Augstākās tiesas Civillietu departaments 2018.gada 20.novembrī izskatījis civillietu sakarā ar kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas nolemto jautājumos par darba samaksas un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu (lieta Nr.C33491515, SKC‑646/2018).

Šai lietā starp prasītāju un atbildētāju bija noslēgts darba līgums, un pēc prasītāja ieskata viņš  pieņemts darbā par autovadītāju-ekspeditoru. Kā papilduzdevums bija krāvēja-ekspeditora darba veikšana. Prasītājam bija jāpiedalās pasūtījuma iekraušanā automašīnā, jāaizved pasūtījums līdz pasūtītājam un jāpiedalās automašīnas izkraušanā. Prasītājs iesniedza atbildētājai pārskatus par paveikto darbu un par nostrādātā laika daudzumu, un viņam tika aprēķināta alga, bet netika sniegta informācija par darba algas aprēķināšanas kārtību un darba samaksas sistēmu. Tā kā prasītājam izmaksātā darba alga, viņaprāt, aprēķināta nepareizi, viņš pats veicis aprēķinu un konstatējis, ka par laika posmu no 2013.gada augusta līdz 2016.gada martam viņam nav izmaksāti 19 396,37 EUR, ko lūdz piedzīt no atbildētājas.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017.gada 19.aprīļa spriedumu daļā apmierināta prasība par darba samaksas piedziņu. Savukārt atbildētāja uzskata, ka prasītājam piemaksa nepienākas un kravas iekraušanas un izkraušanas, kā arī ekspeditora pienākumu izpildē pavadītais laiks apmaksājams atbilstoši darba līgumā noteiktajai stundas likmei, maksājot prasītājam par kopējo darba pienākumu izpildē pavadīto laiku, nevis dubultā vai vēl lielākā apmērā.

Šīs lietas sakarā Augstākā tiesa motīvu daļā skaidroja, ko nozīmē darbs nakts laikā un „nakts darbs”. Augstākā tiesa norāda, ka, saskaņā ar Darba likuma 67.panta pirmo daļu, darbinieks, kas veic nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes (..). No minētās tiesību normas izriet, ka piemaksu darbinieks saņem par nakts darbu, nevis par darbu nakts laikā kā tādu. Jēdziena „nakts darbs” definīcija ir ietverta Darba likuma 138.panta pirmajā daļā – nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Savukārt atbilstoši iepriekš minētajai tiesību normai ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6. Tādējādi, par nakts darbu, piemēram, nevar uzskatīt stundu, ko darbinieks nostrādājis laika posmā no pulksten 22 līdz 23, proti, šī stunda būs nostrādāta nakts laikā, bet nebūs uzskatāma par nakts darbu, kas dod darbiniekam tiesības pretendēt uz atbilstošu piemaksu.

Kasācijas sūdzībā arī norādīts, ka tiesa nepareizi piemērojusi Darba likuma 65.panta pirmo daļu, jo kravas iekraušana un izkraušana, kā arī ekspeditora darbs nav uzskatāms par papildu darbu Darba likuma izpratnē, bet gan par autovadītāja pamata darba laikā veicamu darba pienākumu.

Augstākā tiesa norādījusi:  lai strīdu pareizi izšķirtu, tulkojot līgumu, tiesai ir jānoskaidro, kāds ir bijis pušu nodoms attiecībā uz papildu darbu, respektīvi, vai iekraušanas un izkraušanas darbi  tika pielīgts kā autovadītāja-ekspeditora tiešais darba pienākums vai tas bija paredzēts kā papildu darbs Darba likuma 65.panta izpratnē. Atbilstoši nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem transportlīdzekļa apkalpes locekļa darba pienākums var būt ne tikai transportlīdzekļa vadīšana, bet arī citas autotransporta darbības (ar pārvadājumu saistītas funkcijas), piemēram, iekraušana un izkraušana, tīrīšana un tehnikas apkope u.tml.

Tiesas spriedumā nav atrodams vispusīgs lietas apstākļu izvērtējums, kas ļautu secināt, ka prasītājs vispār ir veicis papildu darbu un ka konkrētajā gadījumā pušu tiesisko attiecību noregulējumam ir piemērojama Darba likuma 65.panta pirmā daļa. Augstākā tiesa nosprieda atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 19.aprīļa spriedumu daļā un nodot lietu šai daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.