JAUTĀJUMI UN ATBILDESJautājums par plāniem uzlabot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības efektivitāti

Jautājums par plāniem uzlabot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības efektivitāti

16/03/2012

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums. Vai Latvijas nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā ir lietderīgi, ka veido valsts kapitālsabiedrībām uzraudzības institūciju (paredzēts it kā uz Privatizācijas aģentūras bāzes? Kāds ir ekonomiskais ieguvums? Kādi izdevumi, un ko iegūs sabiedrībā konkrēti finanšu apjoma ziņā mūsu budžetā? Vai nebūs tā, ka iztērējam izdevumu daļu, bet ieņēmumu daļā nav būtisku palielinājumu salīdzinājumā ar jau esošo kārtību? Uz jautājumu atbild Kaspars Lore, Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks. 2011.gadā uzsākts darbs pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības efektivitātes celšanas - pērn izvērtēta valsts kapitālsabiedrību pārvaldība un izstrādātas 2 koncepcijas nolūkā uzlabot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības efektivitāti un pārvaldi. Šobrīd valsts kapitālsabiedrībās vērojama zema kapitāla atdeve, necaurskatāmi un neprofesionāli īstenota pārraudzība, kā arī operatīvo lēmumu politizācija. Vairākas valsts kapitālsabiedrības darbojas kā valsts pārvaldes iestādes. Publisko personu komercdarbības koncepcijas ietvaros izvērtēta publiskas personas – valsts - kapitālsabiedrību nepieciešamība turpmāk darboties kā komersantiem. Ekonomikas ministrija uzskata, ka tautsaimniecībai svarīgākos uzņēmumus, kuru darbība skar valsts drošību un nodrošina sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu – VAS “Latvenergo”, VAS “Latvijas pasts”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”“, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas gaisa satiksme” un VAS “Latvijas valsts meži” – jāsaglabā valsts īpašumā. Valsts un pašvaldību dalība pārējās komercsabiedrībās ir jāpārvērtē un jāizbeidz gadījumos, kur netiek konstatēta tirgus nepilnība. Tāpat valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru pamatdarbība ir saistīta ar tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi vai publiskā pakalpojuma sniegšanu, būtu pārveidojamas par iestādēm (publiskām aģentūrām). Ekonomikas ministrija par turpmāko rīcību attiecībā uz publiskas personas komercdarbību piedāvā 2.variantus – būtiski sašaurināt publiskas personas tiesības nodarboties ar komercdarbību, ja vien to neprasa svarīgas valsts (t.i. sabiedrības) intereses; vai arī noteikt, ka publiska persona ir tiesīga veikt komercdarbību tikai tad, ja ir konstatēta tirgus nepilnība. Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas mērķis ir pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldi. Ekonomikas ministrija uzskata, ka šobrīd efektīvākais valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas veids Latvijā ir daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu (VKD) pārvaldība, nosakot, ka pārvaldību nodrošina valsts kapitāla daļu pārvaldes institūcija sadarbībā ar attiecīgo nozares ministriju. Valsts komercdarbības stratēģisko jautājumu risināšana jānošķir no valsts nozaru politikas jautājumiem, centralizējot valsts aktīvu pārvaldīšanu, nosakot vienotus kritērijus valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai, kā arī paredzot aktīvu atdeves un vērtības palielināšanas pasākumus. Īstenojot reformas kapitālsabiedrību pārvaldē, jānodrošina regulāru datu pieejamība par valsts aktīviem un ikgadējo pārskatu sagatavošana par valstij piederošajiem aktīviem, kā arī lielajās kapitālsabiedrībās jāizveido profesionālas un neatkarīgas uzņēmumu padomes. Vienlaikus jāīsteno valdes locekļu atalgojuma sistēmas reforma, sasaistot atalgojuma līmeni ar uzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem. Daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldība nozīmētu, ka nozaru ministrija pārrauga nozares attīstību un ar nozares specifiku saistītos jautājumus, savukārt valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija pārrauga finanšu rezultātu jautājumus un pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu. Ministrija uzskata, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības institūciju šobrīd efektīvāk būtu veidot kā Ministru kabineta padotībā esošu iestādi uz Privatizācijas aģentūras bāzes, ņemot vērā tās pieredzi valsts kapitāla daļu pārvaldībā un atsavināšanā. Būtiski atzīmēt, ka PA sākotnējās darbības nodrošināšanai ir uzkrāts rezerves fonds, kā arī aģentūrā strādā atbilstošas kvalifikācijas speciālisti. Šajā gadījumā Ekonomikas ministrija rosina definēt sekojošas valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijas funkcijas: - korporatīvās pārvaldības principu ieviešana un pārvaldības prakses pilnveidošana; - kopīgas uzskaites par valsts kapitālsabiedrībām nodrošināšana; - informācijas atklātības un caurspīdības nodrošināšana par valsts kapitāla izmantošanu; - valdības, nozaru ministriju un kapitālsabiedrību konsultēšana korporatīvās pārvaldības jomā; - regulāra valsts līdzdalības saglabāšanas, samazināšanas, palielināšanas vai iegūšanas izvērtēšana konkrētajā kapitālsabiedrībā; - konkrētu, novērtējamu komercdarbības mērķu noteikšana, sasniegto rezultātu ikgadēja izvērtēšana; - katrai kapitālsabiedrībai dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana;- konkrētu kapitālsabiedrību pārvaldība un valsts kapitāla daļu atsavināšana. Vienlaikus ministrija atzīmē, ka ilgtermiņā, izvērtējot korporatīvās pārvaldības ieviešanas praksi, starptautiskās tendences, esošās situācijas priekšrocības un trūkumus, Latvijā pakāpeniski vajadzētu ieviest centralizēto valsts kaitālsabiedrību pārvaldības modeli – t.i., visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību nodrošina viena valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija. Šobrīd Latvijā ir decentralizēts valsts kapitāla daļu pārvaldības modelis un to pārvalde tiek īstenota ar kapitāla daļu turētāja – nozares ministrijas vai kādas citas institūcijas, ko par kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets, starpniecību (saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 10.pantu). Esošās situācijas analīze rāda, ka šobrīd valsts kapitāla daļu turētājas ir 11 ministrijas un citas institūcijas. Decentralizētā modelī ir iespējama situācija, ka normatīvie akti var tikt atšķirīgi interpretēti un piemēroti atkarībā no kapitāla daļu turētāja izpratnes vai citiem faktoriem. Analizējot Latvijā īstenoto valsts kapitāla daļu pārvaldības praksi, ministrija identificējusi vairākas problēmas, kuru iespējamos risinājumus ministrija iekļāvusi Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā. Piedāvātais risinājums valsts kapitālsabiedrību pārvaldē uzlabos to, ka: - novērsīs valsts amatpersonu interešu konfliktu (klienta, īpašnieka un nozares politikas veidotāja loma vienā personā); - palielinās kapitāla atdevi; - katrai kapitālsabiedrībai tiks definēti sasniedzamie ekonomiskie un sociālie mērķi, kā arī analizēti un izvērtēti kapitālsabiedrību rādītāji attiecībā uz tiem; - tiks nodrošināta vienota un caurspīdīga VKD pārvaldība; - tiks nodrošināta pietiekami profesionāla VKD pārvaldība (tajā skaitā kvalificēta personāla piesaistīšana); - tiks izveidota vienota pārraudzības sistēma, kas veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu; - tiks nodrošināta vienota VKD pārvalde; - kapitālsabiedrības pārvaldības lēmumi netiks politizēti. Abas iepriekšminētas koncepcijas vēl nav apstiprinātas Ministru kabinetā, līdz ar to vēl nav zināms, kādu pārvaldības tālāko modeli akceptēs valdība, tāpēc reformas ieviešanas izmaksas un fiskālos ieguvumus šobrīd nav iespējams noteikt. Detalizēti ar abu izstrādāto koncepciju projektiem var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā, šeit.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Jautājums par plāniem uzlabot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības efektivitāti

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €