0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKā aprēķināt un nomaksāt IIN no dzīvokļa izīrēšanas ienākumiem?

Kā aprēķināt un nomaksāt IIN no dzīvokļa izīrēšanas ienākumiem?

Pēc VID materiāliem

Ja dzīvokļa izīrētājs izvēlējies nodokļa maksāšanas režīmu - nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā: • īres vai nomas maksa; • īrnieka vai nomnieka veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu; • īrnieka vai nomnieka veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; •…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Ikars Kubliņš

Ja dzīvokļa izīrētājs izvēlējies nodokļa maksāšanas režīmu – nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā:

• īres vai nomas maksa;
• īrnieka vai nomnieka veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu;
• īrnieka vai nomnieka veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
• īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu);
• īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;
• citi ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas.

Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu, ir:

❖ dzīvokļa īrnieka vai nomnieka veiktie apsaimniekošanas un komunālie maksājumi komunālo pakalpojumu sniedzējiem (ieņēmumos neuzrāda);
❖ dzīvokļa īrnieka vai nomnieka veiktie apsaimniekošanas un komunālie maksājumi dzīvokļa īpašniekam, kurus dzīvokļa īpašnieks pilnā apmērā pārskaita pakalpojumu sniedzējiem (starpniecības maksājumi).

Par dzīvokļa īpašnieka ieņēmumiem uzskata īrnieka (nomnieka) veiktos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus neatkarīgi no tā, vai šos maksājumus veic dzīvokļa īpašniekam, pašvaldībai vai namu apsaimniekotājam.

Izdevumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā:

• dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;
• dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu;
• dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
• dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu).

Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie maksājumi par pakalpojumiem (starpniecības maksājumi), kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu), ir izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu.

Piemērs

 

Dzīvokļa īres līgumā noteikts, ka dzīvokļa īrnieks uz dzīvokļa īpašnieka līgumā norādīto bankas kontu ik mēnesi veic maksājumus par īri, komunālajiem pakalpojumiem un maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu. Dzīvokļa īpašnieka ieņēmumos neieskaita īrnieka veiktos maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, konkrēto komunālo pakalpojumu sniegšanu, jo dzīvokļa īpašnieks veikto īrnieka maksu pilnā apmērā pārskaita dzīvojamās mājas apsaimniekotājam un konkrēto komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Iekasētos dzīvokļu īrnieku maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem samaksātos komunālos maksājumus dzīvokļa īpašnieks žurnālā norāda 17. ailē “Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu” un attiecīgi 23. ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu”.

 

Piemērs 

 

Dzīvokļa īres līgumā noteikts, ka dzīvokļa īrnieks dzīvokļa īpašniekam ik mēnesi maksā īri, taču maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, veic dzīvojamās mājas
apsaimniekotājam un konkrēto komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā maksājumus dzīvojamās mājas apsaimniekotājam un komunālo pakalpojumu sniedzējiem veic īrnieks, dzīvokļa īpašnieks šos maksājumus nevar attiecināt uz izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa izīrēšanu. Attiecīgi žurnālā neatspoguļo ne ieņēmumus, ne izdevumus.

Citi izdevumi, kas ekonomiski saistīti ar ieņēmumu gūšanu no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, tostarp izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības sākšanu.

Piemērs

 

Dzīvokļa īpašnieks, kas ir veicis izīrētajā dzīvoklī kosmētisko remontu, remonta izdevumus, ja tie ir pamatoti ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, var attiecināt uz izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa izīrēšanu.

Dzīvokļa un citu pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5 pantu un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” paredzēto kārtību. Dzīvokļa izīrētājam vai iznomātājam pamatlīdzeklis ir nekustamas vai kustamas mantas vienības, kuras paredzētas izīrēšanai vai iznomāšanai un kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro.

Lai aprēķinātu nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, var izvēlēties vienu no šīm aprēķina metodēm, kuru nebūs tiesību turpmāk mainīt:

1) pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinā piemēro nolietojuma likmi divkāršā apmērā, t. i., aprēķinot dzīvokļa nolietojumu, piemēro nolietojuma likmi 10 % (pamatlikmi 5 % x 2), pārējiem pamatlīdzekļiem, piemēram, mēbelēm, piemēro nolietojuma likmi 40 % (pamatlikmi 20 % x 2);
2) pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinā nepiemēro nolietojuma likmei noteikto divkāršo apmēru un koeficientu, t. i., aprēķinot dzīvokļa nolietojumu, piemēro nolietojuma likmi 5 %, pārējiem pamatlīdzekļiem, piemēram, mēbelēm, piemēro nolietojuma likmi 20 %.

Lai attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas iegādāti no 2018. gada 1. janvāra, aprēķinātu saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai izmanto vienu no šīm metodēm, kuru būs tiesības mainīt ne biežāk kā vienu reizi 10 gados:

1) pamatlīdzekļu nolietojumu taksācijas periodā nosaka procentos, t. i., aprēķinot dzīvokļa nolietojumu, piemēro nolietojuma likmi 5 %, pārējiem pamatlīdzekļiem, piemēram, mēbelēm, piemēro nolietojuma likmi 20 %;
2) pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku nosaka gados, t. i., dzīvokļa lietošanas laiks ir 35 gadi, pārējo pamatlīdzekļu lietošanas laiks – 5 gadi.

Piemērs

 

Persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja 2019. gada septembrī. Dzīvokļa kā pamatlīdzekļa atlikusī vērtība (sākotnējā vērtība), ko izmanto nolietojuma aprēķinā, ir 25 200 eiro, pamatlīdzekļa nolietojuma norakstīšanai izmanto degresīvo metodi (nosaka pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojumu procentos). Dzīvokļa nolietojums par visu 2019. gadu ir 1260 eiro (25 200 eiro x 5 %). Ņemot vērā, ka taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem (saimnieciskā darbība sākta septembrī), aprēķināto 2019. gada nolietojumu reizina ar koeficientu 0,333, kuru nosaka, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar 12 (4/12 = 0,333). Pamatlīdzekļa nolietojuma koriģētā summa par 2019. gadu ir 419,58 eiro (1260 x 0,333).

 

Piemērs

 

Persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja 2019. gada septembrī. Dzīvokļa kā pamatlīdzekļa atlikusī vērtība (sākotnējā vērtība), ko izmanto nolietojuma aprēķinā, ir 25 200 eiro, pamatlīdzekļa nolietojuma norakstīšanai piemēro lineāro metodi (nosaka pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku gados). Dzīvokļa nolietojums par 2019. gadu ir 720 eiro (25 200/35 gadi). Tā kā saimnieciskā darbība sākta septembrī, tad aprēķināto 2019. gada nolietojumu reizina ar koeficientu 0,333, kuru nosaka, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar 12 (4/12 = 0,333), tādējādi pamatlīdzekļa nolietojuma koriģētā summa par 2019. gadu ir 239,76 eiro (720 x 0,333).

Ja saimniecisko darbību veic visu gadu, pamatlīdzekļa nolietojumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina par visu gadu neatkarīgi no pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas datuma.

Piemērs

 

Persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja 2017. gada 2. janvārī. 2020. gada martā, lai labiekārtotu izīrēto dzīvokli, persona iegādājās virtuves iekārtu par 1200 eiro. Virtuves iekārtas nolietojums, ko persona varēs attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem par 2020. gadu, būs 240,00 euro (1200 eiro x 20 %= 240 eiro).

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus piemēro apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro par pirmo gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo darbības gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā:

• darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tostarp solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;
• nekustamā īpašuma nodoklis;
• pamatlīdzekļu nolietojums;
• kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu saistībā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Piemērs

 

Persona veic saimniecisko darbību un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Kopējie taksācijas gada ieņēmumi ir 10 000 eiro. Taksācijas gada beigās aprēķina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu.


Nosakot apliekamo ienākumu, vispirms atskaita izdevumus, kuru atskaitīšanai nav noteikts ierobežojums (pamatlīdzekļu nolietojumu), tad atskaita pārējos izdevumus, ievērojot, ka izdevumi kopā nepārsniedz 80 procentus no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. No saimnieciskās darbības ienākumiem maksājamais nodoklis ir 400 eiro (2000 x 20 %).

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma:

• 20 procenti – gada ienākumam līdz 20 004 eiro;
• 23 procenti – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro;
• 31 procents – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro.

Fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākumiem vispārējā kārtībā, iesniedz VID gada ienākumu deklarāciju taksācijas gadam sekojošā gadā no 1. marta līdz 1. jūlijam vai, ja ienākumi pārsniedz 62 800 euro, – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.

Gada ienākumu deklarācijas veidlapa un tās aizpildīšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.

Avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs neveic par 2020. un 2021. taksācijas gadu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. un 2021. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.

Fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā, veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus šādos termiņos:

1) ja pirmstaksācijas gada ienākumi nepārsniedz 62 800 eiro (obligāto iemaksu objekta maksimālo pamēru), maksājumu patstāvīgi veic vienotajā nodokļu kontā:

❖ ne vēlāk kā 15. martā;
❖ ne vēlāk kā 15. jūnijā;
❖ ne vēlāk kā 15. augustā;
❖ ne vēlāk kā 15. novembrī;

2) ja pirmstaksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro (obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru), tad maksājumu patstāvīgi veic vienotajā nodokļu kontā:

❖ ne vēlāk kā 23. martā;
❖ ne vēlāk kā 23. jūlijā;
❖ ne vēlāk kā 23. septembrī;
❖ ne vēlāk kā 23. novembrī.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: