet pārdomas par papildus iekšējā dokumenta lietderību vienkāršā ieraksta grāmatvedībā;
2) Netiek izteikts aicinājums grāmatvežiem aizpildīt trūkstošos rekvizītus dokumentos, bet gan mazajiem uzņēmējiem (īpašniekiem) ar savu parakstu uz dokumenta apliecināt, ka izdevumi atbilst to saimnieciskajai darbībai, nevis šim nolūkam sagatavot papildus dokumentu (kases izdevumu orderi).

***
***
11 gadi atpakaļ

Paldies par komentāru!
ar cieņu
plz.lv redakcija

Valsts ieņēmumu dienestsValsts ieņēmumu dienesta (VID)  Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā un Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola sarunā ar plz.lv redaktori Ingu Radžabovu  atbild uz plz.lv lasītāju jautājumiem par kases čekiem, attaisnojuma dokumentiem un naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem. - Lūdzu, atgādiniet, kādas ir pamatlietas - normatīvie dokumenti, kas par kases čekiem, attaisnojuma dokumentiem un naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem būtu jāzina katram grāmatvedim. Dace PelēkāVID  Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā: sāksim ar kases čekiem. Attiecībā uz kases čekiem pamata normatīvais akts ir attiecīgie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas reglamentē kases aparāta lietošanas kārtību un tehniskās prasības.   (Foto: Atis Ieviņš)   Kristīne ĀbolaVID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola: Šajos 2007. gada 20.februāra MK noteikumos nr. 133 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”  20. punktā ir nosaukti visi kases čeka obligātie rekvizīti. (Lūdzu skat. papildinformāciju tālāk tekstā, sadaļā Normatīvie akti- plz.lv red. piezīme.) (Foto: Atis Ieviņš)   Dace Pelēkā: pamatlieta, kas attiecībā uz kases čekiem jāatceras, - kases čeks pēc būtības ir darījumu apliecinošs dokuments, kas apliecina, ka  attiecīgais cilvēks vai uzņēmums ir par konkrēto preci vai pakalpojumi samaksājis - vienalga, vai skaidrā naudā vai ar norēķinu karti. Tas viss preces vai pakalpojuma sniedzējam  jāfiksē kases aparātā un par to preces vai pakalpojuma saņēmējam jāsaņem kases čeks. Kristīne Ābola: jāpatur prātā arī tas, ka MK noteikumos ir specifiskas prasības attiecībā uz kases čekiem, piemēram, jānorāda kases aparāta šasijas numurs, norēķinu veids, samaksātā naudas summa, izdotā naudas summa, kases čeka izdrukāšanas datums, kas varētu nebūt kāda citā attaisnojuma  dokumentā. Dace Pelēkā: MK noteikumi nr. 133 ir tikai viens no normatīvajiem  dokumentiem, kas attiecas uz mūsu sarunas tēmu, un, ja mēs gribam kases čeku uzlūkot jau kā grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, jāskatās likums “Par grāmatvedību”, kurā minēti attaisnojuma dokumentu obligātie rekvizīti  un  2003.gada 21.oktobra MK noteikumi nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. (Lūdzu skat. papildinformāciju tālāk tekstā, sadaļā Normatīvie akti- plz.lv red. piezīme.) Pēc jaunākajiem grozījumiem noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir precizēts, kuros gadījumos kases čeku var izmantot kā naudas izdevumus apliecinošu dokumentu. Termins “naudas izdevumus apliecinošs dokuments” ir pilnīgi jauns - tas noteikumos iekļauts kopā ar jaunākajiem grozījumiem un citos normatīvajos aktos tāda termina nav. Termins “naudas izdevumus apliecinošs dokuments” noteikumos tiek lietots  saistībā ar to, kādos gadījumos kases čeku var pievienot grāmatvedības attaisnojuma dokumentam. Kristīne Ābola: Ir arī 2007. gada 2.maija MK noteikumi nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”, kuros, cita starpā, noteikts, kad var nelietot kases aparātus un kad par darījumiem izsniedz VID reģistrētas kvītis un biļetes, kas arī ir attaisnojuma dokumenti grāmatvedībā. Dace Pelēkā: MK noteikumos nr. 282  ir iekļauta norma tieši kases aparātu lietotājiem – ja kases aparāts nenodrošina, ka kases čekā uzreiz tiek iedrukāti visi rekvizīti, ko attaisnojuma dokumentam prasa likums „Par grāmatvedību”, tad kases aparāta lietotājam pēc pieprasījuma ir papildus čekam jāizsniedz arī kvīts vai arī jāveic ieraksti uz paša kases čeka, apstiprinot to ar savu parakstu un spiedogu. (Lūdzu skat. papildinformāciju tālāk tekstā, sadaļā Normatīvie akti- plz.lv red. piezīme.) Šī norma nav jauna, lai gan dažkārt uzņēmēji un grāmatveži to maldīgi uzskata par jaunu prasību, acīmredzot tāpēc, ka  līdz šim konkrētajai noteikumu normai nav pievērsuši uzmanību. Kristīne Ābola: Tagad šis  punkts principā ir nodublēts arī MK noteikumos nr. 585. - Vai pamata normatīvie dokumenti par kases čekiem, attaisnojuma dokumentiem un naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem vienādi attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem, varbūt ir kādi izņēmumi? Dace Pelēkā: Šie noteikumi attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem - individuālajiem uzņēmējiem, biedrībām, SIA, reliģiskajām organizācijām, fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām, ...  - nekādu izņēmumu nav. Jautājumos par attaisnojuma dokumentiem uz visiem nodokļu maksātājiem attiecas arī MK noteikumi nr. 585 . - Kā Jūs komentētu  plz.lv ekspertes Ingunas Leibus,  Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesores viedokli par to, vai vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešami papildu dokumenti?  Ekspertes viedoklis ir šāds: “Maija beigās VID sagatavoja skaidrojumu par MK 21.10.2003. noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.1  un 8.2 punkta piemērošanu nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Atsaucoties uz MK 20.03.2007. noteikumu Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 8.4.apakšpunktu, VID norāda, ka ierakstus saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā par skaidras naudas pirkumiem drīkst izdarīt: 1)    pamatojoties uz kases čeku, kas satur visus attaisnojuma dokumenta rekvizītus un informāciju (atbilstoši MK 2.05.2007. noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 56.punktam) vai 2)    pamatojoties uz kases izdevumu orderi, kuram pievienoti kases čeki, ja šie čeki neatbilst attaisnojuma dokumenta prasībām (atbilstoši MK 21.10.2003. noteikumu Nr.585 8.1 un 8.2 punktam). Skaidrojums saistīts ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 585., kas stājās spēkā 5.04.2012., un nosaka, ka izdevumus apliecinoši dokumenti var būt arī tādi čeki, kuros nav preču vai pakalpojumu saņēmēja rekvizīti, ja darījuma vērtība bez PVN ir mazāka par 20 latiem. Tomēr šie čeki netiek uzskatīti par attaisnojuma dokumentiem, tāpēc tiem papildus nepieciešams attaisnojuma dokuments, kas pēc VID ieteikuma vienkāršā ieraksta grāmatvedībā ir kases izdevumu orderis. Tātad, ja grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā, lai EKA čeks tiktu uzskatīts par attaisnojuma dokumentu izdevumu apliecināšanai un darījuma ierakstam saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā, ir šādas iespējas: 1)    izdevumu apliecinošajos dokumentos nodrošināt visus rekvizītus un nepieciešamo informāciju: a.    čeka izdrukas brīdī; b.    veikt čekā papildus ierakstu, kuru apliecina pārdevēja spiedogs un paraksts, vai c.    lūgt pārdevēju sagatavot papildus dokumentu (kvīti), kurā norāda čekā trūkstošo informāciju (MK noteikumu Nr. 282 56. punkts); 2)    ja darījuma vērtība bez PVN ir mazāka par 20 latiem un čekā nav pircēja (pasūtītāja) rekvizītu, pašam sagatavot papildus dokumentu – kases izdevumu orderi. VID sagatavotais skaidrojums izriet no vairākām likumiem un noteikumu normām: likums „Par grāmatvedību”, likums "Par pievienotās vērtības nodokli", MK noteikumi Nr. 585, 282, 188 utt. Tomēr, manuprāt, tā vietā, lai risinātu patiesi būtiskus jautājumus, piemēram, kā samazināt birokrātiskās prasības uzņēmējiem, kā samazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt nodokļu normu ievērošanu, mēs nonākam arvien lielākos absurdos. Spriežot pēc veselā saprāta, nevis vadoties pēc veselas virknes normatīvo aktu normu, kas turklāt izriet viena no otras un kurās spēj orientēties tikai ar šīm normām diendienā strādājoši cilvēki, - vai darījuma būtība mainās, ja par darījumu tiek papildus sagatavots iekšējs grāmatvedības attaisnojuma dokuments? Turklāt vienkāršā ieraksta grāmatvedībā, kuru drīkst kārtot tikai par tādu saimniecisko darbību, kurā īpašnieks kā fiziska persona atbild par visām izrietošajām saistībām ar savu personīgo mantu. Jau pirms vairākiem gadiem tika „izcīnīta” norma, kas ļauj saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā reģistrēt izdevumus, pamatojoties uz ārējiem attaisnojuma dokumentiem un tikai tiem darījumiem, kuriem nav ārējā dokumenta, sagatavot kases orderus. Ir saprotama un atbalstāma vēlme „nākt pretī” uzņēmējam, ļaujot arī nepilnīgi noformētus čekus atzīt par izdevumus apliecinošiem dokumentiem, tomēr to var izdarīt arī daudz vienkāršāk – atļaujot pašam saimnieciskās darbības veicējam uz čeka, kurā nav viņa rekvizītu, ierakstīt tos un ierakstu apliecināt ar savu parakstu, nevis prasot sagatavot vēl kārtējo formālo dokumentu.” Dace Pelēkā: diez vai būtu korekti komentēt ekspertes viedokli, jo ikvienam  ir tiesības savu viedokli publiski paust. Lasot viedokli, diemžēl jāsecina, ka kārtējo reizi tiek izteikti pārmetumi VID - ka VID atkal izdomājis kaut kādas birokrātiskas prasības, bet VID skaidrojums ir ticis sagatavots, pamatojoties uz Finanšu ministrijas viedokli. Pēc pēdējiem grozījumiem MK noteikumos nr. 585 VID radās jautājums, vai nodokļu maksātāji, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un nesagatavo attaisnojuma dokumentu saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu, piemēro Ministru kabineta noteikumu Nr.585 8.1 un 8.2 punktā noteiktās prasības. Kristīne Ābola: grāmatvedībā jau visu laiku bija tā, ka, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, varēja izdarīt grāmatvedības ierakstus, bet pēc grozījumiem MK noteikumos nr. 585 ir ieviests jauns termins “naudas izdevumus apliecinošs dokuments”, kas vienlaikus nav arī attaisnojuma dokuments. Tāpēc naudas izdevumus apliecinošo dokumentu nevar “pa tiešo” iegrāmatot - ir jāraksta orderis, kuram pievieno minēto dokumentu. Dace Pelēkā: visu laiku MK  noteikumos nr. 188  šī norma, ka attiecība uz kases čeku nevajag nekādu papilddokumentu,  jau bija spēkā. Un vienlaikus bija un arī tagad ir spēkā prasība, ka kases čekam ir jāatbilst grāmatvedības attaisnojuma dokumenta prasībām,  lai to varētu ierakstīt žurnālā. Tas, ko eksperte piedāvā, ka grāmatvedis  paņem kases čeku, uz kura nav uzņēmuma  rekvizītu un  pats ar savu roku visu saraksta uz čeka un tad čeku reģistrē žurnālā, nekad nav bijis atļauts. Arī pirms grozījumiem MK noteikumos nr. 585 tā rīkoties nevarēja. Uzņēmumam bija jālūdz no darījuma partnera, lai izraksta papildu kvīti vai arī  lai uzraksta uzņēmuma rekvizītus un ar spiedogu apliecina, ka tieši šis uzņēmums ir pircējs, kam izsniegts konkrētais čeks. Bet, ja pats grāmatvedis uz čeka varētu rakstīt savus rekvizītus, tad jau iegrāmatot varētu jebkuru čeku! - Kādi ir biežāk uzdotie jautājumi VID konsultantiem par kases čekiem , attaisnojuma dokumentiem un naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem? Lūdzu, miniet dažus konkrētus piemērus! Kristīne Ābola: bieži tiek jautāts par autostāvvietām, jo vienmēr katrs grib pārjautāt savu jautājumu un pārliecināties, kas viss tiek darīts pareizi. Piemēram, dažkārt tiek uzdots jautājums, vai čekus par stāvvietām var atskaitīt PVN priekšnodoklī? Šajā gadījumā der atcerēties, ja autostāvvietas čekā nav uzrādīts PVN, to atskaitīt priekšnodoklī nevar, taču šo čeku var iegrāmatot kā izdevumus apliecinošu dokumentu. Liela interese ir arī par kases čekiem līdz 20 latiem.  Jaunajās MK noteikumu nr. 585  normās ir arī noteikts, ka šos čekus var likt klāt pie avansa norēķiniem,  un  reizēm ir neskaidrība, vai var iztikt bez avansa norēķina. Dažkārt nav skaidrs, vai kases čekā tagad ir vai nav  vajadzīgi darījuma partnera - pircēja rekvizīti. Attiecībā uz čekiem, kas ir līdz 20 latiem, MK noteikumos nr. 585 teikts, ka  par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu var izmantot dokumentu, kas ir uzskatāms par PVN rēķinu – tas attiecas uz gadījumiem, ja  čekā ir visi rekvizīti, bet nav pircēja rekvizītu. Šādu čeku - PVN rēķinu pircējs var izmantot kā izdevumus apliecinošu dokumentu. Cilvēki reizēm nesaprot, kā rīkoties, ja, piemēram, pārdevējs izdrukā kases čeku līdz 20 latiem, kas atbilst PVN rēķina prasībām, bet pircējs  ir nevis  PVN maksātājs, bet vienkāršs saimnieciskās darbības veicējs, un jautā,  vai pircējs šādu čeku drīkst iegrāmatot. Dažkārt šķiet, ka abām pusēm jābūt PVN maksātājam. Vēlos atgādināt, ka nav svarīgi, vai pircējs ir vai nav PVN maksātājs, -  ja pārdevējs viņam ir izsniedzis kases čeku līdz 20 latiem un tas atbilst PVN rēķina prasībām, tad pircējs to var iegrāmatot kā izdevumus apliecinošu dokumentu. (Lūdzu skat. papildinformāciju tālāk tekstā, sadaļā Normatīvie akti- plz.lv red. piezīme.) Aktuāli ir arī jautājumi par attaisnojuma dokumentiem, ja tiek plānots brauciens uz ārzemēm. Šajos gadījumos jārēķinās ar to, ka ārzemēs nevaram dabūt attaisnojuma dokumentu, kurā ir rekvizīti, ko prasa Latvijas normatīvie akti. Tāpēc dokumenti, kas apliecina izdevumus par viesnīcu, lidmašīnas biļeti, kas ir noformēti uz konkrētas personas vārda, ir kā naudas izdevumus apliecinoši dokumenti, kurus var pievienot personas avansa norēķinam. Piemēram, daži plz.lv lasītāju  jautājumi Jautājums. Kā pareizi kārtot biedrības kases ieņēmumu un izdevumu uzskaiti? Kāds attaisnojošs dokuments kasierim jānoformē un jāizdod, piemēram, biedra naudas iemaksātājam vai norēķinoties par biedrības vajadzībām iegādātu preci? Runa ir par nelielām summām līdz 20 Ls. Par ziedojumiem biedrība noformē kvīti (MK noteikumu nr. 282. 70.1.10.punkts) . Savukārt par biedra naudām biedrība izraksta kases ieņēmumu orderi, bet, ja nauda tiek izmaksāta no kases - tad ir kases izdevumu orderi. Un, kad fiziska persona atskaitās par izlietoto naudu, tad ir jānoformē avansa norēķins, kuram pievieno attiecīgos čekus. Jautājums. Uzņēmums A izraksta preču piegādes dokumentu uzņēmumam B 22.datumā. Uzņēmums B apmaksā šo preču piegādes dokumentu 26.datumā. Uzņēmums B saņem preces pēc to pašu preču piegādes dokumentu 27.datumā. Vai uzņēmums A sastāda preču piegādes dokumentu 22.datumā pareizi, ja uzņēmums B saņems preci tikai 27.datumā? Likuma „Par grāmatvedību” 2.pantā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 7.pantam grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Kā saprotam no situācijas izklāsta, tad preču piegādes dokumentā ir ietverti arī attaisnojuma dokumentā obligāti norādāmie rekvizīti, atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 7.pantā noteiktajam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 35.11 punktā noteikto, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti šajā punktā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 35.13 punktā noteiktajam preču piegādes dokumentu sagatavo līdz preces nodošanas brīdim. Tādējādi preču piegādes dokuments apliecina preču izcelsmi un piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā un tas jāsagatavo līdz preces nodošanas brīdim. Uzskatām, ka konkrētajā gadījumā normatīvajos aktos noteiktās prasības, sagatavojot preču piegādes dokumentu 22.datumā, ir ievērotas, jo preču piegādes dokuments ir jāsagatavo līdz preces nodošanas brīdim. Vēršam uzmanību, ka sastādīt un nosūtīt preču piegādes dokumentu var 22.datumā, savukārt preču piegādes dokumentu parakstīt un ierakstus grāmatvedības reģistros var veikt tikai preču saņemšanas dienā – 27.datumā.   - Kādas ir tipiskākās/biežāk pieļautās kļūdas saistībā ar kases čekiem, attaisnojuma dokumentiem un naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem, ko VID konstatē pārbaužu laikā? Vai par šādām kļūdām (vai daļu no šādām kļūdām)  ir piemērojams sods- ja , tad kāds? Lūdzu, miniet dažus konkrētus piemērus! Dace Pelēkā: tematiskajās pārbaudēs par pārkāpumiem tiek piemērots  administratīvais sods. Ir atsevišķs pants par kases aparātu lietošanas pārkāpumiem, un ir arī pants par kases ieņēmumu orderiem, par operāciju uzskaites kārtības neievērošanu. (Lūdzu skat. papildinformāciju tālāk tekstā, sadaļā Normatīvie akti- plz.lv red. piezīme.) Kristīne Ābola: biežākie pārkāpumi ir par rekvizītiem kases čekā, piemēram, nav norādīta juridiskā adrese, nav kāds no obligātajiem rekvizītiem, piemēram, nav norādīta saņemtā naudas summa. Dace Pelēkā: nereti netiek norādīts pirktās preces daudzums un vienas vienības cena - pārdevējs pārdod preci, bet kases čekā patērētājs redz tikai preces nosaukumu un galasummu, jo kases čekā nav norādīts  ne preces daudzums, ne vienas vienības cena. Kristīne Ābola: t.s. kontrollentās nereti pārbaužu laikā tiek konstatēts, ka nav visi rekvizīti, čeka numuri utt. Ir bijuši gadījumi, kad kases čeki nav tikuši izsniegti par dāvanu kartēm. Ir arī pārkāpumu saistībā ar pirkumiem kolektīvās iepirkšanās portālos, piemēram, par kuponu iegādājoties preces vai pakalpojumus pircējam netiek izsniegts kases čeks. Šādā situācijā  sūdzību gadījumā pircējam nav dokumenta, kas apliecina, ka viņš kaut ko no konkrētā uzņēmuma ir pircis. Dace Pelēkā: un, ja cilvēks ir pircis nevis pakalpojumu, bet kādu preci, tad šādā situācijā viņam nav arī dokumenta, uz kā pamata prasīt garantijas saistību izpildi. Kristīne Ābola: Runājot par kolektīvās iepirkšanās portāliem, viena lieta ir abu darījuma partneru dokumenti, bet otra lieta tas, ko saņem klients. Ja uzņēmums pieņem internetā iegādātus akciju kuponus, tad klientam jādod ne tikai prece vai pakalpojums, bet arī kases čeks. Tas nekas, ka pircējs par kuponu ir samaksājis pirms tam internetbankā, kad viņš nāk kuponu atprečot, viņam jāsaņem kases čeks. Uzņēmējam kases aparatā jāreģistrē norēķinu veids, uzrādot piemēram, kuponu. Dace Pelēkā: šiem jautājumiem ir sagatavots  VID informatīvais materiāls, ar ko var iepazīties VID mājaslapā, sadaļā š Nodokļi/Kases aparāti un sistēmas/Metodiskie materiāli -Informatīvais materiāls par darījumu apliecinošo dokumentu izsniegšanu, norēķinoties ar kolektīvo iepirkumu portālos iegādātajiem kuponiem  (materiālu var lasīt šeit). Kristīne Ābola: tematiskajās pārbaudēs tiek fiksētas arī kļūdas attaisnojuma dokumentos saistībā ar piegādes dokumentiem. Normatīvie akti nosaka: ja tiek piegādātas preces, tad piegādes dokumenti ir jāreģistrē izdoto vai saņemto preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrā, bet tie netiek reģistrēti vai neatrodas tirdzniecības vietā. Atbrīvoti no izdoto vai saņemto preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrēšanas ir uzņēmumi, kas nenodarbojas ar preču tālāk pārdošanu. Nereti kases ieņēmumu vai  izdevumu orderos nav visu rekvizītu, piemēram, nav attiecīgo personu parakstu.   - Kādi ir VID ieteikumi grāmatvežiem darbā ar kases čekiem , attaisnojuma dokumentiem un naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem? Dace Pelēkā:  mums grāmatveži parasti saka, ka noteikumus jau var izlasīt pats, bet pati lielākā cīņa ir ar avansa norēķina personām, kas čekus laikus neiesniedz grāmatvedībā vai dara to ar novēlošanos, turklāt nereti grāmatvedībā tiek iesniegti tādi kases čeki, kuros nav visu rekvizītu, lai tos varētu iegrāmatot, un tad grāmatvedim ir jātērē laiks, lai saņemtu nepieciešamos dokumentus no kases čeka izsniedzēja utt. Tāpēc atliek ieteikt uzņēmumiem vairāk laika veltīt savu darbinieku izglītošanā, par to, kad un kādi dokumenti jāiesniedz grāmatvedim. Kristīne Ābola: attiecībā par kases čekiem, iesakām grāmatvežiem izmantot iespēju pašiem pārliecināties gan par to, vai darījuma partneris ir PVN maksātājs, piemēram, gadījumos, ja kases čekā nav PVN, gan par to, vai kases čeks izsniegts no kases aparāta, kas ir reģistrēts VID. Par to, vai kases čeka izdevējs ir PVN maksātājs, ikviens var pārliecināties  VID publiskajā datubāzē, šeit. Savukārt, ja  ir šaubas, vai čeks ir saņemts no uzņēmuma, kuram kases aparāts ir reģistrēts VID, tad pēc uzņēmuma reģistrācijas numura un kases aparāta šasijas numura var  pārbaudīt, vai kases aparāts ir reģistrēts VID. To var izdarīt VID  publiskajā datubāzē, šeit.  Dace Pelēkā: aicinām par pārkāpumiem arī informēt VID - pa VID diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80009070 (informāciju iespējams sniegt trijās valodās – latviešu, krievu un angļu; zvanītājam ir tiesības saglabāt anonimitāti), sūtīt informāciju uz e-pastu [email protected]; nosūtīt informāciju, izmantojot VID mājaslapas sadaļu Kontakti / Uzdot jautājumu VID, atsauksmes. Ar informāciju par iespējamiem pārkāpumiem var mutiski vai rakstiski vērsties arī jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā – šī informācija jebkurā gadījumā tiks nodota par to atbildīgajām VID amatpersonām. VID arī aicina grāmatvežus sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām.   - Vai tuvākajā laikā tiek plānoti grozījumi normatīvajos aktos, kas attiecas uz kases čekiem un  attaisnojuma dokumentiem? Dace Pelēkā: šajos normatīvajos dokumentos tuvākajā laikā izmaiņas netiek plānotas. NORMATĪVIE AKTI Likums “Par grāmatvedību” 7. pants. Grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu: 1) dokumenta autora nosaukums (firma), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — vārds un uzvārds; 2) dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts); 3) ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese; 4) dokumenta veida nosaukums; 5) dokumenta datums; 6) dokumenta reģistrācijas numurs; 7) paraksts (izņemot šā likuma 7.1 pantā minētos gadījumus); 8) atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem — arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti; 9) saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, — norādot vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi; 10) saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos — arī cita informācija par saimniecisko darījumu. MK noteikumi nr. 133 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” 20. Kases aparāta un kases sistēmas konstrukcija nodrošina šādu rekvizītu norādīšanu kases čekā: 20.1. kases aparāta vai kases sistēmas lietotāja nosaukums (fiziskai personai - vārds, uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai - Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai - deklarētā dzīvesvieta); 20.2. dokumenta nosaukums - čeks -, tā numurs, datums un izdrukāšanas laiks. Čekus numurē augošā secībā, un numerācija nedrīkst atkārtoties vienas darbadienas laikā. Ja čeku numerācija darbadienas laikā pēc Z pārskata izdrukāšanas ir jāsāk no sākuma, kases čekā papildus norāda Z pārskata numuru; 20.3. kases aparāta vai kases sistēmas nodaļas numurs vai nosaukums; 20.4. darījuma (preces (pakalpojuma) vai preču (pakalpojumu) grupas) nosaukums un pievienotās vērtības nodokļa zīme (cipars, burts vai cita pazīme, kas norāda, ka attiecīgajai precei (pakalpojumam) vai preču (pakalpojumu) grupai ir piemērojama konkrētā nodokļa likme vai nodoklis nav piemērojams), kā arī daudzums un cena; 20.5. piemērotā pievienotās vērtības nodokļa likme; 20.6. reģistrēto darījumu summa naudas izteiksmē (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm) bez pievienotās vērtības nodokļa; 20.7. pievienotās vērtības nodokļa summa (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm); 20.8. reģistrēto darījumu kopsumma naudas izteiksmē; 20.9. piešķirtās atlaides naudas izteiksmē, ja tādas ir; 20.10. norēķinu veids; 20.11. norēķinoties saņemtās naudas summa; 20.12. norēķinoties izdotās skaidrās naudas summa (atlikums); 20.13. kases aparāta pilns šasijas numurs, bet kases sistēmām - kases sistēmas identifikācijas kods un fiskālās atmiņas bloka identifikācijas numurs.” Papildus tam iepriekš minēto MK noteikumu 20.1prim punkts nosaka, ka “kases čekā var nenorādīt kases aparāta vai kases sistēmas nodaļas numuru vai nosaukumu, ja tiek nodrošināta šo noteikumu 19.4.apakšpunktā noteiktā rekvizīta - kases aparāta pilns šasijas numurs, bet kases sistēmām - kases sistēmas identifikācijas kods un fiskālās atmiņas bloka numurs -  norādīšana X pārskatā un Z pārskatā. VID metodiskais materiāls "Par 2012.gada 27.marta grozījumiem Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju"" (materiālu var lasīt šeit.) MK noteikumi nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 56. Ja kases čekā vai šo noteikumu 70.3.apakšpunktā un 71.punktā minētajā kārtībā izsniegtajā dokumentā nav norādīti visi likumā "Par grāmatvedību" un likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktie rekvizīti, lietotājs pēc darījuma partnera pieprasījuma izsniedz saskaņā ar minētajiem likumiem noformētu attaisnojuma dokumentu, kurā papildus citiem attiecīgajos likumos noteiktajiem rekvizītiem norāda kases čeka datumu un numuru, vai izdara papildu ierakstu kases čekā, norādot nepieciešamos rekvizītus un ierakstu veikušās personas uzvārdu un ierakstu apliecinot ar parakstu un spiedogu, kurā norādīts lietotāja nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods un juridiskā adrese. Kases čeku izmanto par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā. Likums “Par pievienotās vērtības nodokli” III nodaļa “Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” 8. pants “Pievienotās vērtības nodokļa rēķins”: Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā nav ietverta šā panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem. 8. panta sestās daļas 2.punkts: (6) Darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā ietverta šāda informācija: 2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs. MK noteikumi nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 8.4. ierakstus žurnālā izdara, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem – saimnieciskajā darījumā iesaistītās personas (darījuma partnera) izsniegtu attaisnojuma dokumentu (piemēram, kases čeku, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīti vai biļeti, kases iemaksu vai izmaksu attaisnojuma dokumentu), pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi. Ja nav cita attaisnojuma dokumenta par summām, kas saņemtas kredītiestāžu (banku) kontos vai no tiem izsniegtas, šo summu reģistrēšanai žurnālā persona drīkst izmantot šo kontu izrakstus. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 155.2 pants. Kases operāciju uzskaites kārtības neievērošana Par noteiktās kases ieņēmumu un izdevumu reģistrēšanas (uzskaites) kārtības neievērošanu — uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas. 156.1 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošana, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšana Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu — uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem. Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu — uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšanu — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, — uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas. 156.2 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšana un neizmantošana Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu — uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos — uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, — uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas. 166.6 pants. Grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana Par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām — uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz trīssimt latiem.