0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIKā pārvaldīt sankciju riskus

Kā pārvaldīt sankciju riskus

Inese Helmane

Kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī sankciju tvērums turpina vērsties plašumā. Finanšu sankcijām tiek pakļautas aizvien jaunas personas, savukārt sektorālās sankcijas tiek noteiktas jaunām preču un pakalpojumu grupām. Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka sankcijas ir obligātas un jāievēro visām personām. Uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kā pārvaldīt sankciju riskus un nodrošināt atbilstību, vienlaikus nekavējot saimniecisko darbību. Svarīgākie ES sankciju veidi Sankcijas var tikt vērstas pret valsti vai teritoriju, piemēram, pret Krieviju, Baltkrieviju, Irānu, Krimas pussalu. Tās var tikt…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kā pārvaldīt sankciju riskus
Ilustrācija: Victoria – stock.adobe.com

Kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī sankciju tvērums turpina vērsties plašumā. Finanšu sankcijām tiek pakļautas aizvien jaunas personas, savukārt sektorālās sankcijas tiek noteiktas jaunām preču un pakalpojumu grupām. Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka sankcijas ir obligātas un jāievēro visām personām. Uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kā pārvaldīt sankciju riskus un nodrošināt atbilstību, vienlaikus nekavējot saimniecisko darbību.

Svarīgākie ES sankciju veidi

Edvīns Draba,
Zvērinātu advokātu biroja
Sorainen vecākais
jurists
Foto: Mārtiņš Cīrulis

Sankcijas var tikt vērstas pret valsti vai teritoriju, piemēram, pret Krieviju, Baltkrieviju, Irānu, Krimas pussalu. Tās var tikt vērstas arī pret juridiskajām vai fiziskajām personām, organizācijām un personu grupām, tajā skaitā arī pret kuģiem un lidmašīnām, kā arī pret ekonomikas nozarēm/sektoriem, piemēram, finansēm, tirdzniecību, transportu, vebinārā „Sankciju atbilstība uzņēmējiem – padomi risku pārvaldīšanai un sankciju ietekme uz līgumiem” skaidroja Edvīns Draba, ZAB Sorainen vecākais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists. 

Latvijā juridiski saistošie sankciju režīmi ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijas, Eiropas Savienības (ES) sankcijas, Latvijas Republikas nacionālās sankcijas, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankcijas (nav tieši saistošas uzņēmumiem, kuras nav finanšu iestādes, izņemot sankcijas par terorismu un masu iznīcināšanas ieroču proliferāciju) un ES un NATO dalībvalstu sankcijas.

Pirmais svarīgākais ES sankciju veids ir finanšu ierobežojumi (finanšu sankcijas). Tās piemēro sankciju sarakstos uzskaitītajām fiziskajām personām un juridiskajām personām, kas pieder sankciju sarakstos uzskaitītajām personām vai atrodas to kontrolē. Visi sankcijām pakļauto personu aktīvi ES tiek iesaldēti, un tām nevar nodot nekādus saimnieciskos resursus (finanšu līdzekļus, telpas, iekārtas, transportlīdzekļus, garantijas, arī sniegt pakalpojumus utt.). „Būtībā finanšu sankcijas nozīmē aizliegumu sadarboties ar konkrētām personām,” uzsvēra E. Draba.

Otrs svarīgākais ES sankciju veids ir sektorālās sankcijas, kas tiek noteiktas pret precēm, pakalpojumiem un nozarēm, vai var tikt noteiktas pret visiem konkrētās valsts iedzīvotājiem. No sektorālajām sankcijām uzņēmējiem vislielākais risks ir saskarties ar tādām sankcijām, kuras paredz preču importa, eksporta vai pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus.

Ko aizliedz sankcijas

Latvijai aktuālākās finanšu sankcijas ir tās, kas ir noteiktas pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas personām. Tiešie sankciju subjekti ir apmēram 2000 fiziskās un vairāk nekā 300 juridiskās personas. Netiešo sankciju subjektu skaits ir krietni lielāks.

Uzņēmējiem visvairāk nākas saskarties ar ES sektorālajām sankcijām, nevis finanšu sankcijām, uzsvēra E. Draba. Tās ir ārkārtīgi plašas. Piemēram, jebkuram Krievijas transporta uzņēmumam ir aizliegums darboties ES. Savukārt no ES ir aizliegts eksportēt uz Krieviju elektroiekārtas, telekomunikāciju iekārtas, rūpnieciskās iekārtas, ķīmiju u.c., kā arī importēt no Krievijas tēraudu, cementu, asfaltu, vara un alumīnija caurules, koku, papīru, sintētisko kaučuku, plastmasu u.c. preces saskaņā ar garu preču kodu sarakstu. 

Ir arī aizliegts nodrošināt kriptoaktīvu digitālā maka, konta vai glabāšanas pakalpojumus Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskajām personām, kas uzturas Krievijā.

ES personām ir aizliegts sniegt tehnisko palīdzību un starpniecības pakalpojumus saistībā ar aizliegtajām precēm. Tehniskā palīdzība ir jebkāds tehniskais atbalsts, kas saistīts ar remontu, izstrādi, ražošanu, montāžu, testēšanu, apkopi vai jebkāds cits tehniskais pakalpojums. Tā var tikt nodrošināta tādos veidos kā, piemēram, norādījumi, konsultēšana, apmācīšana, praktisko zināšanu vai prasmju nodošana vai konsultāciju pakalpojumi, tostarp mutvārdu palīdzības veidi. Savukārt starpniecības pakalpojumi ir:

  • darījumu apspriešana vai organizēšana nolūkā pirkt, pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas vai finansiālos un tehniskos pakalpojumus, tostarp no kādas trešās valsts uz jebkuru citu trešo valsti; 
  • preču un tehnoloģiju vai finansiālo un tehnisko pakalpojumu, tostarp trešās valstīs esošu, pirkšana vai pārdošana nolūkā nodot tos citai trešajai valstij.

Reeksporta uz Krieviju aizliegums

2023. gada 18. decembrī ir pieņemta Regula 2023/2878, ar kuru groza regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Regula nosaka reeksporta aizliegumu uz Krieviju.

Regulā ir ieviests jauns 12. g pants, kurš uzliek juridisku pienākumu katram ES uzņēmumam, kas eksportē šajā pantā norādītās preces uz kādu trešo valsti, izņemot noteiktas partnervalstis, paredzēt līgumā aizliegumu darījuma partnerim, kas saņem eksportētās preces, tās tālāk nodot Krievijā vai izmantošanai Krievijā, tātad reeksportēt uz Krieviju.

Grozījumu mērķis ir apkarot ES sektorālo sankciju apiešanu, īpaši gadījumos, kad sankcijām pakļautās preces tiek eksportētas uz trešajām valstīm, it īpaši Krievijas kaimiņvalstīm, taču vēlāk no šīm trešajām valstīm tās nonāk Krievijā.

12. g pantā ietverts plašs preču loks – aviācijas dzinēji un citas ar aviāciju saistītas detaļas, šaujamieroči, elektropreces, t.sk. integrālās shēmas, diodes, tranzistori, kontaktdakšas un kontaktligzdas, lodīšu u.c. veida gultņi, bremžu uzlikas un bremžu diski, visu veidu antenas un reflektori u.c.

Aizliegums eksportēt 12. g pantā noteiktās preces neattiecas uz partnervalstīm („drošajām” trešajām valstīm) – ASV, Japānu, Apvienoto Karalisti, Dienvidkoreju, Austrāliju, Kanādu, Jaunzēlandi, Norvēģiju un Šveici.

„Pat, ja jūsu preces precīzi neatbilst šajā pantā norādītajām precēm, ieteiktu apsvērt iespēju iekļaut šādu punktu – aizliegumu reeksportēt noteiktas preces uz Krieviju – eksporta līgumos,” ieteica E. Draba.

Nepieciešama dziļāka pārbaude

ZAB Sorainen vecākais jurists skaidroja, kāpēc darījumu partnera pārbaude finanšu sankciju gadījumā sankciju sarakstos nav pietiekama. Sankcijas piemēro arī juridiskajām personām, kas pieder personām, uz kurām attiecas sankcijas (sankciju subjektiem), vai atrodas to faktiskā kontrolē. Iespējams, sankciju subjekts būs samazinājis īpašumtiesību apmēru sev piederošos uzņēmumos, lai neizpildītu kritēriju, pēc kura sankciju jomas normatīvajos aktos nosaka, ka juridiskā persona pieder sankciju subjektam – vairāk nekā 50% īpašuma tiesības.

Svarīgi ievērot, ka sankcijas piemēro arī juridiskajām personām, kas atrodas sankciju subjektu kontrolē. Līdz ar to ir jāveic dziļāka darījuma partnera pārbaude, jāiedziļinās īpašumtiesību struktūrā. Šādos gadījumos var nākties secināt, ka sankciju subjekts atklāti īpašumtiesību struktūrā neparādās vai arī parādās kā mazākuma akcionārs. Piemēram, vairākuma akcionārs faktiski darbojas sankciju subjekta kontrolē. Akcionārs, caur kuru sankciju subjekts īsteno kontroli, var būt kā juridiskā persona, tā arī radinieks, laulātais vai cita uzticības persona.

Kādas ir sankciju pārkāpumu sekas? Visbargākais sods ir uzņēmuma darbinieku un vadības krimināl­atbildība vai juridiskie piespiedu līdzekļi pašam uzņēmumam tieša sankciju pārkāpuma gadījumā. Bet negatīvās sekas ir arī naudas sodi, sarežģījumi attiecībās ar bankām un citām finanšu iestādēm, finanšu zaudējumi, kas radušies līgumu atcelšanas dēļ, reputācijas zaudēšana, vai, piemēram, ASV varas iestāžu negatīvā reakcija (ja tiek pārkāptas ASV sankcijas).

Kāpēc ir svarīga iekšējās kontroles sistēma

E. Draba uzsvēra, ka uzņēmumam var būt jāapsver nepieciešamību izveidot sankciju atbilstības iekšējās kontroles sistēmu (IKS). Tā var ļaut izvairīties no negatīvām sekām – naudas sodiem uzņēmumam un vadītājiem, civiltiesiskās atbildības par zaudējumiem, tēla un reputācijas zaudējumiem, pamatdarbības traucējumiem.

IKS ļauj izveidot sistēmisku pieeju sankciju atbilstības jautājumiem, iegūt un saglabāt dokumentārus pierādījumus (paper trail), ļauj efektīvāk pārvaldīt sankciju riskus, kā arī var sekmēt sadarbību ar finanšu iestādēm. Kredītiestādes parasti prasa klientiem, kas darbojas paaugstināta riska nozarēs, ieviest IKS pat tad, ja kredītiestādes klients nav Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekts. IKS ļauj finanšu iestādei parādīt, kā uzņēmums savā līmenī (papildu kredītiestādei) pārvalda sankciju riskus. 

Svarīgākie IKS elementi ir risku novērtējums, politikas/procedūras un procesu/IKS pārvaldība. Ieviešot IKS, svarīgi ir arī paredzēt apmācības, bet pēc procedūras ieviešanas ieteicams veikt IKS darbības pārbaudi vai auditu, kā arī periodiski pārskatīt ieviesto politiku vai procedūras.

Risku novērtējums

Ja uzņēmums nav NILLTPFN likuma subjekts, risku novērtējumam nav jābūt atsevišķam dokumentam. „Jebkuras IKS izveide sākas ar novērtējumu, kādiem riskiem ir pakļauts uzņēmums. Svarīgi būtu saprast, vai uzņēmums strādā tikai ar Latvijas, vai arī ar ārvalstu partneriem. Cik daudz sadarbības partneru atrodas ES, cik daudz – trešajās valstīs? No kādām valstīm tiek importētas preces? Uz kādām valstīm tiek eksportētas preces?” skaidroja E. Draba.

Ir jābūt arī skaidrībai, vai starp precēm ir sankcijām pakļautās preces un vai ir kādi importa vai eksporta ierobežojumi. Cik garas un pārskatāmas ir piegādes ķēdes? Cik bieži mainās sadarbības partneri/preces?

„Atbildot uz šiem jautājumiem, uzņēmumam radīsies izpratne, cik daudz resursus veltīt IKS, piemēram, cik daudz iesaistīt darbiniekus, vai abonēt kādu dārgu IT rīku. Iespējams, uzņēmuma vadība konstatēs, no kādiem sadarbības partneriem ir vērts atteikties, vai arī aizstāt noteiktas preces ar citas izcelsmes precēm,” piemetināja vecākais jurists. 

Jāieceļ atbildīgā persona

Attiecībā uz sankciju pārvaldību E. Draba ieteica uzņēmumā iecelt atbildīgo personu, kurai būtu centrālā loma IKS darbībā. Šī persona būtu atbildīga par to, ka uzņēmumam ir atbilstošas procedūras un politikas. Būtu arī nepieciešams sadalīt kompetences starp atbildīgo personu un vadību, lai noteiktu, cik atbildīgā persona ir autonoma, un kādi jautājumi ir vadības kompetencē. Piemēram, atbildīgā persona var izvirzīt priekšlikumu izbeigt sadarbību ar konkrētu klientu, savukārt valde pieņem lēmumu izbeigt līgumu.

Būtu vērts arī padomāt, kā notiek uzdevumu deleģēšana tādā gadījumā, ja atbildīgā persona atrodas prombūtnē.

Būtu jānosaka, ka ikviens darbinieks ir atbildīgs par sankciju atbilstību un pamata līmenī visus darbiniekus, kuriem ir saskarsme ar klientiem un darījumu partneriem, būtu jāiepazīstina ar sankciju atbilstības riskiem.

Sava loma procedūrā var būt darbiniekam, kas uzņēmuma vārdā slēdz darījumus par preču pirkumu vai pārdošanu. Piemēram, viņš var lūgt aizpildīt darījuma partneri anketu un ievākt ziņas, kuras nepieciešamas tā pārbaudei. 

IKS būtu svarīgi noteikt, ka tiek veiktas jaunu darījumu partneru pārbaudes, periodiski pārbaudīt esošos darījumu partnerus, kā arī kontrolēt produktu izcelsmi, maršrutu, piegādes ķēdes un galapatēriņu, kā arī ienākošos un izejošos maksājumus.

Darījumu partnera pārbaude

Saistībā ar darījuma partnera pārbaudi ir vērts noteikt aizliedzošā riska valstis vai teritorijas, ar kurām uzņēmums principiāli nesadarbojas. Tas nozīmē, ka uzņēmums atsakās slēgt darījumu, ja darījumu partneris, preču izcelsme vai saņemšanas vieta atrodas kādā no aizliedzošā riska valstīm vai teritorijām, vai arī preču piegādes maršruts šķērso kādu no šīm valstīm vai teritorijām.

Kā piemērus aizliedzošā riska valstīm vai teritorijām vecākais jurists minēja Irānu, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (Ziemeļkoreju), Krievijas Federāciju, Baltkrievijas Republiku, Ukrainas apgabalus, kas nav Ukrainas varas iestāžu kontrolē, tostarp Krima, Sevastopole, kā arī attiecīgās Ukrainas Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabala daļas. 

Pārbaudot darījumu partneri, būtu vērts noskaidrot tā pārstāvjus, īpašniekus un patiesos labuma guvējus (PLG), kas ļauj atklāt slēpto varbūtējo kontroli, kā arī labāk izprast saimniecisko darbību.

Uzņēmumam savā IKS būtu jānosaka, kādas tiek izmantotas datu bāzes vai IT rīki (Finanšu izlūkošanas dienesta, Lursoft, Firmas.lv, LexisNexis u.c.). Saistībā ar darījumu partnera saimnieciskā darbību, īpaši paaugstināta riska darījumos, vajadzētu izpētīt, vai par darījumu partneri un tā saistību ar konkrēto saimniecisko darbību ir atrodama informācija internetā, vai uzņēmumam ir mājaslapa, vai darījumu partnerim ir uzņēmējdarbības vieta jeb tas ir pastkastītes uzņēmums.

Svarīgi ir saprast, vai darījumu partnerim ir pietiekami resursi, lai veiktu konkrēto saimniecisko darbību; kas redzams darījumu partnera finanšu atskaitēs (gada pārskatos) un kāda ir darījumu partnera PLG pieredze.

Nozīmīgi ir arī tas, vai darījumu partnera saimnieciskā darbība nav saistīta ar paaugstināta sankciju riska nozarēm (divējāda lietojuma preces, militāra rakstura preces, energoresursi u.c.).

Piemērs, kādas pozīcijas ir jāpārbauda paaugstināta riska darījumiem:

  • ražotājs;
  • izcelsmes valsts;
  • muitas kods;
  • pārvadātājs;
  • kustības maršruts;
  • gala saņēmējs;
  • citas personas piegādes ķēdē.

E. Draba norādīja, ka ir jānosaka sankciju pārvaldības procedūrām iespējamie riska indikatori un tipoloģijas, kas ir jāpielāgo konkrēta uzņēmuma darbībai.

Raksturīgākās kļūdas sankciju atbilstības IKS izveidē

„Bieži uzņēmumi uzskata, ka bankas visu pārbauda, līdz ar to nav nepieciešams ne par ko uztraukties,” klāstīja ZAB Sorainen vecākais jurists. „Protams, ka tā nav, un katrs pats ir atbildīgs par sankciju atbilstību. Bankas nevar visos gadījumos konstatēt apstākļus, kas var liecināt par sankciju pārkāpumiem. Turklāt klients, kura darbība rada paaugstinātu risku un kurš to nepārvalda, bankai kļūst par ļoti bīstamu sadarbības partneri.”

Raksturīgākās kļūdas sankciju pārvaldībā ir IKS neesamība – pārbaudes tiek veiktas nesistemātiski un atkarībā no tā, kurš darbinieks strādā ar konkrēto darījumu partneri. Pārbaudes nereti aprobežojas ar darījumu partnera nosaukuma pārbaudi sankciju sarakstos.

Bieži ir redzams, ka ir izstrādātas standarta/tipveida procedūras bez sasaistes ar konkrēto uzņēmuma darbību/nozari, politikas vai procedūras ir pārāk vispārīgas. Tāpat uzņēmumi nedokumentē veiktās darbības un līdz ar to nevar pierādīt, vai pārbaudes vispār tika veiktas. Ir arī gadījumi, kad darījumu partnera izpēte tiek veikta jau pēc darījuma uzsākšanas.

Ir sastopamas situācijas, kad uzņēmumos IKS ir pieņemta, taču netiek veikta darbinieku apmācība, kā arī darbinieki neatskaitās par procedūras ievērošanu un IKS prasību ievērošana netiek pārbaudīta.

Uzņēmumi nereti pārbauda tikai darījuma dalībniekus, bet nepārbauda preces, to ražotāju, gala saņēmēju, citus darījuma apstākļus, kā arī pārlieku paļaujas uz automatizētiem risinājumiem un IT rīkiem.

E. Draba atgādināja: „Potenciāls sankciju pārkāpums ir arī tad, ja sankcijām pakļauta prece, kuru eksportē uzņēmums, nākamajā piegādes ķēdes posmā nonāk valstī, pret kuru noteiktas sektorālās sankcijas, vai arī tad, ja naudas līdzekļi vai citi saimnieciskie resursi nonāk sankciju subjekta rīcībā. Jāatceras, ka sankciju jomā nedarbojas vispārējais privāttiesību princips – „ir atļauts viss, kas nav aizliegts.””

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūnija (132.) numurā.

Lasiet arī:

BJP NUMURU E-ARHĪVS