0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIKā pašnodarbinātajam piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, maksājot IIN?

Kā pašnodarbinātajam piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, maksājot IIN?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Foto: Visualhunt.com

Izvēloties piemērotāko saimnieciskās darbības formu un nodokļa maksāšanas režīmu, viens no vērā ņemamiem faktoriem ir arī iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, samazinot maksājamo nodokļu apmēru.

Kas jāņem vērā pašnodarbinātajam

Kā uzskata Dr. oecInguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, viens no galvenajiem “klupšanas akmeņiem”, kas padara mazāk pievilcīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (pašnodarbinātā) statusu, ir tas, ka šajā nodokļa režīmā ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu piemērošanai ir noteikts ierobežojums – proti, tie tiek atzīti tikai apmērā, kas nepārsniedz 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. “Sākotnēji cilvēki par to reizēm neaizdomājas, tomēr, saskaroties praktiski, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, ir nepatīkami pārsteigti, kad atklājas, ka nodoklis būs jāmaksā no lielas summas, jo visi izdevumi netika atzīti,” brīdina eksperte.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11. pants gan paredz četrus izdevumu veidus, kuri saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā:

  • 1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;
  • 2) nekustamā īpašuma nodoklis;
  • 3) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.5 pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;
  • 4) kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Tomēr tas kaut ko līdz tikai “situācijā, ja šie pilnā apmērā iekļaujamie izdevumi veido vairāk par 80% saimnieciskās darbības izdevumu. Taču, ja šie izdevumi nesasniedz 80% slieksni, šī norma pilnīgi neko nedod. Gala secinājums ir tāds, ka šī norma tikai retajam dod kādu nodokļa samazinājumu, savukārt pilnīgi visiem IIN maksātājiem sarežģī grāmatvedību, jo visa gada laikā ir jādomā, kurā ailē izdevumi jāiegrāmato – pilna apmēra vai ierobežota apmēra. Ja ir skaidrs, ka šīs četras pozīcijas nesastādīs 80% no kopējiem saimnieciskās darbības izdevumiem, tad tam nav jēgas, taču noteikumi šādu dalīšanu vienalga pieprasa,” skaidro I. Leibus.

Izņēmumi – kad ierobežojums nav spēkā

Vēl likums paredz arī dažus gadījumus, kad IIN maksātājs drīkst nepiemērot saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu. Jaunajiem nodokļu maksātājiem tie ir pirmie divi kalendārie gadi (pirmais taksācijas gads, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība un nākamais taksācijas gads). “Tas nozīmē, ka, piemēram, ja jūs savu saimniecisko darbību reģistrējāt 2018. gada decembrī, tad šo iespēju varat piemērot tikai par 2018. un 2019. gadu – par 2020. gadu to vairs nebūs iespējams izmantot!” akcentē I. Leibus.

Tāpat izdevumu ierobežojumu drīkst nepiemērot arī par gadu, kurā tiek izbeigta IIN maksātāja saimnieciskā darbība vai pabeigts tā likvidācijas process. Pašnodarbinātajam izbeigt saimniecisko darbību ir ļoti vienkārši – vienkārši ieejot EDS un izvēloties attiecīgu datumu. Savukārt individuālajam uzņēmumam (IU) vai individuālajam komersantam (IK) vispirms ir jāpabeidz likvidācijas process, kas sākas ar iesnieguma iesniegšanu Uzņēmumu reģistram. IK tiek likvidēts triju darba dienu laikā, savukārt IU vai zemnieku saimniecībai (ZS) process ir krietni ilgāks, jo IK ir fiziska persona, kas tāpat turpina atbildēt par savām saistībām arī pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas, savukārt IU vai ZS ir juridiskas personas, kuru atbildība līdz ar likvidāciju beidzas. “Šī nianse jāņem vērā, jo, ja likvidācijas procesu uzsāksit šogad un arī pabeigsit šogad, tad varēsit atzīt visus izdevumus par šo gadu, savukārt, ja likvidāciju uzsāksit šogad, bet ieraksts par likvidācijas pabeigšanu parādīsies tikai nākamgad, par šo gadu saglabāsies izdevumu atzīšanas ierobežojums 80% apmērā,” vērš uzmanību I. Leibus.

Lasiet arī: 

Kā atšķiras grāmatvedības kārtošana SIA un pašnodarbinātajiem, individuālajiem komersantiem?

Īpašnieka un viņa biznesa “attiecības”: kā atšķiras prasības SIA un pašnodarbinātajiem/IK?

Ingunas Leibus semināru “Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem nodokļu sloga mazināšanai” var iegādāties “Bilances Akadēmijas” mājaslapā.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Visualhunt.com

Izvēloties piemērotāko saimnieciskās darbības formu un nodokļa maksāšanas režīmu, viens no vērā ņemamiem faktoriem ir arī iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, samazinot maksājamo nodokļu apmēru.

Kas jāņem vērā pašnodarbinātajam

Kā uzskata Dr. oecInguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, viens no galvenajiem "klupšanas akmeņiem", kas padara mazāk pievilcīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (pašnodarbinātā) statusu, ir tas, ka šajā nodokļa režīmā ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu piemērošanai ir noteikts ierobežojums - proti, tie tiek atzīti tikai apmērā, kas nepārsniedz 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. "Sākotnēji cilvēki par to reizēm neaizdomājas, tomēr, saskaroties praktiski, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, ir nepatīkami pārsteigti, kad atklājas, ka nodoklis būs jāmaksā no lielas summas, jo visi izdevumi netika atzīti," brīdina eksperte.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11. pants gan paredz četrus izdevumu veidus, kuri saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā:

  • 1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;
  • 2) nekustamā īpašuma nodoklis;
  • 3) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.5 pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;
  • 4) kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Tomēr tas kaut ko līdz tikai "situācijā, ja šie pilnā apmērā iekļaujamie izdevumi veido vairāk par 80% saimnieciskās darbības izdevumu. Taču, ja šie izdevumi nesasniedz 80% slieksni, šī norma pilnīgi neko nedod. Gala secinājums ir tāds, ka šī norma tikai retajam dod kādu nodokļa samazinājumu, savukārt pilnīgi visiem IIN maksātājiem sarežģī grāmatvedību, jo visa gada laikā ir jādomā, kurā ailē izdevumi jāiegrāmato - pilna apmēra vai ierobežota apmēra. Ja ir skaidrs, ka šīs četras pozīcijas nesastādīs 80% no kopējiem saimnieciskās darbības izdevumiem, tad tam nav jēgas, taču noteikumi šādu dalīšanu vienalga pieprasa," skaidro I. Leibus.

Izņēmumi - kad ierobežojums nav spēkā

Vēl likums paredz arī dažus gadījumus, kad IIN maksātājs drīkst nepiemērot saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu. Jaunajiem nodokļu maksātājiem tie ir pirmie divi kalendārie gadi (pirmais taksācijas gads, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība un nākamais taksācijas gads). "Tas nozīmē, ka, piemēram, ja jūs savu saimniecisko darbību reģistrējāt 2018. gada decembrī, tad šo iespēju varat piemērot tikai par 2018. un 2019. gadu - par 2020. gadu to vairs nebūs iespējams izmantot!" akcentē I. Leibus.

Tāpat izdevumu ierobežojumu drīkst nepiemērot arī par gadu, kurā tiek izbeigta IIN maksātāja saimnieciskā darbība vai pabeigts tā likvidācijas process. Pašnodarbinātajam izbeigt saimniecisko darbību ir ļoti vienkārši - vienkārši ieejot EDS un izvēloties attiecīgu datumu. Savukārt individuālajam uzņēmumam (IU) vai individuālajam komersantam (IK) vispirms ir jāpabeidz likvidācijas process, kas sākas ar iesnieguma iesniegšanu Uzņēmumu reģistram. IK tiek likvidēts triju darba dienu laikā, savukārt IU vai zemnieku saimniecībai (ZS) process ir krietni ilgāks, jo IK ir fiziska persona, kas tāpat turpina atbildēt par savām saistībām arī pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas, savukārt IU vai ZS ir juridiskas personas, kuru atbildība līdz ar likvidāciju beidzas. "Šī nianse jāņem vērā, jo, ja likvidācijas procesu uzsāksit šogad un arī pabeigsit šogad, tad varēsit atzīt visus izdevumus par šo gadu, savukārt, ja likvidāciju uzsāksit šogad, bet ieraksts par likvidācijas pabeigšanu parādīsies tikai nākamgad, par šo gadu saglabāsies izdevumu atzīšanas ierobežojums 80% apmērā," vērš uzmanību I. Leibus.

Lasiet arī: 

Kā atšķiras grāmatvedības kārtošana SIA un pašnodarbinātajiem, individuālajiem komersantiem?

Īpašnieka un viņa biznesa "attiecības": kā atšķiras prasības SIA un pašnodarbinātajiem/IK?

Ingunas Leibus semināru “Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem nodokļu sloga mazināšanai” var iegādāties "Bilances Akadēmijas" mājaslapā.