0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻICITIKā  izvairīties no nodokļu strīdiem un iespējamās tiesāšanās?

Kā  izvairīties no nodokļu strīdiem un iespējamās tiesāšanās?

Nataļja Puriņa. Foto: Aivars Siliņš

Kā risināt nodokļu maksātāja strīdus ar valsts iestādēm, kas ir administratīvais process un kādas ir tā priekšrocības, ja jādodas uz tiesu, kas būtu jāņem vērā nodokļu audita laikā – par to žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā saruna ar Nataļju Puriņu, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juristi.  Viņai ir vairāk nekā 18 gadu pieredze juridiskajā praksē. Juriste specializējusies administratīvo tiesību jomā un savā līdzšinējā profesionālajā darbībā bijusi saistīta ar Administratīvo apgabaltiesu, kā arī strādājusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, kas  ir augstākā instance administratīvajā procesā. Papildus lietu izskatīšanai Nataļja nodarbojusies arī ar tiesu prakses apkopošanu. Nu pieredzējusī juriste jau vairāk nekā divus gadus darbojas privātajā sektorā, kur ikdienā svarīgu vietu ieņem nodokļu lietas, pārstāvot klientus Valsts ieņēmumu dienestā un nepieciešamības gadījumā arī tiesā. Sniedzam nelielu ieskatu intervijā.

Kādi varētu būt jūsu ieteikumi nodokļu maksātājam, lai izvairītos no nodokļu strīdiem un iespējamās tiesāšanās?

Mans padoms varētu būt aicinājums uztvert ļoti nopietni nodokļu auditu, ko kā padziļinātu pārbaudes veidu īsteno Valsts ieņēmumu dienests. Cilvēks, kurš nekad nav bijis iesaistīts šādā pārbaudes procesā, var to neizprast. It īpaši, ja tā ir pirmā pieredze un nav laikus meklēts padoms, ko var sniegt nodokļu lietās specializējies jurists. Piemēram, ja kaut kādas darbības tiek veiktas ar nokavējumu, tas var būt arī izšķiroši. Mūsu juristi un citi speciālisti aicina šo pasākumu uztvert ar visu atbildību, rūpīgi tam sagatavoties, arī izmantot visas tās tiesības, kas ir piešķirtas nodokļu maksātājam. Ja ir pienākusi ziņa, ka nodokļu administrācija gatavojas veikt auditu, nodokļu maksātājam, ja viņiem ir vērā ņemami apstākļi, ir tiesības prasīt pārcelt šo pasākumu laika ziņā. Tāpat ir tiesības lūgt pagarināt paskaidrošanas iesniegšanas termiņu, grāmatvedības reģistru iesniegšanas laiku utt. To visu var un vajag izmantot, jo tas, cik kvalitatīvi nodokļu maksātājs būs sagatavojies auditam tā norises laikā, var paaugstinās viņa izredzes uz pozitīvu lietas atrisināšanu jau iestādes ietvaros vai uzvarēt tiesā, ja viņš nebūs apmierināts ar nodokļu administrācijas gala lēmumu un gatavosies to pārsūdzēt. Ja laikus netiks veidota pierādījumu bāze, pēc tam nebūs ar ko doties uz tiesu.

Dažreiz zūd ticība iespējai sevi aizstāvēt, jo nodokļu administrācija pēc savas būtības jau ir represīva iestāde, tāpēc jau iepriekš tiek pieņemts, ka iestāties pret tās lēmumu būs grūti.

Jāizmanto tiesības vispirms apstrīdēt iestādes lēmumu pašā iestādē. Apstrīdēšanas stadija, ja saņemts negatīvs lēmums, ir paredzēta, lai dotu iestādei pārskatīt konkrēto jautājumu. Nodokļu maksātājs, saņemot iestādes lēmumu, tiek informēts, kādi pārkāpumi iestādes ieskatā ir pieļauti, kas savukārt paver iespēju kvalitatīvi pret tiem iebilst. Audita process un apstrīdēšanas stadija nodokļu maksātājam ir jāizmanto savā labā. Turklāt iestādei apstrīdēšanas procesā ir iespēja savu kļūdu labot un tādā veidā mazināt tiesu noslodzi. Jo, ja strīds ir atrisināts iestādes ietvaros, tiesai ir vairāk laika skatīt varbūt svarīgākus jautājumus.

Agrāk bija iespējams papildināt pierādījumu bāzi, kamēr tiesa skata lietu pēc būtības, pirmajā vai otrajā instancē. Taču, lai kā negribētos kaut ko pietaupīt līdz tiesai, tomēr tas vainagosies ar to, ka tiesa šādus novēlotus pierādījumus nepieņems.

Savulaik arī Valsts ieņēmumu dienestam pārmeta, ka tas pārāk daudz resursu tērē tiesāšanās procesiem, it īpaši, ja paredzams, ka tiesas gala lēmums nebūs par labu valsts iestādei.

No vienas puses, tā izpaužas problēmas ar ierēdniecību. Juristam, kurš skaitās amatā valsts iestādē un kuram ir jāpārstāv valsts intereses, dažreiz ir grūti paskaidrot augstākstāvošajai vadībai, kāpēc konkrētā kasācijas sūdzība nebūtu iesniedzama. Lai jautājumu no priekšniecības būtu mazāk, vieglāk ir sūdzību sagatavot un iesniegt.

Tā, piemēram, būvniecības buma laikā Augstākajā tiesā un pēc tam Satversmes tiesā tika skatīts jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar privātpersonu sistemātiskiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, tos iegādājoties, sadalot, pārdodot, bet nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem un nemaksājot nodokli par gūtajiem ienākumiem. Nodokļu administrācijas pozīcija bija tāda, ka nodoklis ir maksājams, neskatoties uz to, ka šie nekustamie īpašumi likumā noteiktajā laikā bija noturēti privātpersonas īpašumā. Lai arī tiesvedības laikā tika secināts, ka nodoklis būtu maksājams, Augstākā tiesa tomēr nosprieda, ka valstij nav tiesību piemērot privātpersonām soda naudu, jo valsts pozīcija konkrētā nodokļa iekasēšanas jautājumā ilgstoši bija neskaidra un pretrunīga. Valsts ieņēmumu dienests turpināja iesniegt kasācijas sūdzības, kurās pamatoja nepieciešamību piemērot arī soda naudu,  un neatsauca jau iesniegtās. Šo daudzu nevajadzīgu sūdzību izskatīšana prasīja lielus resursus, jo tāpat bija jāpārskata lietas un jāgatavo spriedumu projekti, neraugoties, ka gala iznākums bija zināms –  nodokļu administrācija šajā jautājumā būs zaudētāja.  Tāpēc jāatgādina: ja tiesa izsaka nepārprotamu viedokli, valsts iestādei šis viedoklis ir jārespektē un jāņem vērā!

Mūsu visu interesēs ir, lai Valsts ieņēmumu dienests būtu stipra iestāde, jo tās darbība ir cieši saistīta ar dzīves līmeņa celšanu valstī, kā arī sociālo jautājumu risināšanu. Tāpēc apsveicama ir Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīva ieviest praksē “konsultē vispirms” principu. Mūsu birojam gan bija interesanta pieredze saistībā ar šīs programmas īstenošanu, kad faktiski konsultācija klientam ievilkās divu gadu garumā. Pieļauju, ka tas bija ar programmas ievešanu saistītās aizķeršanās.

 

Žurnālu BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numuru var iegādāties, kā arī noformēt abonementu nākamajiem mēnešiem, var šeit.

Abonentiem žurnāls un tā arhīvs pieejams arī elektroniskā formātā.

Vairāk informācijas par abonēšanu var saņemt, sazinoties ar izdevniecības Klientu servisu, tālrunis: 67606110, fakss: 67606120, e-pasts: [email protected].

Ar žurnāla redakciju var sazināties, rakstot uz e-pastu: [email protected].

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nataļja Puriņa. Foto: Aivars Siliņš

Kā risināt nodokļu maksātāja strīdus ar valsts iestādēm, kas ir administratīvais process un kādas ir tā priekšrocības, ja jādodas uz tiesu, kas būtu jāņem vērā nodokļu audita laikā – par to žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā saruna ar Nataļju Puriņu, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juristi.  Viņai ir vairāk nekā 18 gadu pieredze juridiskajā praksē. Juriste specializējusies administratīvo tiesību jomā un savā līdzšinējā profesionālajā darbībā bijusi saistīta ar Administratīvo apgabaltiesu, kā arī strādājusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, kas  ir augstākā instance administratīvajā procesā. Papildus lietu izskatīšanai Nataļja nodarbojusies arī ar tiesu prakses apkopošanu. Nu pieredzējusī juriste jau vairāk nekā divus gadus darbojas privātajā sektorā, kur ikdienā svarīgu vietu ieņem nodokļu lietas, pārstāvot klientus Valsts ieņēmumu dienestā un nepieciešamības gadījumā arī tiesā. Sniedzam nelielu ieskatu intervijā.

Kādi varētu būt jūsu ieteikumi nodokļu maksātājam, lai izvairītos no nodokļu strīdiem un iespējamās tiesāšanās?

Mans padoms varētu būt aicinājums uztvert ļoti nopietni nodokļu auditu, ko kā padziļinātu pārbaudes veidu īsteno Valsts ieņēmumu dienests. Cilvēks, kurš nekad nav bijis iesaistīts šādā pārbaudes procesā, var to neizprast. It īpaši, ja tā ir pirmā pieredze un nav laikus meklēts padoms, ko var sniegt nodokļu lietās specializējies jurists. Piemēram, ja kaut kādas darbības tiek veiktas ar nokavējumu, tas var būt arī izšķiroši. Mūsu juristi un citi speciālisti aicina šo pasākumu uztvert ar visu atbildību, rūpīgi tam sagatavoties, arī izmantot visas tās tiesības, kas ir piešķirtas nodokļu maksātājam. Ja ir pienākusi ziņa, ka nodokļu administrācija gatavojas veikt auditu, nodokļu maksātājam, ja viņiem ir vērā ņemami apstākļi, ir tiesības prasīt pārcelt šo pasākumu laika ziņā. Tāpat ir tiesības lūgt pagarināt paskaidrošanas iesniegšanas termiņu, grāmatvedības reģistru iesniegšanas laiku utt. To visu var un vajag izmantot, jo tas, cik kvalitatīvi nodokļu maksātājs būs sagatavojies auditam tā norises laikā, var paaugstinās viņa izredzes uz pozitīvu lietas atrisināšanu jau iestādes ietvaros vai uzvarēt tiesā, ja viņš nebūs apmierināts ar nodokļu administrācijas gala lēmumu un gatavosies to pārsūdzēt. Ja laikus netiks veidota pierādījumu bāze, pēc tam nebūs ar ko doties uz tiesu.

Dažreiz zūd ticība iespējai sevi aizstāvēt, jo nodokļu administrācija pēc savas būtības jau ir represīva iestāde, tāpēc jau iepriekš tiek pieņemts, ka iestāties pret tās lēmumu būs grūti.

Jāizmanto tiesības vispirms apstrīdēt iestādes lēmumu pašā iestādē. Apstrīdēšanas stadija, ja saņemts negatīvs lēmums, ir paredzēta, lai dotu iestādei pārskatīt konkrēto jautājumu. Nodokļu maksātājs, saņemot iestādes lēmumu, tiek informēts, kādi pārkāpumi iestādes ieskatā ir pieļauti, kas savukārt paver iespēju kvalitatīvi pret tiem iebilst. Audita process un apstrīdēšanas stadija nodokļu maksātājam ir jāizmanto savā labā. Turklāt iestādei apstrīdēšanas procesā ir iespēja savu kļūdu labot un tādā veidā mazināt tiesu noslodzi. Jo, ja strīds ir atrisināts iestādes ietvaros, tiesai ir vairāk laika skatīt varbūt svarīgākus jautājumus.

Agrāk bija iespējams papildināt pierādījumu bāzi, kamēr tiesa skata lietu pēc būtības, pirmajā vai otrajā instancē. Taču, lai kā negribētos kaut ko pietaupīt līdz tiesai, tomēr tas vainagosies ar to, ka tiesa šādus novēlotus pierādījumus nepieņems.

Savulaik arī Valsts ieņēmumu dienestam pārmeta, ka tas pārāk daudz resursu tērē tiesāšanās procesiem, it īpaši, ja paredzams, ka tiesas gala lēmums nebūs par labu valsts iestādei.

No vienas puses, tā izpaužas problēmas ar ierēdniecību. Juristam, kurš skaitās amatā valsts iestādē un kuram ir jāpārstāv valsts intereses, dažreiz ir grūti paskaidrot augstākstāvošajai vadībai, kāpēc konkrētā kasācijas sūdzība nebūtu iesniedzama. Lai jautājumu no priekšniecības būtu mazāk, vieglāk ir sūdzību sagatavot un iesniegt.

Tā, piemēram, būvniecības buma laikā Augstākajā tiesā un pēc tam Satversmes tiesā tika skatīts jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar privātpersonu sistemātiskiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, tos iegādājoties, sadalot, pārdodot, bet nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem un nemaksājot nodokli par gūtajiem ienākumiem. Nodokļu administrācijas pozīcija bija tāda, ka nodoklis ir maksājams, neskatoties uz to, ka šie nekustamie īpašumi likumā noteiktajā laikā bija noturēti privātpersonas īpašumā. Lai arī tiesvedības laikā tika secināts, ka nodoklis būtu maksājams, Augstākā tiesa tomēr nosprieda, ka valstij nav tiesību piemērot privātpersonām soda naudu, jo valsts pozīcija konkrētā nodokļa iekasēšanas jautājumā ilgstoši bija neskaidra un pretrunīga. Valsts ieņēmumu dienests turpināja iesniegt kasācijas sūdzības, kurās pamatoja nepieciešamību piemērot arī soda naudu,  un neatsauca jau iesniegtās. Šo daudzu nevajadzīgu sūdzību izskatīšana prasīja lielus resursus, jo tāpat bija jāpārskata lietas un jāgatavo spriedumu projekti, neraugoties, ka gala iznākums bija zināms -  nodokļu administrācija šajā jautājumā būs zaudētāja.  Tāpēc jāatgādina: ja tiesa izsaka nepārprotamu viedokli, valsts iestādei šis viedoklis ir jārespektē un jāņem vērā!

Mūsu visu interesēs ir, lai Valsts ieņēmumu dienests būtu stipra iestāde, jo tās darbība ir cieši saistīta ar dzīves līmeņa celšanu valstī, kā arī sociālo jautājumu risināšanu. Tāpēc apsveicama ir Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīva ieviest praksē “konsultē vispirms” principu. Mūsu birojam gan bija interesanta pieredze saistībā ar šīs programmas īstenošanu, kad faktiski konsultācija klientam ievilkās divu gadu garumā. Pieļauju, ka tas bija ar programmas ievešanu saistītās aizķeršanās.

 

Žurnālu BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numuru var iegādāties, kā arī noformēt abonementu nākamajiem mēnešiem, var šeit.

Abonentiem žurnāls un tā arhīvs pieejams arī elektroniskā formātā. Vairāk informācijas par abonēšanu var saņemt, sazinoties ar izdevniecības Klientu servisu, tālrunis: 67606110, fakss: 67606120, e-pasts: [email protected]. Ar žurnāla redakciju var sazināties, rakstot uz e-pastu: [email protected].