Kā jāapmaksā virsstundas, ja tās nostrādātas svētku dienā?

Jautājums: Darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite, un pārskata perioda ilgums ir viens mēnesis. Janvārī saskaņā ar darba tabeli viņš faktiski nostrādāja 195 stundas, bet 1. janvārī viņam bija brīvdiena. Cik virsstundu jāapmaksā par 2019. gada janvāri? Kas mainās, ja minētās stundas nostrādātas, tajā skaitā arī 1. janvārī?

Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla “BILANCE” galvenā redaktore.

Saskaņā ar Darba likuma 140. panta 5. daļu “darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu”.

Pārskata periods likumā ir minēts sakarā ar to, ka tas var būt dažāds: darba devējs periodu var noteikt kā vienu līdz trim mēnešiem, tā arī atsevišķos gadījumos līdz 12 mēnešiem.

Jautājumā pārskata periods ir mēnesis, tātad jānoskaidro šī mēneša normālais darba laiks. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 656 (par minimālo mēneša/stundas apmaksu) “normālā darba laika stundu skaits mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā”.

Šāds algoritms nodrošina darbiniekam līgumā noteikto atlīdzību par darbu arī gadījumos, ja darba diena sakrīt ar svētku dienu, bet tajā nebija jāstrādā. Savukārt, strādājot svētku dienā, kas sakrīt ar darba dienu, darbiniekam pienākas gan samaksa par to, gan piemaksa (ne mazāk par 100%).

Tātad, ja darbiniekam noteiks normālais darba laiks, 1. janvāris (otrdiena) uzskatāms par darbiniekam strādāšanai paredzēto dienu un janvāra normālais darba laiks ir 184 stundas. Vienlaikus vēršam uzmanību uz DL 144. pantu: “darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās”, tomēr taisnīguma labad 74. pantā noteikts, ka šādos gadījumos rodas darba devēja pienākums apmaksāt nenostrādāto svētku dienu (1. daļas 8. punkts).

NB! Svarīgi ņemt vērā, ka attaisnotās prombūtnes laiks (arī pārējie 74. panta 1. daļas punkti) ir jāapmaksā neatkarīgi no tā, vai darbinieks nodarbināts normālo darba laiku (piemēram, grāmatvedis, kas strādā no pirmdienas līdz piektdienai) vai darbinieks, kam noteikta summētā darba laika uzskaite.

Tādējādi no darbinieka janvārī nostrādātajām 195 stundām 184 stundas būtu jāapmaksā: 176 stundas kā nostrādātas, 81 stundas – kā atlīdzība par svētkos esošas, bet nenostrādātas stundas, bet 11 stundas ir virsstundas. Droši vien grāmatveži tā nerēķina, bet formāli – aprēķins ir šāds.

Savukārt, ja darbinieks būtu strādājis 1. janvārī, to apmaksai (par 195 stundām, no kurām nostrādātas ir 184 stundas, t.sk. svētku dienā) pievienotos ne vien piemaksa par 11 virsstundām, bet arī piemaksa par svētkos nostrādātajām stundām.

Ja darbiniekam būtu noteikts normālais darba laiks ar mēnešalgu, tam arī tiek apmaksāts nostrādātais laiks (22 darba dienas) un aprēķināta atlīdzība par svētku dienu (1 diena), jo tā sakrīt ar parasto darba dienu (kopā par 23 dienām jeb 184 stundām).

Par sekām no šāda algoritma piemērošanas – sk. Bilanci Nr. 2 (446, 2019).

1 stundu skaita sadalījums varētu būt savādāks

Šis un vēl citi neskaidrību jautājumi un atbildes uz tiem publicēti žurnāla “Bilance” š.g. 3. (447.) numurā.

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!

Līdzīgie raksti:

Atstāt komentāru

Please Login to comment
  Subscribe  
Paziņot par