0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAKā aprēķināt slimības lapas naudu, ja noteikta summētā darba laika uzskaite?

Kā aprēķināt slimības lapas naudu, ja noteikta summētā darba laika uzskaite?

Maija Grebenko, žurnāla "BIlance" redaktore

Jautājums: Kā aprēķināt slimības lapas naudu un algu augustā, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks (50 stundas mēnesī atvēlētas konkrēta darba apjoma izpildei), t.i., kuras darbnespējas dienas vai stundas būtu jāapmaksā, ja tās tiek uzskaitītas summāri pēc fakta? Pēdējos sešos mēnešos nostrādātas 300 stundas un darba samaksas kopsumma — 4500 eiro.  No augusta ir noteikta mēneša alga — 500 eiro. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore  Saskaņā ar Maternitātes un slimības apdrošināšanas likuma 36. pantu darba devējs darbnespējas periodā var apmaksāt gan darbiniekam strādāšanai paredzētās darba dienas, gan stundas. Konkrētu aprēķinu apgrūtina tas, ka darbiniekam nav noteikts, kurā dienā darbs būtu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Maija GrebenkoJautājums: Kā aprēķināt slimības lapas naudu un algu augustā, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks (50 stundas mēnesī atvēlētas konkrēta darba apjoma izpildei), t.i., kuras darbnespējas dienas vai stundas būtu jāapmaksā, ja tās tiek uzskaitītas summāri pēc fakta? Pēdējos sešos mēnešos nostrādātas 300 stundas un darba samaksas kopsumma — 4500 eiro.  No augusta ir noteikta mēneša alga — 500 eiro.

Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore 

Saskaņā ar Maternitātes un slimības apdrošināšanas likuma 36. pantu darba devējs darbnespējas periodā var apmaksāt gan darbiniekam strādāšanai paredzētās darba dienas, gan stundas. Konkrētu aprēķinu apgrūtina tas, ka darbiniekam nav noteikts, kurā dienā darbs būtu veicams. Šādos gadījumos darba devējam jāizstrādā individuāla metodika, apkopojot DL esošās normas, un darba līgumā jāatsaucas uz to. Kā variantu piedāvāju turpmāk minēto.

Jebkurā gadījumā aprēķinam vispirms ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, un šajā gadījumā būtu pamatoti izmantot algoritmu, kas DL noteikts summētam darba laikam. Pirmā slimības lapa (A) bija izsniegta par periodu 10.– 19.VIII, pēc tam 7 kalendāra dienām — B lapa.

Augustā ir 22 normālā darba laika darba dienas, no kurām 11 ir nostrādātas, bet pārējās — noslimotas. Alga par nostrādāto laiku var būt aprēķināta proporcionāli darba dienu skaitam — 250 eiro (500/22×11).

A lapas apmaksai dienas vidējo nosaka no iepriekšējo sešu mēnešu darba samaksas. Šim nolūkam izmantosim DL 75. panta 4. daļas otro teikumu (stundas vidējo izpeļņu reizināsim ar vidēji nostrādāto stundu skaitu darba dienā pēdējo sešu mēnešu laikā). Šeit pieņemts, ka darbiniekam iepriekš nav bijusi attaisnotā vai neattaisnotā prombūtne.

Vidējā stundas izpeļņa — 15 eiro (4500 eiro/300 st.).

Dienas vidējā izpeļņa — 36,29 (15 eiro × 300 st./124 kal. darba d.).

10.augusts (pirmā dienā) — netiek apmaksāts. 11.augusts (75%) netiek apmaksāts, jo brīvdiena. 12.augusta apmaksa ir 27,22 (36,29 × 75%).

13.–16. un 19. augustā 145,16 (36,29 × 80% × 5).

Kopā slimības nauda — 172,38 eiro. Darba samaksa par mēnesi — 422,38 eiro.

Esam tiesīgi šādā veidā apmaksāt darbnespējas nosacītas «darba» dienas, jo arī dienas vidējā izpeļņa bija noteikta tieši šādai nosacītai normālā darba laikā esošai darba dienai.

Aprēķins būtu ievērojami vienkāršāks, ja darbiniekam būtu bijis jāstrādā konkrētas stundas konkrētās dienās. Aprēķinot stundas vidējo (tas vienmēr ir iespējams) un piemērojot tai attiecīgus procentus (75% vai 80%), būtu apmaksāts tieši tas laiks, kurā bijusi darbnespēja.

Savukārt, ja darbiniekam noteikts darba laiks konkrētajā nedēļas dienā (–ās), jāatceras, ka ik mēnesi otrdienu vai piektdienu skaits ir atšķirīgs. Līdz ar to nav pamata noteikt mēneša algu, bet gan dienas (stundas) algas likmi. Aprēķinus tas nesarežģītu, un arī prombūtnes periodus (atvaļinājumus, darbnespēju u.tml.) apmaksāt būtu vienkāršāk. Tas nozīmē, ka, slēdzot darba līgumu, ir jāpievērš uzmanība tā saturam, īpaši gadījumos, kad darba laiks atšķiras no normālā.

Atbilde publicēta žurnāla BILANCE 2019. gada novembra numurā (Nr. 455)