0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIKā maksājami nodokļi, ja viena dalībnieka daļas nodod citam dalībniekam, nemainot SIA pamatkapitālu?

Kā maksājami nodokļi, ja viena dalībnieka daļas nodod citam dalībniekam, nemainot SIA pamatkapitālu?

Olga Lukašina, nodokļu konsultante

Piemērs. Jānis un Pēteris 2002. gadā dibināja SIA “X” ar pamatkapitālu 10 000 Ls, un katrs dibinātājs iemaksāja pa 5000 Ls. Saskaņā ar dalībnieku lēmumu ik gadu no 2002. līdz 2017. gadam nesadalītās peļņas daļa tika pārvesta pamatkapitālā: (..) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Olga Lukašina, nodokļu konsultante

Piemērs. Jānis un Pēteris 2002. gadā dibināja SIA “X” ar pamatkapitālu 10 000 Ls, un katrs dibinātājs iemaksāja pa 5000 Ls.

Saskaņā ar dalībnieku lēmumu ik gadu no 2002. līdz 2017. gadam nesadalītās peļņas daļa tika pārvesta pamatkapitālā:

(..) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām (..) (Komerclikuma (KL) 197. panta 1. daļas 2. punkts).

2017.gada beigās katra dalībnieka daļas nominālā vērtība bija 100 000 eiro, bet pamata kapitāla summa – 200 000 eiro.

Patlaban, 2019. gadā, Jānis vēlas uzdāvināt vai pārdot pēc nominālās vērtības Pēterim vairākumu no savām daļām, atstājot sev tikai 30% no savām daļām SIA pamatkapitālā, proti, 30 000 eiro. Atdodamās daļas vērtībā 70 000 eiro pāriet Pēterim.

Vai šajā darījumā rodas pienākums aprēķināt nodokļus (UIN un/vai IIN)?

Ja daļas tiek dāvinātas

Dāvinājuma rezultātā Pēterim it kā veidojas ienākums. Tomēr pēc būtības Pētera saņemtās daļas kapitālā ir tikai tiesības uz ienākumu. Savukārt saskaņā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma (IIN likums) 7. pantu redzam, ka personas gada ienākumā netiek iekļautas tiesības:

Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendāra gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

Arī IIN likuma 16.1 panta 1. daļā ir teikts, ka:

Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Savukārt pantā nav minēta “citāda” attieksme pret nosacītajām dividendēm.

Šīs tēzes apstiprinājums minēts analoģiskajā situācijā MK noteikumu Nr. 899 24. punktā par nodokļa piemērošanu fiziskās personas tiesībai piedzīt parādu, ko tā saņēma, iegūstot tiesības uz piedziņu saskaņā ar cesiju:

(..) prasījuma tiesību cesijas gadījumā fiziskās personas – cesionāra apliekamo ienākumu veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un cedentam samaksātās summas starpība.

Tādējādi Jānis drīkst uzdāvināt Pēterim savas daļas ar nominālvērtību 70 000 eiro, un iedzīvotāju ienākuma nodoklis neveidosies līdz brīdim, kad Pēteris saņems minēto summu naudā, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu veidā.

Tādējādi Pēteris neiekļauj minēto summu savā deklarācijā par ienākumiem, savukārt Jānis neuzrāda šo daļu atsavināšanu deklarācijā DK (sk. 2018. gada MK noteikumu Nr. 662 50. un 51. punktu par fizisko personu deklarācijām).

50. Nodokļa maksātājs deklarācijā DK norāda visus pārskata periodā gūtos ienākumus no kapitāla pieauguma vai zaudējumus no kapitāla aktīva atsavināšanas, ja šo noteikumu 51. punktā nav noteikts citādi vai ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šiem ienākumiem nav ieturēts izmaksas vietā. Nodokļa maksātājs nerezidents deklarācijā DK norāda pārskata periodā Latvijas Republikā gūtos ienākumus no kapitāla pieauguma vai zaudējumus no kapitāla aktīva atsavināšanas, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šiem ienākumiem nav ieturēts izmaksas vietā. 51. Ja nodokļa maksātājam pārskata periodā ir bijuši tikai darījumi, kuri neveido ar nodokli apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma (ciesti zaudējumi), maksātājs deklarāciju DK par pārskata periodu neiesniedz.

Sakarā ar to, ka SIA pamatkapitāls netiek samazināts un nevienam nekas netiek izmaksāts, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) arī nav jāmaksā (sk. UIN likuma 4. panta 2. daļas 1c) apakšpunktu):

(2) (..) nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus:

1) sadalīto peļņu, kas ietver:

c) nosacītās dividendes, kas aprēķinātas saskaņā ar šā likuma pantu (..);

(sk. 7. panta 1. daļu):

(1) Nosacītās dividendes iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē tajā taksācijas periodā, kurā nodokļa maksātājs:

1) samazina pamatkapitāla lielumu;

2) pabeidz likvidāciju;

3) reģistrējas par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

(sk. likuma pārejas noteikumu 27. punktu):

Šā likuma 4. panta otrās daļas 1. punkta "c" apakšpunktā minētās nosacītās dividendes attiecas uz to peļņas daļu, kas gūta, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

(sk. 2017.21.09 MK noteikumu Nr. 677 58. punktu):

Kapitālsabiedrībām, kurām saskaņā ar Komerclikumu ir noteikts pienākums veidot pamatkapitālu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze neveidojas, ja mainās kapitāla daļu turētāji, neveicot izmaiņas pamatkapitāla apmērā vai daļu vērtībā. Savukārt pārējiem nodokļa maksātājiem uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu par nesadalītās peļņas daļu, par kuru tika palielināta ieguldītā daļa, atliek līdz brīdim, kad šo daļu īpašnieks izstājas no sabiedrības vai tam rodas tiesības uz pienākošos ieguldījuma daļu.

Ja daļas tiek pārdotas dalībniekam pēc nominālvērtības

Šādā situācijā pārdevējs (Jānis) saņem no pircēja (Pētera) naudas ienākumu kā atlīdzību par atsavinātajiem kapitāla aktīviem (sk. likuma par IIN 11.9 panta 1. un 2. daļu):

  1. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā (..);
  2. Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir:

1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti (..).

Apliekamais ienākums tiek noteikts kā starpība starp saņemto no pircēja summu un atlīdzības summu, kura Jānis samaksāja, iegūstot SIA daļas. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 20%.

Nodoklis tiek maksāts saskaņā ar deklarāciju DK reizi sešos mēnešos vai reizi gadā (2018. gada MK noteikumi Nr. 662 par fizisko personu deklarācijām).

Likums nenosaka daļu iegādes vērtības aprēķināšanas kārtību, ja daļas gūtas nevis dalībnieku reālas naudas (īpašuma) iemaksas rezultātā, bet novirzot pamata kapitālā peļņu vai rezerves. Tomēr 2018. gadā UIN un IIN likumā parādījās norma par ar nodokli apliekamajām nosacītajām dividendēm. Ar šādu terminu tika nosaukta peļņas var rezervju summa, kas tiek ieskaitīta firmas pamata kapitālā (sk. IIN likuma 9. panta 3.7 daļu):

Nosacītās dividendes šā likuma izpratnē ir nosacītās dividendes Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē.

un UIN likuma 1. panta 14. punktu):

Nosacītās dividendes – peļņas daļa (pārskata gada un iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas daļa, tai skaitā tā daļa, par kuru izveidota rezerve), par kuru palielina iekšzemes uzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības dalībnieka (akcionāra) pamatkapitāla vai tam pielīdzināta kapitāla ieguldītās daļas apmēru vai daļu skaitu.

Kā tiek piemērots nodoklis nosacītajām dividendēm

UIN tiek piemērots nosacītajām dividendēm, ja pamatkapitālā bija ieskaitīta 2018. un turpmākajos gados gūtā peļņa (sk. 4. panta 2. daļas 1c) punktu un 7. panta 1. daļu, kā arī likuma pārejas noteikumu 27. punktu).  Budžetā nonāks nodoklis 25% apmērā (faktiski likme ir 20%, bet pirms tās piemērošanas nosacīto dividenžu summa tiek dalīta ar koeficientu 0,8). Tādējādi izmaksājamo dividenžu apjoms ir tieši tāds, kādu dalībnieki noteica, sadalot peļņu, bet nodoklis norakstāms kā izmaksas.

Ja firma 2018. vai 2019. gadā būtu ieskaitījusi pamatkapitālā to peļņu, kura gūta līdz 2018. gadam, atšķirībā no iepriekš aprakstītās kārtības būtu jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa normas. Izmaksājot šādas summas, firmai būtu jāaprēķina un jāietur cits nodoklis – IIN pēc likmes 10% (sk. IIN likuma 17. panta 10. daļas 12. punktu un likuma pārejas noteikumu 130. punktu).

Aprakstītajā gadījumā UIN neveidojas, jo pamata kapitālā “atrodas” iepriekšējo gadu nosacītās dividendes, kurām UIN likuma normas nav piemērojamas. Turklāt firmai nav nekāda sakara ar darījumu starp dalībniekiem un ieturēt nodokli tā nemaz nevar.

Tādējādi Jāņa darījumam ar Pēteri, pārdodot daļas, firmai nav nekāda sakara, un no nosacītajām dividendēm netiek maksāts ne UIN pēc 25% likmes, nedz IIN pēc 10% likmes.

Iespējams, Jānis pats varētu maksāt šo nodokli, tomēr šādu maksājumu nomaksas nianses likuma nav aprakstītas. Tādēļ Valsts ienākumu dienests (VID), visticamāk gaidīs no Jāņa IIN samaksu pēc 20% likmes no ienākuma no kapitāla aktīvu pārdošanas.

Ja daļas tiek pirktas/pārdotas, izmantojot firmu kā starpnieku

1.solis. Jānis iesniedz valdei iesniegumu par atteikšanos no savu daļu daļas ar lūgumu izpirkt viņa daļas pēc nomināla 70 000 eiro un atrast daļām jaunu īpašnieku (Komerclikuma 192. panta 1. daļas 3. punkts).

2.solis. Sabiedrība izpērk daļas, izmaksā Jānim naudu, vienlaikus ieturot IIN pēc likmes 10%. Šīs daļas nav balsstiesīgas, un tām nav tiesību uz dividendēm. Daļas drīkst glabāties firmā vienu gadu (sk. Komerclikuma 192. panta 2. daļu):

Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību. Nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā.

(sk. Komerclikuma 193. pantu):

(1) Sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas (..);

(2) Ja sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, daļu dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par pamatkapitāla samazināšanu.

Grāmatojumi:

  • D “Pašu akcijas un daļas”
  • K “Nauda”
  • K “IIN” – 10%.

(sk. IIN likuma 17. panta 10. daļas 12. punktu) un (sk. IIN likuma pārejas no- teikumu 130. punktu).

3.solis. Pēcāk valde pārdod daļas pircējam, piemēram, Pēterim:

  • D “Nauda” vai D “Debitors”
  • K “Pašu akcijas un daļas”

Tādējādi, nemaksājot IIN pēc 20% likmes par kapitāla aktīvu pieaugumu, tā vietā var samaksāt IIN pēc 10% likmes par nosacīto dividenžu izmaksu.  Ja VID piedāvās iesniegt deklarāciju DK, Jānis, samaksājot IIN pēc 10% likmes, var uzskatīt, ka ir tiesīgs 70 000 eiro vērtēt par viņam piederošo daļu iegādes izdevumiem. Kaut gan likumā šādas normas nav…

Raksts publicēts žurnāla "Bilance" 451. numurā.