Jautājums: Kādos gadījumos darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6. punktu – „darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai”?

Atbildi sagatavojusi zvērināta advokāte Gita Oškāja.

Profesionālās spējas attiecīgās normas izpratnē ir gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Darba devējam, pieņemot darbinieku darbā, pirmkārt, vajadzētu pārbaudīt, vai darbiniekam ir attiecīgās spējas, zināšanas, iemaņas konkrētā darba veikšanai, kas izpaužas, nosakot darbiniekam pārbaudes laiku, un pieprasīt uzrādīt darbinieka spēju, zināšanu apliecinošus dokumentus, ja tādi ir.

Darba devēja interesēs ir pieprasīt attiecīgo dokumentu kopijas, ko arīdzan varēs izmantot, piemēram, veicot priekšrocību vērtēšanu pirms darbinieku skaita samazināšanas.

Darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar to pienākumiem, kas norādīti darba līgumā un amata aprakstā; vēlāk darba devējs ir tiesīgs precizēt darbinieka pienākumus, pamatojoties uz rīkojumiem.

Darba devējam ir jāseko līdzi un attiecīgi jāfiksē, piemēram, sastādot aktus, pieprasot paskaidrojumus, kādus tieši pienākumus darbinieks nespēj veikt profesionāli. Piemēram,  regulāras kļūdu pieļaušanas, strādājot ar iekārtām, kā rezultātā rodas brāķi vai darbs netiek paveikts; pēc iekārtu nomaiņas un darbinieku apmācības, darbiniekam nav profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai, t.i., nespēj apgūt un strādāt ar jaunajām iekārtām.

Darbinieka neatbilstību var konstatēt arī attiecīgu pārbaužu vai eksaminācijas rezultātā. Piemēram, darba devējam ir tiesības noteikt – ja darbinieks ilgstoši (6 mēnešus) nav veicis darbu, bijusi ilgstoša darbnespēja, atvaļinājums. Darbiniekam ir pienākums kārtot eksāmenu, kurā pārbauda darbinieka profesionālās spējas. Tāpat uzņēmumā var tikt organizētas periodiskas, piemēram, reizi gadā, profesionālo spēju pārbaudes.

Augstākā tiesa ir norādījusi, ka neatbilstība likumā noteiktajiem kvalifikācijas kritērijiem (izglītība) ieņemamā amata pildīšanai ir vērtējama kā nepietiekamas profesionālās spējas.

Tāpat ir jāvērtē, vai, pieņemot darbinieku darbā, bija nepieciešamība pēc konkrētām profesionālām spējām vai tās radās vēlāk, t.i., pēc darba līguma noslēgšanas. Ja nepieciešamība pēc konkrētām profesionālām spējām radās jau pēc darba līguma noslēgšanas, tad darba devējam strīdus gadījumā būs pienākums pierādīt, ka tas ir darījis visu nepieciešamo, lai nodrošinātu darbam atbilstošus apstākļus un lai darbiniekam būtu nepieciešamās profesionālās spējas, piemēram, apmācījis darbinieku vai nosūtījis uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu atbilstošiem kursiem.

Būtiski, ka darba devējam ir jāspēj nošķirt situāciju, kad darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju, no situācijas, kad darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpj darba līgumu vai noteikto darba kārtību, vai no kāda cita Darba likuma 101. panta pirmajā daļā minētā gadījuma.

Visus Gitas Oškājas rakstus, kurā sniegtas atbildes vēl uz citiem jautājumiem darba tiesisko attiecību jomā, abonenti var lasīt žurnāla Bilances Juridiskie Padomi elektroniskajā arhīvā.

Interesējošo tematiku iespējams atrast, ierakstot raksta autora vārdu, vai arī atslēgvārdu, žurnāla mājaslapas www.juridiskiepadomi.lv meklētājā.

Abonēt žurnālu var šeit.