Foto: Aivars Siliņš
„Nekas neliecina, ka koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 pandēmija šī gada ietvaros pilnībā izbeigsies, visticamāk, lielākā vai mazākā mērā pastāvēs ierobežojumi, iespējams, līdz vakcīnai. Tātad šis nav sprints, bet būs maratons,” tā intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI saka Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, kurš iepriekš vadījis aģentūras pārstāvniecības Vācijā un Ķīnā. Stāstot par LIAA un Latvijas turpmākajiem izaicinājumiem, viņš uzskata, ka „esam iesaldējuši ekonomiku un esam iesaldējuši vīrusu. Ir jāsaprot, kas ir jādara, lai atsaldētu ekonomiku, bet neatsaldētu vīrusu.”
Piedāvājam daļēju ieskatu intervijā. Pilnu sarunas tekstu var lasīt žurnāla maija numurā.
No šā gada 20. janvāra esat stājies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatā. Jau pēc pusotra mēneša arī jūsu vadīto iestādi skāra Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, tika atcelti dažādi pasākumi, piemēram, Latvijas nacionālais stends izstādē “Foodex Japan 2020” Tokijā u.c. Kāds LIAA ir šis ārkārtējās situācijas laiks?
LIAA esam pārslēgušies darbam krīzes režīmā, kur darām diezgan daudz uzņēmumu labā, lai palīdzētu piemēroties krīzes situācijai. Līdzko sākās atbalsta pasākumi Covid-19 skartajiem komersantiem, atvērām informatīvo telefonu, lai varētu izskaidrot uzņēmējiem, kāds atbalsts ir pieejams, kādi ir kritēriji. Sākotnēji jautājumi bija vairāk par dīkstāves pabalstu – kuram pienākas un kuram ne.
Nākamais, daudz būtiskākais pasākums, – reizi nedēļā kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) aptaujājam uzņēmējus, lai identificētu situāciju industrijās, lai saprastu, kuras jau cieš no pandēmijas sekām un kuras vēl tā skars. Arī lai identificētu šauros punktus, kas ir jāmaina tiesību aktos, kas ir jāgroza Ministru kabineta (MK) 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, lai uzņēmēji varētu pēc iespējas mazāk pieteikties dīkstāves pabalstiem, lai darbiniekiem nebūtu jādodas dīkstāvē, lai uzņēmumi varētu turpināt pakalpojumu sniegšanu. Jau uzreiz, pirmajā nedēļā, identificējām, ka viena no šaurajām vietām ir darbinieku komandējumi, jo metālapstrādes un būvniecības nozares bija saslēgušas līgumus par piegādi un uzstādīšanu. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama darbinieku izbraukšana no valsts. Valdībai piedāvājām koordinēt darbinieku došanos komandējumos, lai tas ir organizēts process. Lai gan darba devēji, gan darba ņēmēji zinātu, kur ir jāpiesakās, un lai starptautiskie pasažieru pārvadātāji varētu piedāvāt reisus un būtu skaidrs, ka tie ir ar darba pienākumu izpildi saistīti braucieni. Zvanot uz LIAA uzņēmēju atbalsta tālruni, uzņēmēji interesējās, kā var aizbraukt un pabeigt iesāktos projektus, lai no partneru puses nebūtu sankciju un līgumsodu.
Ko minētajā ar LDDK un LTRK rīkotajā aptaujā esat secinājuši, kuras nozares Covid-19 krīze ir skārusi visvairāk?
Tas ir tūrisms, kas faktiski vairs nepastāv. Vidēji eksportējošo nozaru apgrozījuma kritums ir par 20-30%. Kokapstrādes, metālrūpniecības, mašīnbūves, IKT nozarēs, kuras strādā ar esošiem pasūtījumiem, ir bažas par jauniem pasūtījumiem, kuri ir samazinājušies vai nav vispār. Ir nozares, kur vēl trīs mēnešus būs labi, bet, ja neatjaunosies pieprasījums, izbeigsies esošie projekti, un arī šiem uzņēmumiem potenciāli var iestāties dīkstāve.
Savukārt pieprasījuma pieaugums ir pārtikas nozarē, kura ražo preces ar garu realizācijas termiņu, arī interneta tirdzniecībā, bet ir jāskatās pieprasījums atkarībā no preču kategorijas. Pieaugums ir it visā, kas saistīts ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Vairākas reizes ir kāpis apgrozījums preču pārdošanā, kas saistītas ar frizieru pakalpojumiem – tagad matus vairāk krāso mājās, pieprasītas ir galda spēles un komplekti, kurus var izmantot, darbojoties bērnam kopā ar vecākiem mājās, lai attīstītu konkrētas prasmes.
Kā patlaban ir ar iespēju eksportēt, vai valda pilnīgs klusums?
Eksporta iespēju jomā ir sakustējusies Āzija – Dienvidkoreja, Japāna, Ķīna, kuras sāk interesēties par precēm, un tur mums paveras iespējas. Ir vairāki uzņēmumi, kuri ar LIAA atbalstu ir uzsākuši eksportu uz Dienvidkoreju, Ķīnu. Šīs valstis interesē galda spēles, pārtika, kokmateriāli. Ķīna ir atsākusi ražošanu par 80-90% no iepriekšējā apjoma (intervija notika aprīļa vidū – redakcijas piebilde). Problēma ir tā, ka pandēmija ir skārusi visu pasauli un nav skaidrs, kāds ir un būs pieprasījums. Tas, kas, visticamāk, tiks darīts, – Ķīnā stimulēs iekšējo pieprasījumu. Viena no aktualitātēm ir pārtikas produkti. Tā kā iepriekš esmu bijis LIAA pārstāvniecības vadītājs Ķīnā, tad zinu, ka viņi vietējiem produktiem neuzticas. Un šajā jomā mums paveras iespējas.
Kāda, jūsuprāt, būs krīzes ietekme uz investīcijām kopumā Latvijā?
Patlaban ir aktīvi vairāki investīciju projekti, kuri ir sarunu procesā. Būsim godīgi, aizlidot ne pie viena nevaram. Bet doma ir tāda: redzam, ka krīzes ietekmē ir paralizēta ražošana daudzās valstīs, jo visi savu ražošanu ir izvietojuši Āzijā. Iespējams, globālās piegādes ķēdes varētu saīsināties un izveidoties mazākas, bet reģionālas piegādes ķēdes. Patlaban uzrunājam Eiropā bāzētus lielus uzņēmumus, kuru izcelsme ir Eiropa un kuriem ražošana vai pakalpojumu sniegšana ir bāzēta Āzijā, un kuru centrālie biroji krīzes dēļ izskata risku diversifikāciju, pārvietojot ražošanu uz citām pasaules vietām, lai, ja atkārtotos pandēmija, pilnībā neapstātos ražošana.
Paredzu, ka lielajām piegādes ķēdēm vairs tik ļoti neuzticēsies, jo ir pretrunīga informācija, kas notiek katrā valstī, kāda ir konkrētā uzņēmuma maksātspēja. Ja ar kuģi izsūta preces un jāgaida samaksa 40 – 60 dienas, kā situācija būs mainījusies pa šīm 60 dienām? Jau nedēļas griezumā tās ir vecas ziņas.
Viena lieta, kad kāda konkrēta krīze skar noteiktu valsti, bet pavisam kas cits, ja visu pasauli. Šī ir nebijusi situācija. Tāpēc svarīgi: kas Latvijai būs jādara, lai visātrāk atgūtos?
Kopā ar Ekonomikas ministriju, LTRK un LDDK un eksportētāju apvienību Red Jackets strādājam pie ekonomikas restartēšanas plāna. Lai saprastu, kādi instrumenti uzņēmējiem būs nepieciešami, ar kuriem varēs ātrāk atgūties, kas ir tā vieta un brīdis, kur gribam ielēkt. Kad ir krīze, visi zināmā mērā ir vienādās izejas pozīcijās. Redzam, ka patlaban Latvijai ir labi izdevies apturēt pirmo pandēmijas vilni. Ko tālāk? Esam iesaldējuši ekonomiku un esam iesaldējuši vīrusu. Ir jāsaprot, kas ir jādara, lai atsaldētu ekonomiku, bet neatsaldētu vīrusu. LIAA ir pārstāvis gan Singapūrā, gan Japānā, gan Ķīnā, un skatāmies, kāda ir šo zemju pieredze. Tāpat skatāmies uz Vācijas pieredzi, , kā viņi plāno restartēties.
Ar uzņēmējiem runājam, ka uz izstādēm nevar paļauties, jo to tuvākajā laikā vairs nebūs. Bet ko tad vajag? Svarīga ir digitalizācija, lai uzņēmums spētu vienkārši pārcelt jebkuru darbinieku strādāt attālināti. Būtiski ir ieguldīt naudu mārketingā. Patlaban strauji pieaug interneta preču tirdzniecība Amazon un līdzīgās platformās. Šobrīd ir nepieciešamas labas konsultācijas, kā jebkuram uzņēmumam izveidot tiešsaistes platformu lielas platformas ietvaros, lai komersants tiktu pamanīts. Ir jāizvēlas pareizie atslēgvārdi, pareizi jāpozicionējas. Jāsaprot, kāda ir cenu politika un kā piegādāt preci. Tieši tas īstenībā ir vajadzīgs patlaban. Uzņēmēji nezina, kuri ir īstie konsultanti, kas šādu platformu spētu uztaisīt, cik jāmaksā precēm šādā interneta veikalā.
Iespējams, ir īstais brīdis, lai uzņēmums ieviestu inovācijas, sasaistītu zinātni kopā ar ražošanu, radītu savu produktu ar augstāku pievienoto vērtību.
Lai tajā brīdī, kad atkal vajadzēs iekarot tirgu, sarežģītība to izdarīt būtu līdzvērtīga ar konkurentiem.
Te es vairāk domāju par klasisko industriju, kura ir tautsaimniecības mugurkauls, nevis jaunuzņēmumiem. Jau tagad ir uzņēmumi, kuros ir inovācijas departamenti, notiek pētniecības darbs. Bet ļoti liela daļa uzņēmumu to nedara. Līdz šim viņi brauca uz izstādēm, skatījās, ko pārdod citi, un mēģināja uztaisīt ko līdzīgu.
Šis arī ir brīdis, kad var ieguldīt darbinieku apmācībā, piemēram, mācīties svešvalodas.
Cik lielā mērā jaunie biznesa virzieni būs noturīgi arī pēc krīzes?
Tas ir filozofisks jautājums, un nevienam uz to nav atbildes. Tāpat kā nav zināms, kad beigsies krīze, kā tas notiks. Ja tas būtu zināms kādam, viņš jau būtu investējis pareizajās akcijās.
Nekas neliecina, ka Covid-19 pilnībā šī gada ietvaros izbeigsies, visticamāk, lielākā vai mazākā mērā pastāvēs ierobežojumi, iespējams, līdz būs pieejama vakcīna. Tātad šis nav sprints, bet būs maratons, un varam secināt, ka, iespējams, vide transformēsies – darba vietas vairāk varētu būt attālinātas. Birojos nevajadzēs tik daudz darba vietu un kvadrātmetru.
Tad, kad pretendējāt uz LIAA vadītāja amatu, klāstījāt savu vīziju turpmākajiem gadiem – LIAA kļūs par atvērtu, proaktīvu, modernu vienas pieturas aģentūru uzņēmumiem.
Krīze jau neko nemaina. Ja kāds nespēj izdzīvot pārmaiņu apstākļos, tad viņam būs ierobežots izaugsmes potenciāls arī ekonomikas izaugsmes periodā. LIAA mainās, savu pakalpojumus būvējam ap klientu – uzņēmēju, kurš ir vai nu eksportētājs, vai investors. Latvijā būtu jāaudzē lielāki uzņēmumi, kuri visi skatās eksporta virzienā. LIAA proaktīvi ir jāiet pie tādiem investoriem, kas radīs eksportspējīgas preces vai pakalpojumus.
LIAA klientam ir jānodrošina vajadzīgie pakalpojumi. Nevis: hei, mums te ir programmas, vai jums tās der? Ir jāsaprot klienta vajadzības, ja viņu interesē inovācijas, ir jānodrošina konkrētie vaučeri. Tā līdz šim LIAA ir pietrūcis.
Viens no pirmajiem darbiem LIAA, kuru veicu, stājoties amatā, bija funkciju audits, lai izvērtētu, vai pārklājas LIAA departamentu funkcijas. Tas arī apstiprinājās, tātad iekšēji ir konkurence, kas ir jānovērš. Patlaban strādājam pie procedūru apraksta, kā klients pie mums nokļūst, kā viņu virzām cauri vienas pieturas aģentūrai, lai komersants no jaunuzņēmuma vai biznesa inkubatora izaugtu līdz lielam eksportētājam. Kāds ir viņa ceļš – kad viņš ir biznesa inkubatorā, kurā brīdī eksporta veicināšanas nodaļas klients, kad atkal pāriet investīciju piesaistes nodaļā utt. Kāds ir process, kur ir robežas. Lai skaidrs ir gan mums, gan komersantiem.
Kāpēc lai investors nāktu tieši uz Latviju? Kas viņam tiktu piedāvāts?
Patlaban Latvija izceļas ar mazāko Covid-19 mirstību Eiropā, un tie ir atslēgvārdi. Tas ir stāsts, ko varam piedāvāt. Kā to varam kapitalizēt un vai vispār varam? Iespējams, šis ir stāsts par Latvijas ļoti labo pieredzi. Tik kā to izmantot un pavērst, lai radītu vienotu valsts tēlu? Covid-19 apkarošanas pieredze ir stāsts ar to, ka ir izaicinājums, no tā nenobīstamies, bet tiekam ar to galā vislabāk Eiropā.
Ja izveidojam vienotu valsts tēlu, kas ir atpazīstams dažādās industrijās, un kādu daļu no tā, iespējams, balstām Latvijas krīzes pārvarēšanas pieredzē, tad beidzot ir kaut kas, kur esam priekšā igauņiem un lietuviešiem. Ja izveidojam stāstu par Latviju, ir vieglāk ar to asociēties eksportētājiem, citādi mārketingam un tēla atpazīstamībai vajag milzīgu naudu.
Kāds varētu būt šī investora portrets un kādās nozarēs?
Latvija ir atvērta investīcijām – no jebkuras valsts un jebkurā segmentā to uztveram vienādi. Taču LIAA fokusējas uz to, kādus investorus gribam redzēt Latvijā. Un tie ir investori, kuri ir gatavi maksāt augstas algas, izveidot pakalpojumu centrus un uzņēmumus, kuri globālo piegāžu ķēdē ir augšpusē. Saprotam, ka uzreiz viss nenotiks un jāsāk ir pakāpeniski. Piemēram, zviedru uzņēmējs izveido metālapstrādes centru Latvijā, saprot, ka vietējais menedžments ir gana gudrs un piedāvā nestandarta risinājumus. Komersants pārnes ārpakalpojumu centrus uz Latviju. Tas jau notiek metālapstrādes un citās nozarēs, un tas „ierakstās” bioekonomikā, viedajās pilsētās, IKT risinājumos.
Jau esat teicis: Latvijai būtu jāfokusējas nevis uz starptautiskajiem zīmoliem, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, uz tipisku vācu ģimenes uzņēmumu, kura apgrozījums ir 50 miljoni eiro. Tieši tāds relatīvi maz zina par Latviju, par mūsu zinātniekiem, un tieši šajā vidējā līmenī jāmeklē investīcijas ražošanā, kad viņi meklē konkurences priekšrocības un vietu pētījumu centriem.
Mazs vai vidējs uzņēmums Latvijai būtu vieglāk „paceļams”. Lielos starptautiskos uzņēmumus “nošarmēt” ir daudz grūtāk. Bet tas nenozīmē, ka nevaram piesaistīt arī uzņēmums ar 50 miljonu eiro apgrozījumu, arī šādiem komersantiem patlaban piegāžu ķēdē ir pārrāvums, un viņi meklē vietu, lai ražotu kaut kur tuvāk Eiropai, vēlams ES. Varam piedāvāt vietu, kur ražot, ārvalstu komersants pārceļ ražošanu, un LIAA strādā uz pēcapkalpošanu – piedāvā papildu atbalstu un informāciju, kā var paplašināt ražošanu, pievienojot tai dārgākas un gudrākas funkcijas. Ražošanu Latvijā attīstīt būtu lētāk, nekā tas ir Rietumeiropā.
2015. gadā, sākot darbu LIAA, bijāt pārstāvniecības vadītājs Ķīnas pilsētā Šanhajā, bet, sākot no 2018. gada, – LIAA pārstāvniecības vadītājs Vācijā. Kāda loma investoru piesaistē ir pārstāvniecībām, kāds ir to devums?
Pārstāvniecību problēma ir izkliedētībā un fokusa trūkumā. Tajā brīdī, kad definējam, ka no konkrētas valsts gadā ir vajadzīgi viens, divi, trīs investori un izvirzām to par mērķi, tad pārstāvis saprot, uz ko koncentrēties. Turklāt no Rīgas varam nodrošināt ar vajadzīgo informāciju, papildu atbalstu, lai rīkotu investoru pasākumu. Būtu vajadzīgs, lai katra pārstāvniecība potenciālajiem investoriem parādītu konkrētus uzņēmumus un rezultātus. Kamēr runājam frāzēs – “veicināt, attīstīt, iedvesmot”, tikmēr ir ļoti grūti pārmest vienam vai otram, ka varēja izdarīt labāk, jo nav jau nekas izmērāms.
Kad gatavojos konkursam uz LIAA direktora amatu, pētīju dažādu valstu pieredzi investoru piesaistē un eksporta veicināšanā. Mani uzrunāja Somijas pieredze ar zīmolu Team Finland. Viņi šādi arī darbojas – uz konkrētu rezultātu.
Kādi nākamajā ES fondu periodā būs atbalsta instrumenti uzņēmējiem, eksporta veicināšanai?
Par nākamo ES fondu periodu naudu nekas vēl nav zināms. Patlaban krīzes atbalsta instrumenti varētu tikt papildināti ar jauniem atbalsta instrumentiem, kuri kalpotu kā zināms tests, vai tos izmantot nākamajā ES fondu plānošanas periodā.
Kuras ir mūsu uzņēmēju stiprās un vājās puses? Nereti semināros no zāles stāsta, cik grūti ir ielauzties ārvalstu tirgos, jo pietiekami liela konkurence jau pastāv, nevienam negribas konkurenci arī no mazajām valstīm.
Vienmēr ir jāpiestrādā pie jau minētajām inovācijām, pie tā, ka ir jābūt inovatīvam procesam, produktam, darbības veidam, dizainam u.c. Lai konkurētu starptautiski, komersantam visu laiku ir jāattīsta inovācijas.
Salīdzinoši maz laika komersanti atvēl biznesa izpētei, business intelligence. LIAA var daudz palīdzēt: saprast, kurā tirgū startēt, par kādu cenu, kādi ir pārdošanas kanāli, kādi ir uzcenojumi, kādi ir līdzīgie produkti, kas būs konkurenti. To visu noskaidrojot iepriekš, var pamatīgi ietaupīt naudu, kas „izšauta” mārketingā pareizā vai nepareizajā valstī. Lai saprastu, kāds ir segments un tirgus, uzņēmumu vadītājiem, biznesa attīstības direktoriem ir jābūt gataviem lasīt svešvalodā pētījumus, kuri ir pieejami gan LIAA, gan tos var nopirkt.
Piemēram, kāds pārtikas ražotājs grib ielauzties Vācijas tirgū. Pārtika tur vidēji maksā mazāk nekā Latvijā, prasa kvalitāti, ievērot piegādes termiņus, plauktu cenas – vārdu sakot, grūti. Statistikas dati liecina, ka gandrīz 30 miljonos mājsaimniecību dzīvo viens cilvēks. Tātad iepakojuma apjomam ir jābūt daudz mazākam nekā tiem, kas dzīvo trijatā. Vācieši nav tādi, kas pirks vairāk, jo apzinās, ka nevarēs patērēt un vajadzēs izmest. Ja kombinējam iepakojuma apjomu, nav tik būtiski, cik maksā viena vienība. Vācietis nepirks sešas vienības, bet gan trīs, jo zina, ka sešas neapēdīs. Tas ir tas, ko var uzzināt no pētījumiem, bet LIAA nevar ar karoti to iebarot nevienam uzņēmējam, ja nezinām, kas tieši viņu interesē. Šobrīd daudzi ir tādā kā pauzē, tāpēc ir laiks apsēsties, izlasīt un iedziļināties.
