0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBADEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATIKā noteikt amatpersonu statusu un kas jāievēro institūcijas vadītājam

Kā noteikt amatpersonu statusu un kas jāievēro institūcijas vadītājam

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu "Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās un trešās daļas piemērošanu, nosakot valsts amatpersonas statusu”. Tajā norādīts, ka valsts amatpersonas statusu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otro un trešo daļu nosaka pēc veicamajām funkcijām, kuras noteiktas amatu aprakstos, rīkojumos, nolikumos, reglamentos, lēmumos u. c. Likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: 1) izdot administratīvos…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Karen Slack: https://www.pexels.com/

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu "Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās un trešās daļas piemērošanu, nosakot valsts amatpersonas statusu.

Tajā norādīts, ka valsts amatpersonas statusu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā4. panta otro un trešo daļu nosaka pēc veicamajām funkcijām, kuras noteiktas amatu aprakstos, rīkojumos, nolikumos, reglamentos, lēmumos u. c.

Likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības:

  • 1) izdot administratīvos aktus;
  • 2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā;
  • 3) pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu.

Valsts amatpersonas statusa noteikšanā primāri ir vērtējama atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, izvērtējot faktisko apstākļu atbilstību tiesību normā noteiktajam.

Savukārt likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no likuma 4. panta otrajā daļā minētajām funkcijām.

Ja ir iegūtas ziņas, ka persona, iespējams, veic kādu no valsts amatpersonas amata funkcijām, bet no likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību izdotajiem saistošajiem noteikumiem, reglamentiem, nolikumiem, rīkojumiem, lēmumiem, amata aprakstiem u. c. nav izsecināms, vai konkrēts amats atbilst valsts amatpersonas statusam, ir jāvērtē, vai persona faktiski veic vai ir veikusi kādu no likuma 4. panta otrajā, 2.1, 2.2, trešajā un piektajā daļā minētajām funkcijām, t. i., jāvērtē konkrētās amatpersonas pieņemtie lēmumi un citi sagatavotie dokumenti.

Likuma 20. panta piektajā daļā noteikts, ka publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 15 dienu laikā elektroniskā veidā VID iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS).

valsts amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas valsts amatpersonas deklarācijas:
  • 1) deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;
  • 2) kārtējā gada deklarāciju;
  • 3) deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;
  • 4) deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

Savukārt likuma 23. panta piektajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijas nav jāiesniedz valsts amatpersonām, kas ieņem amatu likuma 4. panta trešās daļas izpratnē (pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām, ja valsts vai pašvaldība pastāvīgi vai uz laiku ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām).