Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību, bet ne gluži dibināt uzņēmumu, tad viena no iespējām ir kļūt par pašnodarbināto personu. Kā šādā gadījumā reģistrēt saimniecisko darbību, un kāds ir nodokļu režīms? Kāda atšķirība starp vispārējo un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kad un kā sniedzami pārskati un veicami maksājumi?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā "Kā kļūt un būt par pašnodarbināto" šos jautājumus skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece.

Kas ir pašnodarbinātais?

Tas ir saimnieciskās darbības veicējs, taču tautā ir iegājis termins "pašnodarbinātais". Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka pašnodarbinātais ir statuss attiecībā pret veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad pašnodarbinātais nebūs saimnieciskās darbības forma, bet tikai statuss attiecībā pret veicamajām sociālajām iemaksām.

Kas ir saimnieciskā darbība?

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība ar mērķi gūt peļņu un kas ir vērsta uz:

• preču ražošanu;
• darbu izpildi;
• tirdzniecību;
• pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

Trīs kritēriji

Likumā ir noteikti trīs kritēriji, kas nosaka, ka tiek veikta saimnieciskā darbība.

Pirmais kritērijs ir regularitāte un sistemātiskums. Gadā jābūt vismaz trīs darījumiem vai vismaz pieciem un vairāk darījumiem trīs gados.

Ieņēmumiem ir jābūt ne mazāk kā 14 229 eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma pārdošanas (piemēram, mēbeļu, apģērba).

Trešais kritērijs: darbības ekonomiskā būtība vai īpašumā esošo lietu daudzums norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Saimnieciskā darbība var būt ne tikai pakalpojumu sniegšana vai preču pārdošana. Arī hobiji var pārvērsties par saimniecisko darbību, uzsver S. Podniece.

Vai saimnieciskās darbības veicējs var strādāt algotu darbu (ar nodokļa grāmatiņu darbavietā)?

VID atbilde

Jā, algas nodokļa grāmatiņu var iesniegt darbavietā.

Izvēles iespējas

Ja reģistrē VID saimniecisko darbību, tad nodokļu nomaksas ziņā ir divas izvēles:

• vispārējais režīms;
• mikrouzņēmumu nodokļa režīms.

2022. gadā tiek plānots ieviest saimnieciskās darbības ieņēmuma kontu. Tas saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli un nozīmē, ka cilvēkam nebūtu vispār jāsniedz nekādas deklarācijas, naudas plūsma notiktu caur kredītiestādi, nodokli administrētu banka.

Ja saņemu bezdarbnieka pabalstu un paralēli gribu uzsākt saimniecisko darbību, kurā brīdī zaudēšu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu gan mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, gan vispārējā nodokļu režīmā?

VSAA atbilde

Ja bezdarbnieka pabalsta saņēmējs pabalsta saņemšanas laikā gūst ienākumus, kas nesasniedz minimālās algas apmēru, un maksā 5% vai no 2021. gada 1. jūlija 10% pensiju apdrošināšanai, tad var turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu. Ja pašnodarbinātā ienākumi sasniegs un pārsniegs minimālo darba algu mēnesī, tad būs jāveic obligātās iemaksas pilnā apmērā (31,07%) un bezdarbnieka pabalstu saņemt nevar. Ja pašnodarbinātais izvēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokli, vienlaikus nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Nodokļi vispārējā režīmā

Nodokļi vispārējā režīmā ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). 

IIN aprēķina no ienākuma, kas nozīmē: ienākumi mīnus faktiskie izdevumi. Tātad šajā gadījumā ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan ar to gūšanu saistītos izdevumus. 

Visi faktiskie izdevumi ir jāapliecina ar čekiem, kvītīm, bankas konta izdruku.

IIN tiek rēķināts reizi gadā.

Maksājot IIN, ņem vērā neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus — atvieglojumus par invaliditāti un apgādībā esošām personām.

Kas ir izdevumi?

Izdevumi ir noteikti likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", un tie visi ir izdevumi, kas ir nepieciešami saimnieciskās darbības veikšanai.

Tie var būt izdevumi par:

• iegādātajām izejvielām, materiāliem;
• nomu un īres maksa;
• degvielu un auto ekspluatāciju;
• telefonu un internetu;
• citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai.

Izdevumus nosaka proporcionāli saimnieciskās darbības veikšanai, bet degvielas un auto ekspluatācijas izdevumus aprēķina šādi: ja nekārto maršruta lapas, tad līdz 50%, bet ja kārto — līdz 70%.

Ja ir pakalpojums — auto vadīšanas apmācības individuālais komersants. Vai degvielu var attiecināt 100%, jo auto ir paredzēts tikai auto apmācībai?

VID atbilde

Degvielas izmaksas saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, nepiemērojot 70% ierobežojumu.

Ja saimnieciskā darbība tieši saistīta ar kravas automašīnām, speciālā transporta pārvadāšana, vai tad arī nevar norakstīt 100% izdevumos?

VID atbilde

Lietojot kravas automašīnu saimnieciskajā darbībā, patērēto degvielu izdevumos iekļauj proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam (nepiemērojot 70% ierobežojumu).

Kas ir IIN?

IIN ienākumus rēķina vienreiz gadā. IIN likmes:

• gada ienākumam līdz 20 004 eiro — 20%;
• gada ienākuma daļai no 20 004 līdz 62 800 eiro — 23%;
• gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro, — 31%.

Visus ieņēmumus un izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības sadaļā, tas ir, deklarācijas D3 pielikumā. 

Gada ienākumu deklarācija ir iesniedzama reizi gadā:

• no 1. marta vai 1. aprīļa;
• līdz 1. jūnijam vai 1. jūlijam.

Samaksas termiņš ir līdz 23. jūnijam vai 23. jūlijam. Ja nodoklis pārsniedz 640 eiro, to iemaksā budžetā trīs reizēs.

Visas darbības notiek VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Sociālās iemaksas

VSAOI aprēķina no ienākuma — ieņēmumi mīnus faktiskie izdevumi. Ienākumu apliecina ar čekiem, kvītīm, bankas konta izdruku.

VSAOI aprēķina katru mēnesi.

VSAOI ir divas likmes:

• 31,07% no vismaz 500 eiro (vai izvēlētas lielākas summas);
• + 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai izvēlētās lielākās summas).

Ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī, ir jānomaksā 10% no faktiskajiem ienākumiem.

Obligātās iemaksas deklarē, iesniedzot pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumu reizi ceturksnī: līdz 17. janvārim, 17. aprīlim, 17. jūlijam, 17. oktobrim.

Obligātās iemaksas samaksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.

Minimālās iemaksas

Likumdevējs no 2021. gada 1. jūlija ir noteicis minimālās sociālās iemaksas, kas visiem jāsasniedz, ja ienākums ir mazāks nekā 1500 eiro ceturksnī.

Katram cilvēkam tās aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), minimālo iemaksu likme ir 10%.

Lai noteiktu, vai minimālās iemaksas ir veiktas minimālajā apmērā, VSAA summē:

• visus darba ņēmēja ieņēmumus, kas nopelnīti, strādājot pie visiem darba devējiem;
• pašnodarbinātā deklarētos saimnieciskās darbības ienākumus.

Minimālās iemaksas var neveikt

Minimālās iemaksas var neveikt, ja pašnodarbinātais (kurš vienlaikus nav darba ņēmējs) prognozē, ka ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī. 

Pašnodarbinātajam ir jāiesniedz VID iesniegums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem:

• līdz 15. jūlijam par 2021. gada III ceturksni;
• līdz 15. oktobrim par 2021. gada IV ceturksni.

Iesniegumi ir jāaizpilda brīvā formā EDS sadaļā "Sarakste ar VID". Ja ir iesniegums, tad VSAA minimālās iemaksas neaprēķinās.

Ja neiesniedz VID iesniegumu par nākamajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem un nav veiktas iemaksas vismaz no 1500 eiro ceturksnī, VSAA līdz 2021. gada 20. decembrim par 3. ceturksni un līdz 2022. gada 20. martam par 4. ceturksni aprēķina minimālās iemaksas, kas pašnodarbinātajam būs jāveic papildus.

Minimālās obligātās iemaksas nepiemēro:

• pensionāriem;
• cilvēkiem ar 1. un 2. grupas invaliditāti;
• cilvēkiem, kam ir bērni līdz 3 gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti;
• u.c. grupām.

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms

Reģistrējot saimniecisko darbību un izvēloties mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, tas būs krietni relaksētāks nekā vispārējais nodokļu režīms, uzsvēra S. Podniece. 

Mikrouzņēmumu nodokli veido:

• 20% — IIN;
• 80% — VSAOI.

MUN maksā no apgrozījuma (bruto ieņēmumiem) uz ceturkšņa deklarāciju pamata.

MUN likmes 2021. gadā:

• apgrozījumam < 25 000 eiro — 25%;
• apgrozījumam > 25 000 eiro — 40%.

MUN maksātājs nevar būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, tāpēc nevajadzētu pārsniegt apgrozījuma slieksni 40 000 eiro, kad ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam.

Piemēro proporcionāli

Svarīgi, kad pašnodarbinātais reģistrējas MUN režīmam, jo likmi piemēro proporcionāli.

Gadā, kad iegūst mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar:

• 2. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 18 750 eiro ir 25%, pārsnieguma daļai — 40%;
• 3. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 12 500 eiro ir 25%, pārsnieguma daļai — 40%;
• 4. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 6250 eiro ir 25%, pārsnieguma daļai — 40%.

Ja MUN maksātājs pārtrauc darbību

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrējas reizē ar saimnieciskās darbības reģistrāciju.

Ja MUN maksātājs pārtrauc saimniecisko darbību, tad, to atsākot, nevar atkārtoti izvēlēties maksāt MUN kārtējā gadā un nākošajā gadā.

2021. gadā MUN maksātājam ir tiesības mainīt MUN statusu un maksāt nodokli vispārējā režīmā ar nākamā ceturkšņa 1. datumu, iesniedzot pieteikumu VID (līdz 15. jūnijam, līdz 15. septembrim, līdz 15. decembrim).

MUN maksātājs vienlaikus par ienākumiem no saimnieciskās darbības nevar maksāt nodokli vispārējā režīmā vai samazināto patent≠maksu. Tas neattiecas uz MUN maksātāju, kas izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību.

MUN maksātājam nepiemēro neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām (arī invaliditātes atvieglojumu), attaisnotos izdevumus (medicīnas, izglītības). Ja papildus saņem arī darba algu, tad darba algai netiek piemērots neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām.

Mikrouzņēmumu nodokli deklarē, iesniedzot deklarāciju reizi ceturksnī: līdz 15. janvārim, 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim.

Samaksas termiņš ir līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.

Vienkāršais ieraksts

Saimnieciskās darbības veicējam ir jākārto grāmatvedība. To drīkst kārtot vienkāršā ierakstā, un tas attiecas gan uz vispārējo nodokļu režīmu, gan MUN režīmu.

Tas ir saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls, kuru var kārtot:

• papīra reģistra veidā;
• elektroniski.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" 1. pielikums satur vispārējā režīmā maksājamu IIN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, bet 2. pielikums — MUN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu.

Galvenais princips — ieņēmumus uzskaita tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus — tad, kad tie ir izdarīti (pēc kases principa). Vēlams saimnieciskās darbības ieņēmumus/izdevumus (arī kontos) nošķirt no personiskajiem līdzekļiem.

Prasības:

• Katram taksācijas gadam iekārto jaunu žurnālu.
• Ierakstus par katru mēnesi veic jaunā žurnāla lapā.
• Mēneša beigās aprēķina naudas atlikumu kasē un kredītiestāžu kontos.

Ierakstus veic, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem (ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti).

Ierakstus var nereģistrēt žurnālā, ja:

• veic tikai bezskaidras naudas norēķinus;
• šim nolūkam izmanto atsevišķu maksājumu kontu kredītiestādē (bankā).

Kas var būt pamatlīdzekļi?

Tā ir nekustamā manta — zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi.

Tā var būt arī kustamā manta — iekārtas, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs, ja derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro.

Pamatlīdzekļa nolietojums

Nolietojuma likmes ir noteiktas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁵ pantā. 

Nolietojumu aprēķina par katru pamatlīdzekli (izmaksās noraksta pakāpeniski):

• procentos (5%, 10%, 35%, 20%);
• gados (35, 10, 3, 5).

Vai var uzskaitīt automašīnu pamatlīdzekļa nolietojumā, ja maksājums tika veikts no mana konta, bet Ceļu satiksmes drošības direkcijā šis auto ir reģistrēts uz citas personas vārda?

VID atbilde

Jā, var uzskaitīt automašīnu kā pamatlīdzekli, ja maksājums tika veikts no nodokļu maksātāja konta, jo pirkta pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā ietver pirkšanas cenu. To nosaka Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumu Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" 24. punkts. Savukārt, ja CSDD automašīna ir reģistrēta uz citas personas vārda, tad personām savstarpēji jāvienojas, noslēdzot līgumu (piemēram, patapinājuma līgums u.c.) atbilstoši Civillikumam, uz kā pamata nodokļu maksātājs varētu automašīnu lietot saimnieciskajā darbībā.

Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšana

S. Podniece kā piemēru minēja, kad pamatlīdzeklis ir dators. Gada nolietojuma norakstīšanai lietotā metode: pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojums procentos.

Datums, kad pamatlīdzeklis sākts izmantot saimnieciskajā darbībā, ir 2021. gada 1. jūlijs. Tā sākotnējā vērtība bija 2200 eiro.

Taksācijas perioda nolietojuma likme — 35%, t.i., gadā — 770 eiro.

2022. gadā atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas būs 1430 eiro.

Svarīgs ir datums, kad pamatlīdzekli beidz izmantot saimnieciskajā darbībā.

Darījumu apliecinoši dokumenti

Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" nosaka, kādi ir darījumu apliecinoši dokumenti.

Saņemot samaksu, darījumu reģistrēšanai ir jālieto elektroniskā ierīce un darījumu partnerim jāizsniedz darījumu apliecinošs dokuments — kases čeks.

Bet ir noteikti gadījumi, kad var nelietot kases aparātus, bet lieto numurētu un VID reģistrētu kvīti (pēc darījuma partnera pieprasījuma).

Kad lieto kvītis? 

Biežākie gadījumi, kad lieto kvītis, ir:

• par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) sniegtajiem pakalpojumiem;
• par pašu iegūtu vai ražotu preču pārdošanu to ražošanas vietā (izņemot ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas) vai piegādi pircējiem uz vietas, vai šo preču remontu;
• par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības), tirgū (izņemot tirgus teritorijā reģistrētās struktūrvienības) un ielu tirdzniecības vietās pārdotajām pašu iegūtām vai ražotām precēm mazumtirdzniecībā;
• par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidras naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas.

Ja pašnodarbinātā persona pārdod preces, kāds dokuments jāizsniedz pircējam, ja viņš norēķinās skaidrā naudā? Kvīts?

VID atbilde

Nodokļu maksātāji par darījumiem saņemto samaksu apliecina ar Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 63. punktā noteiktu darījumu apliecinošu dokumentu. Persona, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā, darījumu var apliecināt ar noformētu reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma (ja konkrētajā gadījuma izpildās kāds no Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 82., 82.1, 82.2, 84. un 85. punktā noteiktajiem atbrīvojumiem, kad persona var nelietot kases aparātu).

Par skaidras naudas saņemšanu drīkst izsniegt tikai VID reģistrētu kvīti? Nedrīkst izsniegt izrakstītu rēķinu, kurā norādīts — apmaksa skaidrā naudā —, un žurnālā uzrādīt "saņemts kasē"?

VID atbilde

Rēķins nav samaksu apliecinošs dokuments, lai darījuma partnerim apliecinātu tā veikto samaksu par notikušo darījumu, bet gan preču/pakalpojuma sniedzēja izsniegts ārējs grāmatvedības attaisnojuma dokuments, saskaņā ar kuru darījuma partneris veic samaksu (piemēram, bezskaidras naudas norēķina veidos ar internetbanku vai ar pārskaitījumu). Papildus informējam, ka preču/pakalpojuma sniedzējs par darījumiem skaidrā naudā saņemto samaksu apliecina ar Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 63. punktā noteikto darījumu apliecinošu dokumentu veidu.

Kā jānoformē kvītis?

Kvītis noformē trīs eksemplāros. Pirmo izsniedz pircējam (pakalpojuma saņēmējam), otrais paliek pārdevējam (pakalpojuma sniedzējam), bet trešais paliek kvīšu grāmatiņā.

Kvītī norāda rekvizītus: numurs, izrakstīšanas datums, pakalpojuma sniedzēja vārds un uzvārds, reģistrācijas kods, deklarētā dzīvesvieta vai prakses vieta, sniegtā pakalpojuma veids, apjoms, cena un vērtība, darījuma kopējā summa, cita informācija.

Ja darījuma partneris pieprasa, kvītī norāda pakalpojuma saņēmēja vārdu un uzvārdu, nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, deklarēto dzīvesvietu.

Kvīti VID reģistrē elektroniski — EDS jāizvēlas sadaļa "Dokumenti", dokumentu saraksts "No veidlapas" un dokumentu grupa "Darījumu apliecinošie dokumenti".

Tad attiecīgais dokumenta veids "Kvīšu numuru reģistrācijas iesniegums" un jāaizpilda iesniegums.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada septembra (477.) numurā.