0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSLIETVEDĪBAKā apstrādāt personu datus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas ietvaros?

Kā apstrādāt personu datus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas ietvaros?

Valsts datu inspekcija

Dzīvojamo māju īpašumtiesības lielākoties ir noteiktas vairākiem īpašniekiem uz vienu īpašumu, kā rezultātā īpašnieki vienojas par vienas atbildīgās personas vai organizācijas iecelšanu, to pilnvarojot par atbildīgo īpašuma uzturētāju jeb pārvaldnieku.[1] Šādas personas iecelšana nenoņem pienākumu īpašniekiem rūpēties par savu īpašumu un tiesības lemt par to un risināt ar to saistītās problēmas un uzturēšanas jautājumus, atgādina Datu valsts inspekcija.

Pārvaldniekam ir tieša pieeja mājas lietai, norēķinu informācijai, dzīvokļu īpašnieku un to pilnvaroto personu kontaktinformācijai, parādsaistībām attiecībā uz īpašumu un citiem personas datiem, kas piesaistīti konkrētam īpašumam, tas nozīme, ka apstrādājot šos datus, pārvaldniekam ir jāievēro datu aizsardzības normatīvais regulējums.

Kādu informāciju drīkst apstrādāt un nodot mājas pārvaldnieks un kādu pieprasīt un saņemt īpašnieks?

Ja par mājas lietas kārtotāju ir iecelts pārvaldnieks, tad tam ir jādod piekļuve dzīvojamās mājas īpašniekam iepazīties ar mājas lietas saturu bez ierobežojumiem, tai skaitā izgatavot dokumentu atvasinājumus. [2]

Lai arī īpašniekam ir tiesības iepazīties ar visu informāciju, kas iekļauta mājas lietā, tai skaitā īpašnieku personas datiem, šī informācija ir izmantojama tikai:

  • ievērojot datu aizsardzības principus [3];
  • piemērojot atbilstošu tiesisko pamatu [4];
  • nosakot saprātīgu mērķi.

Svarīgi! Brīdī, kad īpašnieks iegūst minētos personas datus, tas kļūst par datu pārzini [5] un tam ir saistošas datu aizsardzības prasības.

Iegūstot mājas lietā iekļauto dokumentu atvasinājumus, kuros iekļauti personas dati, jāievēro, ka tie nav nododami trešajām personām, jo īpaši tādām, kas nav tieši saistītas ar konkrēto īpašumu.

Iegūtā informācija izmantojama tikai, lai īstenotu savas dzīvojamās mājās īpašnieka tiesības:

  • būt informētam par mājas lietas saturu;
  • rīkoties gadījumā, ja mājas lietā ir atrodama informācija par parādsaistībām;
  • īstenotu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšanu;
  • ievērotu pārvaldīšanas principus. [6]

Svarīgi! Minētais ir saistošs arī, ja mājas lietu neuztur pārvaldnieks, bet cita – dzīvojamās mājas īpašnieku nozīmēta persona.

Īpašnieku kopsapulce

Piemēram, ja ir notikusi īpašnieku kopsapulce, kuras rezultātā ir sastādīts balsojuma protokols, pēc tam, kad tas ticis iekļauts mājas lietā, īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar protokola saturu un iegūt protokola atvasinājumu, tai skaitā detalizētu informāciju par balsojumu.

Nama pārvaldniekam ir tiesības izsniegt informāciju par katra kopīpašnieka parādsaistībām un to apmēru tikai pēc dzīvokļa īpašnieka vai īpašnieku pieprasījuma saņemšanas. [7]

Izsniedzamo datu apjoms ir atkarīgs no tā, kādi dati ir nepieciešami mērķa sasniegšanai. Ja informācija par parādniekiem izpaušana notiek īpašnieku kopsapulcē, tad ir jāpārliecinās, ka kopsapulcē piedalās tikai īpašnieki vai to pilnvarotie pārstāvji un ka visi sapulces dalībnieki izsaka vēlmi iepazīties ar parādu apmēru un ziņām par parādniekiem.

Ņem vērā!  Informācija par īpašnieka parādu nebūtu izsniedzama īpašuma īrniekam, kā arī padarāma par publisku, piemēram, izvietojot to īpašuma koplietošanas telpās vai publicējot elektroniski.

Īpašnieks pieprasa pārvaldniekam sniegt informāciju par parādniekiem

Piemēram, īpašnieks pieprasa pārvaldniekam sniegt informāciju par to, kurš vai kuri īpašnieki nav veikuši maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, lai vērstos pie šiem īpašniekiem un pārrunātu radušos situāciju, jo tas var apdraudēt pārējo īpašnieku tiesības uz pakalpojumu saņemšanu. Šajā gadījumā īpašnieks ir tiesīgs saņemt tikai informāciju par parādnieka vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (tikai tādu, lai būtu iespējams ar personu sazināties) un parāda apjomu, tādā veidā ievērojot Datu regulas minimizācijas principu [8]. Saņemot šo informāciju, kurā iekļauti parādnieka personas dati, informācijas saņēmējs pats kļūst par pārzini, kuram jāievēro datu aizsardzības prasības, tai skaitā izmantot informāciju vienīgi sākotnēji noteiktajam mērķim.

Dzīvojamās mājas un kopīpašuma īpašniekiem ir tiesības iegūt informāciju par savu īpašumu, tāpat kā pārvaldniekam ir tiesības šo informāciju apstrādāt savu pienākumu veikšanas ietvaros, ievērojot saistošajos normatīvajos aktos noteikto, un, ja normatīvajā aktā nav skaidri noteikts informācijas apjoms, izmantošanas mērķis un pamatojums, tad jāpiemēro datu aizsardzības prasības – atbilstošs tiesiskais pamats, principi, ievērojot arī personas, kuras dati tiek apstrādāti, tiesības uz datu aizsardzību.

Dzīvojamās mājas īpašuma vai dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par precīzas informācijas sniegšanu un norādīšanu attiecībā uz norēķiniem un saziņu ar pārvaldnieku.  Ja tas netiek nodrošināts – var notikt neparedzēta datu apstrāde (iespējams, datu noplūde).

Piemēram, dzīvokļa īrnieks piekļūst īpašnieka informācijai par parādsaistībām vai citai ar īpašumu saistītai informācijai, kas attiecināma vienīgi uz īpašnieku.

Informatīvās atsauces:

  • [1] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pants.
  • [2] Dzīvokļa īpašuma likuma 28. panta trešā daļa.
  • [3] Datu regulas 5. panta 1. punktā ir noteikti datu apstrādes principi – likumīgums, godprātība un pārredzamība, nolūka ierobežojumi, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte.
  • [4] Datu regulas 6. pants.
  • [5] Datu regulas 4.panta 7. punkts.
  • [6] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants.
  • [7] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants.
  • [8] Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Dzīvojamo māju īpašumtiesības lielākoties ir noteiktas vairākiem īpašniekiem uz vienu īpašumu, kā rezultātā īpašnieki vienojas par vienas atbildīgās personas vai organizācijas iecelšanu, to pilnvarojot par atbildīgo īpašuma uzturētāju jeb pārvaldnieku.[1] Šādas personas iecelšana nenoņem pienākumu īpašniekiem rūpēties par savu īpašumu un tiesības lemt par to un risināt ar to saistītās problēmas un uzturēšanas jautājumus, atgādina Datu valsts inspekcija.

Pārvaldniekam ir tieša pieeja mājas lietai, norēķinu informācijai, dzīvokļu īpašnieku un to pilnvaroto personu kontaktinformācijai, parādsaistībām attiecībā uz īpašumu un citiem personas datiem, kas piesaistīti konkrētam īpašumam, tas nozīme, ka apstrādājot šos datus, pārvaldniekam ir jāievēro datu aizsardzības normatīvais regulējums.

Kādu informāciju drīkst apstrādāt un nodot mājas pārvaldnieks un kādu pieprasīt un saņemt īpašnieks?

Ja par mājas lietas kārtotāju ir iecelts pārvaldnieks, tad tam ir jādod piekļuve dzīvojamās mājas īpašniekam iepazīties ar mājas lietas saturu bez ierobežojumiem, tai skaitā izgatavot dokumentu atvasinājumus. [2]

Lai arī īpašniekam ir tiesības iepazīties ar visu informāciju, kas iekļauta mājas lietā, tai skaitā īpašnieku personas datiem, šī informācija ir izmantojama tikai:

  • ievērojot datu aizsardzības principus [3];
  • piemērojot atbilstošu tiesisko pamatu [4];
  • nosakot saprātīgu mērķi.

Svarīgi! Brīdī, kad īpašnieks iegūst minētos personas datus, tas kļūst par datu pārzini [5] un tam ir saistošas datu aizsardzības prasības.

Iegūstot mājas lietā iekļauto dokumentu atvasinājumus, kuros iekļauti personas dati, jāievēro, ka tie nav nododami trešajām personām, jo īpaši tādām, kas nav tieši saistītas ar konkrēto īpašumu.

Iegūtā informācija izmantojama tikai, lai īstenotu savas dzīvojamās mājās īpašnieka tiesības:

  • būt informētam par mājas lietas saturu;
  • rīkoties gadījumā, ja mājas lietā ir atrodama informācija par parādsaistībām;
  • īstenotu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšanu;
  • ievērotu pārvaldīšanas principus. [6]

Svarīgi! Minētais ir saistošs arī, ja mājas lietu neuztur pārvaldnieks, bet cita – dzīvojamās mājas īpašnieku nozīmēta persona.

Īpašnieku kopsapulce

Piemēram, ja ir notikusi īpašnieku kopsapulce, kuras rezultātā ir sastādīts balsojuma protokols, pēc tam, kad tas ticis iekļauts mājas lietā, īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar protokola saturu un iegūt protokola atvasinājumu, tai skaitā detalizētu informāciju par balsojumu.

Nama pārvaldniekam ir tiesības izsniegt informāciju par katra kopīpašnieka parādsaistībām un to apmēru tikai pēc dzīvokļa īpašnieka vai īpašnieku pieprasījuma saņemšanas. [7]

Izsniedzamo datu apjoms ir atkarīgs no tā, kādi dati ir nepieciešami mērķa sasniegšanai. Ja informācija par parādniekiem izpaušana notiek īpašnieku kopsapulcē, tad ir jāpārliecinās, ka kopsapulcē piedalās tikai īpašnieki vai to pilnvarotie pārstāvji un ka visi sapulces dalībnieki izsaka vēlmi iepazīties ar parādu apmēru un ziņām par parādniekiem.

Ņem vērā!  Informācija par īpašnieka parādu nebūtu izsniedzama īpašuma īrniekam, kā arī padarāma par publisku, piemēram, izvietojot to īpašuma koplietošanas telpās vai publicējot elektroniski.

Īpašnieks pieprasa pārvaldniekam sniegt informāciju par parādniekiem

Piemēram, īpašnieks pieprasa pārvaldniekam sniegt informāciju par to, kurš vai kuri īpašnieki nav veikuši maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, lai vērstos pie šiem īpašniekiem un pārrunātu radušos situāciju, jo tas var apdraudēt pārējo īpašnieku tiesības uz pakalpojumu saņemšanu. Šajā gadījumā īpašnieks ir tiesīgs saņemt tikai informāciju par parādnieka vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (tikai tādu, lai būtu iespējams ar personu sazināties) un parāda apjomu, tādā veidā ievērojot Datu regulas minimizācijas principu [8]. Saņemot šo informāciju, kurā iekļauti parādnieka personas dati, informācijas saņēmējs pats kļūst par pārzini, kuram jāievēro datu aizsardzības prasības, tai skaitā izmantot informāciju vienīgi sākotnēji noteiktajam mērķim.

Dzīvojamās mājas un kopīpašuma īpašniekiem ir tiesības iegūt informāciju par savu īpašumu, tāpat kā pārvaldniekam ir tiesības šo informāciju apstrādāt savu pienākumu veikšanas ietvaros, ievērojot saistošajos normatīvajos aktos noteikto, un, ja normatīvajā aktā nav skaidri noteikts informācijas apjoms, izmantošanas mērķis un pamatojums, tad jāpiemēro datu aizsardzības prasības – atbilstošs tiesiskais pamats, principi, ievērojot arī personas, kuras dati tiek apstrādāti, tiesības uz datu aizsardzību.

Dzīvojamās mājas īpašuma vai dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par precīzas informācijas sniegšanu un norādīšanu attiecībā uz norēķiniem un saziņu ar pārvaldnieku.  Ja tas netiek nodrošināts - var notikt neparedzēta datu apstrāde (iespējams, datu noplūde).

Piemēram, dzīvokļa īrnieks piekļūst īpašnieka informācijai par parādsaistībām vai citai ar īpašumu saistītai informācijai, kas attiecināma vienīgi uz īpašnieku.

Informatīvās atsauces:

  • [1] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pants.
  • [2] Dzīvokļa īpašuma likuma 28. panta trešā daļa.
  • [3] Datu regulas 5. panta 1. punktā ir noteikti datu apstrādes principi - likumīgums, godprātība un pārredzamība, nolūka ierobežojumi, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte.
  • [4] Datu regulas 6. pants.
  • [5] Datu regulas 4.panta 7. punkts.
  • [6] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants.
  • [7] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants.
  • [8] Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: