0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKā jāsniedz informācija VID par veiktajiem maksājumiem nerezidentiem?

Kā jāsniedz informācija VID par veiktajiem maksājumiem nerezidentiem?

Sagatavots pēc VID informācijas

VID, Valsts ieņēmumu dienests
Foto: I. Kubliņš, Plz.lv

Valsts ieņēmumu dienests publicējis materiālu par to, kas jāņem vērā, sniedzot VID informāciju par veiktajiem maksājumiem nerezidentiem – juridiskām personām.

Vispārējie nosacījumi

Attiecībā uz maksājumiem, kuri tiek izmaksāti nerezidentiem, ir piemērojama īpaša kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

Nodokļu maksātājs, kuram 2019., 2020. gadā utt. ir bijušas izmaksas nerezidentiem – juridiskām personām – informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, aizpildot EDS Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (turpmāk – pārskats). Pārskatā norāda nerezidentam faktiski izmaksātās summas un to sniedz katru gadu.

Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī

Par maksājumiem, no kuriem bija jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis izmaksas brīdī (t.i., atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem; atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu, iznomāšanu vai atsavināšanu; maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās) informācija ir iesniedzama gada laikā, kad veikts attiecīgais maksājums tā saņēmējam. Ja kādā mēnesī veikts attiecīgais maksājums, tad līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam izmaksātājam ir jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestā, un pārskatā jānorāda visas maksājumu summas, neatkarīgi no to apmēra.

Minētie maksājumi, par kuriem vienreiz konkrētajā mēnesī informācija tika sniegta, nav atkārtoti jāietver pārskatā, kuru iesniedz par gada laikā veiktajiem maksājumiem.

Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur izmaksas brīdī

Informāciju par pārējiem nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijā, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, iekļauj pārskatā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju (t.i., termiņš ir līdz pārskata gada pēdējam mēnesim sekojošā mēneša 20.datumam. Parastā gadījumā, kad pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu – 20.janvāris). Piemēram, ja nodokļu maksātājs iesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2019.taksācijas gadu 2020.gada 19.janvārī, tad vienlaikus ar deklarāciju tas iesniedz arī pārskatu.

Pārskats nav ne uzņēmumu gada pārskata, ne arī uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pielikums, bet gan atsevišķs dokuments EDS.

Pārskatu aizpildot, informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj tikai tad, ja, piemēram, 2020.taksācijas gada laikā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 euro. Ja nerezidenta viena ienākumu veida kopsumma gada laikā ir līdz 5000 euro, tad par šādu ienākumu izmaksātājam informācija nav jāsniedz un pārskats nav jāizpilda. Tātad izmaksas taksācijas gada laikā vienam nerezidentam ir jāizvērtē, atkarībā no maksājuma veida un summas.

Pārskatā iekļauj informāciju arī par tiem darījumiem, kas veikti ieskaita veidā.

Pārskatā neietver informāciju par kredītiestāžu maksājumiem Eiropas Centrālajai bankai un Vienotajā noregulējuma fondā, kā arī informāciju par maksājumiem nerezidentiem, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ienākuma izmaksātājs šo informāciju sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, veicot automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem.

Piemēri

1.piemērs.

Latvijā reģistrēta komercsabiedrība gada laikā veic darījumus ar vienu ārvalsts uzņēmumu – iegādājas no tā pakalpojumus un veica samaksu par tiem (transporta pakalpojumus (1000 euro), remonta darbu pakalpojumus (2500 euro) un apmācību pakalpojumus (6200 euro).

Latvijas komercsabiedrība pārskatā norāda:

  • ārvalsts uzņēmumu (nosaukumu, reģistrācijas numuru, rezidences valsti, adresi, kā arī tā veidu (piemēram, kapitālsabiedrība – kods 02);
  • tam gada laikā veikto maksājumu par pakalpojumiem kopsummu (ienākuma summa 9700 euro) un ienākuma veida kodu (komercdarbības ienākums – kods 7);
  • izmaksas datumu (2020.gads), nodokļa likmi 0% un nodokļa summu 0, jo no minētajiem maksājumiem nerezidentam nodoklis nebija jāietur.

2.piemērs.

Latvijā reģistrēta komercsabiedrība gada laikā iegādājas no viena ārvalsts uzņēmuma preces (gurķus par 4000 euro un burkānus par 1200 euro) un transporta pakalpojumu (800 euro) un veica samaksu par tiem.

Latvijas komercsabiedrība pārskatā norāda:

  • ārvalsts uzņēmumu (nosaukumu, reģistrācijas numuru, rezidences valsti, adresi, kā arī tā veidu (piemēram, personālsabiedrība – kods 03);
  • gada laikā veikto maksājumu par precēm un pakalpojumiem kopsummu (ienākuma summa 6000 euro) un ienākuma veida kodu (komercdarbības ienākums – kods 7);
  • izmaksas datumu (2020.gads), nodokļa likmi 0% un nodokļa summu 0, jo no minētajiem maksājumiem nerezidentam nodoklis nebija jāietur.

3.piemērs.

Latvijā reģistrēta komercsabiedrība gada laikā izmaksā vienam ārvalsts uzņēmumam atlīdzību par zemes nomu (4900 euro) un samaksā procentus par aizdevumu (6000 euro).

Latvijas komercsabiedrība pārskatā norāda:

  • ārvalsts uzņēmumu (nosaukumu, reģistrācijas numuru, rezidences valsti, adresi, kā arī tā veidu (piemēram, biznesa struktūra, kas nav komercsabiedrība vai personālsabiedrība – kods 04);
  • gada laikā veiktos procentu maksājumus (6000 euro) un ienākuma veida kodu (procenti – kods 11);
  • izmaksas datumu (2020.gads), nodokļa likmi 0% un nodokļa summu 0, jo no minētajiem maksājumiem nerezidentam nodoklis nebija jāietur.

Savukārt atlīdzību par zemes nomu (kas ir cita veida ienākums nekā procentu maksājumi, t.i., ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas – kods 6) pārskatā nav jānorāda, jo šī veida ienākumu kopsumma gada laikā nepārsniedz 5000 euro.

4.piemērs.

Latvijā reģistrēta komercsabiedrība 2020.gada jūnijā veica maksājumus par konsultatīvajiem pakalpojumiem:

  • uzņēmumam Dānijā, un, piemērojot nodokļu konvencijas nosacījumus, nodoklis no maksājuma izmaksas brīdī nebija jāietur. Tādēļ informāciju par šo maksājumu komercsabiedrība norādīs pārskatā, kuru sniegs par visiem 2020.gadā veiktajiem maksājumiem (līdz 2021.gada 20.janvārim);
  • uzņēmumam Čīlē, ieturot uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 20% likmes izmaksas brīdī.

Aizpildot pārskatu, kurš iesniedzams līdz 2020.gada 20.jūlijam, komercsabiedrība tajā norāda:

Normatīvo aktu regulējums

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 16.panta otrajā daļā noteikts, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2.panta pirmajā vai otrajā daļā minētajai personai ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nerezidentiem izmaksātajām summām, kā arī ieturēto nodokli.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšana no maksājumiem nerezidentam – juridiskai personai ir noteikta Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta otrajā, sestajā un astotajā daļā.

Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 108.1.apkšpunkts skaidro informācijas sniegšanu par maksājumiem nerezidentiem, bet 6.pielikumā ir noteikts pārskata veidlapas paraugs.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
VID, Valsts ieņēmumu dienests
Foto: I. Kubliņš, Plz.lv

Valsts ieņēmumu dienests publicējis materiālu par to, kas jāņem vērā, sniedzot VID informāciju par veiktajiem maksājumiem nerezidentiem - juridiskām personām.

Vispārējie nosacījumi

Attiecībā uz maksājumiem, kuri tiek izmaksāti nerezidentiem, ir piemērojama īpaša kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

Nodokļu maksātājs, kuram 2019., 2020. gadā utt. ir bijušas izmaksas nerezidentiem – juridiskām personām - informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, aizpildot EDS Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (turpmāk – pārskats). Pārskatā norāda nerezidentam faktiski izmaksātās summas un to sniedz katru gadu.

Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī

Par maksājumiem, no kuriem bija jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis izmaksas brīdī (t.i., atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem; atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu, iznomāšanu vai atsavināšanu; maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās) informācija ir iesniedzama gada laikā, kad veikts attiecīgais maksājums tā saņēmējam. Ja kādā mēnesī veikts attiecīgais maksājums, tad līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam izmaksātājam ir jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestā, un pārskatā jānorāda visas maksājumu summas, neatkarīgi no to apmēra.

Minētie maksājumi, par kuriem vienreiz konkrētajā mēnesī informācija tika sniegta, nav atkārtoti jāietver pārskatā, kuru iesniedz par gada laikā veiktajiem maksājumiem.

Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur izmaksas brīdī

Informāciju par pārējiem nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijā, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, iekļauj pārskatā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju (t.i., termiņš ir līdz pārskata gada pēdējam mēnesim sekojošā mēneša 20.datumam. Parastā gadījumā, kad pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu – 20.janvāris). Piemēram, ja nodokļu maksātājs iesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2019.taksācijas gadu 2020.gada 19.janvārī, tad vienlaikus ar deklarāciju tas iesniedz arī pārskatu.

Pārskats nav ne uzņēmumu gada pārskata, ne arī uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pielikums, bet gan atsevišķs dokuments EDS.

Pārskatu aizpildot, informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj tikai tad, ja, piemēram, 2020.taksācijas gada laikā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 euro. Ja nerezidenta viena ienākumu veida kopsumma gada laikā ir līdz 5000 euro, tad par šādu ienākumu izmaksātājam informācija nav jāsniedz un pārskats nav jāizpilda. Tātad izmaksas taksācijas gada laikā vienam nerezidentam ir jāizvērtē, atkarībā no maksājuma veida un summas.

Pārskatā iekļauj informāciju arī par tiem darījumiem, kas veikti ieskaita veidā.

Pārskatā neietver informāciju par kredītiestāžu maksājumiem Eiropas Centrālajai bankai un Vienotajā noregulējuma fondā, kā arī informāciju par maksājumiem nerezidentiem, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ienākuma izmaksātājs šo informāciju sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, veicot automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem.

Piemēri

1.piemērs.

Latvijā reģistrēta komercsabiedrība gada laikā veic darījumus ar vienu ārvalsts uzņēmumu – iegādājas no tā pakalpojumus un veica samaksu par tiem (transporta pakalpojumus (1000 euro), remonta darbu pakalpojumus (2500 euro) un apmācību pakalpojumus (6200 euro).

Latvijas komercsabiedrība pārskatā norāda:

  • ārvalsts uzņēmumu (nosaukumu, reģistrācijas numuru, rezidences valsti, adresi, kā arī tā veidu (piemēram, kapitālsabiedrība – kods 02);
  • tam gada laikā veikto maksājumu par pakalpojumiem kopsummu (ienākuma summa 9700 euro) un ienākuma veida kodu (komercdarbības ienākums – kods 7);
  • izmaksas datumu (2020.gads), nodokļa likmi 0% un nodokļa summu 0, jo no minētajiem maksājumiem nerezidentam nodoklis nebija jāietur.

2.piemērs.

Latvijā reģistrēta komercsabiedrība gada laikā iegādājas no viena ārvalsts uzņēmuma preces (gurķus par 4000 euro un burkānus par 1200 euro) un transporta pakalpojumu (800 euro) un veica samaksu par tiem.

Latvijas komercsabiedrība pārskatā norāda:

  • ārvalsts uzņēmumu (nosaukumu, reģistrācijas numuru, rezidences valsti, adresi, kā arī tā veidu (piemēram, personālsabiedrība – kods 03);
  • gada laikā veikto maksājumu par precēm un pakalpojumiem kopsummu (ienākuma summa 6000 euro) un ienākuma veida kodu (komercdarbības ienākums – kods 7);
  • izmaksas datumu (2020.gads), nodokļa likmi 0% un nodokļa summu 0, jo no minētajiem maksājumiem nerezidentam nodoklis nebija jāietur.

3.piemērs.

Latvijā reģistrēta komercsabiedrība gada laikā izmaksā vienam ārvalsts uzņēmumam atlīdzību par zemes nomu (4900 euro) un samaksā procentus par aizdevumu (6000 euro).

Latvijas komercsabiedrība pārskatā norāda:

  • ārvalsts uzņēmumu (nosaukumu, reģistrācijas numuru, rezidences valsti, adresi, kā arī tā veidu (piemēram, biznesa struktūra, kas nav komercsabiedrība vai personālsabiedrība – kods 04);
  • gada laikā veiktos procentu maksājumus (6000 euro) un ienākuma veida kodu (procenti – kods 11);
  • izmaksas datumu (2020.gads), nodokļa likmi 0% un nodokļa summu 0, jo no minētajiem maksājumiem nerezidentam nodoklis nebija jāietur.

Savukārt atlīdzību par zemes nomu (kas ir cita veida ienākums nekā procentu maksājumi, t.i., ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas - kods 6) pārskatā nav jānorāda, jo šī veida ienākumu kopsumma gada laikā nepārsniedz 5000 euro.

4.piemērs.

Latvijā reģistrēta komercsabiedrība 2020.gada jūnijā veica maksājumus par konsultatīvajiem pakalpojumiem:

  • uzņēmumam Dānijā, un, piemērojot nodokļu konvencijas nosacījumus, nodoklis no maksājuma izmaksas brīdī nebija jāietur. Tādēļ informāciju par šo maksājumu komercsabiedrība norādīs pārskatā, kuru sniegs par visiem 2020.gadā veiktajiem maksājumiem (līdz 2021.gada 20.janvārim);
  • uzņēmumam Čīlē, ieturot uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 20% likmes izmaksas brīdī.

Aizpildot pārskatu, kurš iesniedzams līdz 2020.gada 20.jūlijam, komercsabiedrība tajā norāda:

Normatīvo aktu regulējums

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 16.panta otrajā daļā noteikts, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2.panta pirmajā vai otrajā daļā minētajai personai ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nerezidentiem izmaksātajām summām, kā arī ieturēto nodokli.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšana no maksājumiem nerezidentam – juridiskai personai ir noteikta Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta otrajā, sestajā un astotajā daļā.

Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 108.1.apkšpunkts skaidro informācijas sniegšanu par maksājumiem nerezidentiem, bet 6.pielikumā ir noteikts pārskata veidlapas paraugs.