0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSKā mainījušies pamatkapitāla un peļņas sadales nosacījumi kooperatīvajās sabiedrībās kopš 1. janvāra

Kā mainījušies pamatkapitāla un peļņas sadales nosacījumi kooperatīvajās sabiedrībās kopš 1. janvāra

Pagājušā gada 12. aprīlī tika pieņemts jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, kas stājies spēkā šā gada 1. janvārī. Tieslietu ministrija publicējusi izvērstu skaidrojumu par kooperatīvo sabiedrību (KS) būtību, regulējumu un jaunajā Kooperatīvo sabiedrību likumā (turpmāk – Jaunais likums) ietvertajām būtiskākajām izmaiņām, tai skaitā arī skaidrojums par pamatkapitāla un peļnas sadales nosacījumiem. Pamatkapitāls un pajas Jaunais likums saglabā KS pamatkapitāla mainīguma principu. Tā kā KS ir brīvprātīga organizācija, personām ir tiesības brīvi iestāties KS un izstāties no tās. Personas iestāšanās un izstāšanās no KS attiecīgi rada izmaiņas KS pamatkapitālā. KS mainīgais pamatkapitāls nozīmē to, ka ne KS statūtos, ne arī publiskajos reģistros…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Pagājušā gada 12. aprīlī tika pieņemts jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, kas stājies spēkā šā gada 1. janvārī. Tieslietu ministrija publicējusi izvērstu skaidrojumu par kooperatīvo sabiedrību (KS) būtību, regulējumu un jaunajā Kooperatīvo sabiedrību likumā (turpmāk – Jaunais likums) ietvertajām būtiskākajām izmaiņām, tai skaitā arī skaidrojums par pamatkapitāla un peļnas sadales nosacījumiem.

Pamatkapitāls un pajas

Jaunais likums saglabā KS pamatkapitāla mainīguma principu. Tā kā KS ir brīvprātīga organizācija, personām ir tiesības brīvi iestāties KS un izstāties no tās. Personas iestāšanās un izstāšanās no KS attiecīgi rada izmaiņas KS pamatkapitālā. KS mainīgais pamatkapitāls nozīmē to, ka ne KS statūtos, ne arī publiskajos reģistros šis pamatkapitāls nav fiksēts (statūtos būs obligāti jānorāda tikai pamatkapitāla minimālais apmērs). Tādējādi biedra iestāšanās un izstāšanās gadījumā nav nepieciešams grozīt dibināšanas dokumentus. Atšķirībā no kapitālsabiedrībām KS pamatkapitāls ļoti ierobežoti pilda kreditora interešu aizsardzības funkciju.

Jaunais likums paredz, ka pamatkapitālu veido paju nominālvērtību kopsumma. Tas nozīmē, ka pats pamatkapitāls ir sadalīts daļās – pajās, tomēr atšķirībā no kapitālsabiedrību pamatkapitāla daļām (akcijām) pajas nenosaka biedra finansiālo un pārvaldes tiesību apmēru, bet gan kalpo tikai kā faktors, kas ļauj būt par biedru KS un dod tiesības saņemt pakalpojumus no KS. Tādējādi pajas arī nav brīvi atsavināmas. Biedrs sev piederošo paju nevar atsavināt trešajai personai, jo pajas iegūšana nenozīmē biedra statusa iegūšanu. Biedra statusu persona var iegūt tikai ar attiecīgās institūcijas lēmumu un biedra ierakstīšanu biedru reģistrā.

Līdz 2019. gada 1. janvārim paju regulējums tika iedalīts tās pamatpajās un papildpajās, paredzot, ka papildpajām nav balsstiesību. Tā kā KS raksturo demokrātiska pārvalde un katram biedram biedru kopsapulcē ir tikai viena balss, nav loģiska pamatojuma, kāpēc balsstiesības būtu jāpiesaista pie pajas kategorijas. Ņemot vērā minēto, Jaunais likums paredz atteikšanos no spēkā esošā paju regulējuma, kas iedalīja pajas pamatpajās un papildpajās. Turklāt iepriekš likums paredzēja iespēju noteikt kārtību, kā nosaka pamatpaju skaitu katram biedram un kādā veidā veic pamatpaju pārreģistrāciju par papildpajām. Šis regulējums, kas piedāvāja statūtos noteikt vienu veidu (paredzot tiesības noteikt arī citu kārtību paju noteikšanai), bija ne tikai lieks, bet savā ziņā neloģisks un sarežģīts normu piemērotājiem. Līdz ar to Jaunais likums vienkāršo regulējumu attiecībā uz paju skaita noteikšanas kārtību.

Minimālais pamatkapitāla apmērs

Atbilstoši līdz 2019. gada 1. janvārim KS pamatkapitāla minimālais lielums bija 2800 eiro (likumā minētajiem speciālajiem KS veidiem – 280 eiro). KS minimālais pamatkapitāla lielums tika ierakstīts uzņēmumu reģistra žurnālā. Tas nozīmē, ka teorētiski šim ierakstam vajadzēja kalpot trešo personu (kreditoru) interešu aizsardzībai, tomēr praksē šādu funkciju minimālā pamatkapitāla apmēra ierakstus neveica. Piemēram, gadījumā, ja KS statūtos noteikusi minimālo pamatkapitāla apmēru 25 000 eiro apmērā, KS nav liegts grozīt statūtus un samazināt šo minimālo pamatkapitāla apmēru līdz likumā noteiktajam minimālajam pamatkapitāla apmēram (2800 eiro). Iepriekš spēkā esošais likums neparedzēja speciālu minimālā pamatkapitāla apmēra samazināšanas kārtību, kas būtu vērsta uz kreditoru informēšanu un nodrošinājumu sniegšanu. Ņemot vērā, ka minimālā pamatkapitāla apmēra ierakstīšana uzņēmumu reģistra žurnālā nenodrošina pilnīgi nekādu kreditoru aizsardzību, Jaunais likums paredz, ka minimālais pamatkapitāla apmērs būs tikai statūtos ierakstāmā ziņa un to neierakstīs Uzņēmumu reģistra vestajā publiskajā reģistrā.

Nepieciešamība noteikt minimālā pamatkapitāla apmēru KS statūtos saistīta tikai ar pašas sabiedrības un tās biedru interešu aizsardzību. Jaunajā likumā paredzēts pienākums valdei sasaukt biedru kopsapulci, ja KS pašu kapitāls ir kļuvis mazāks par KS statūtos noteikto pamatkapitāla minimālo apmēru. Tādējādi statūtos noteiktais pamatkapitāla minimālais apmērs kalpo par sava veida atskaites punktu, lai pārvaldes institūcijai iestātos pienākums veikt pasākumus, lai izvairītos no KS ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Peļņas sadale starp biedriem

Praksē redzams, ka lielākā daļa KS darbojas bez peļņas vai arī visu peļņu novirza KS attīstībai. Tas ir arī loģiski, jo ilgtermiņā paši biedri ir ieguvēji no KS attīstības, jo turpmāk, iespējams, samazināsies biedru saņemto pakalpojumu pašizmaksa vai uzlabosies pakalpojumu kvalitāte u. tml. Ja KS tomēr lemj par peļņas izmaksu (dividendēm), tad Jaunais likums paredz divus veidus, kā nosaka biedriem izmaksājamās peļņas apmēru. Likumiskais modelis paredz, ka peļņu sadala starp biedriem atbilstoši biedru izmantoto pakalpojumu apjomam. Neatkarīgi no biedra veiktā ieguldījuma KS pamatkapitālā, vislielāko peļņas daļu iegūs tas biedrs, kas attiecīgajā gadā ir visvairāk izmantojis KS pakalpojumus un attiecīgi vairojis KS peļņu. Vienlaikus statūtos būs ļauts noteikt, ka KS peļņu sadala atbilstoši biedra ieguldījuma apjomam (pajām) pamatkapitālā. Tāpat statūtos varēs nostiprināt abus divus peļņas sadales veidus, paredzot, ka daļu no peļņas sadala atbilstoši biedra izmantoto pakalpojumu apjomam, bet daļu - atbilstoši ieguldījumam pamatkapitālā. Tādējādi atkarībā no KS veida un tās darbības mērķiem, KS tās statūtos varēs noteikt katrai KS visatbilstošāko peļņas sadales veidu. Piemēram, ja KS vēlēsies piesaistīt investora tipa biedru, tā savos statūtos varēs noteikt, ka daļu no KS peļņas sadala atbilstoši biedra veiktā ieguldījuma apmēram.

Jaunā likuma izskatīšanas laikā Saeimas atbildīgajā komisijā diskusijās izskanēja, ka iespēja sadalīt peļņu atbilstoši paju skaitam ir pretrunā ar KS būtību un pieļauj veikt ļaunprātības. Tomēr jāņem vērā, ka Jaunais likums paredz vēl stingrāku regulējumu nekā šobrīd spēkā esošais regulējums. Līdz 2019. gada 1. janvārim peļņas sadali noteica ar biedru kopsapulces lēmumu, proti, tā pat nebija iepriekš noteikta statūtos. Turpmāk kā likumiskais modelis tiek paredzēta peļņas sadale atbilstoši izmantoto pakalpojumu apjomam, ja vien to nemaina ar statūtu grozījumiem. Proti, ir nepieciešami statūtu grozījumi, lai izmainītu likumisko modeli. Otrkārt, katram biedram ir viena balss, neatkarīgi no paju skaita, tāpēc investora tipa biedrs nevar ļaunprātīgi panākt sev vēlamo peļņas sadales veidu, jo statūtu grozījumiem vajag ne mazāk par trim ceturtdaļām kopsapulcē klātesošo biedru balsu (Jaunā likuma 38. panta piektā daļa). Treškārt, arī investora tipa biedram ir jāatbilst visiem biedra kritērijiem, t. sk. ir jāizmanto KS pakalpojumi, tāpēc nevar būt fiktīvi investora tipa biedri.