Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par neapliekamo minimumu remigrantu ārvalstu pensijai, norādot, ka ar remigrāciju tiek saprasts diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citu tautību pārstāvji, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. To noteic Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019. gada 1. janvāra.

Remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, attiecībā uz ārvalstī gūto pensiju piemēro īpašu neapliekamā minimuma apmēra noteikšanas un piemērošanas kārtību, t.i., vispārīgā situācijā ārvalsts pensijai piemēro tādu neapliekamo apmēru, kāds tas noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī. Minētā kārtība ir piemērojama, sākot ar 2021. gadu un turpmāk, pamatojoties uz personas iesniegto iesniegumu.

Īpašo neapliekamā minimuma noteikšanas kārtību ārvalsts pensijai piemēro, ja remigrējušais diasporas loceklis:

• pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijis Latvijas rezidents;
• ir pieteicies VID, informējot par savām tiesībām piemērot ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru;
• saņemot vecuma pensiju atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ir sasniedzis Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu.

Kritēriji, atbilstoši kuriem nosaka personas rezidences statusu, noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Personu nodokļu likumos uzskata par Latvijas rezidentu, ja:

1. šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
2. šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3. šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Persona, kas nav atzīta par rezidentu iepriekšējā gadā, tiks uzskatīta par rezidentu konkrētajā gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā.

Vērtējot, vai tiek izpildīts nosacījums par 36 mēnešu nerezidences periodu, ņem vērā jebkurus mēnešus, kad persona ir bijusi nerezidents, neierobežotā laika periodā pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu (nav obligāti, lai persona būtu bijusi nerezidents 36 mēnešus pēc kārtas vai tieši pēdējos 36 mēnešus pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu).

Regulējumu par ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru piemēro arī attiecībā uz to Latvijā reģistrēto nodokļu rezidentu no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam, kuri ir remigrējuši diasporas locekļi (tai skaitā Repatriācijas likuma izpratnē) un kuri ir reģistrēti kā Latvijas nodokļu rezidenti pirms 2021. gada.

Ja remigrējušais diasporas loceklis nav izmantojis savas tiesības uz ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu attiecīgajā gadā, viņam ir tiesības triju gadu periodā, kurā ir atļauts precizēt gada ienākumu deklarāciju, informēt VID ar iesniegumu par savām tiesībām konkrētajā gadā piemērot ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru un veikt nodokļa pārrēķinu par attiecīgo gadu.

Iesniegumu par tiesībām uz ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu attiecīgajā gadā var iesniegt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izmantojot sadaļu “Sarakste ar VID”, kur iesniegumu raksta brīvā tekstā lodziņā “teksts” vai pievieno datni ar iesniegumu. Iesniegumu par tiesībām uz ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu attiecīgajā gadā var iesniegt vienlaikus ar gada ienākumu deklarāciju (ja šādu iesniegumu persona nav iesniegusi jau iepriekš).

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto regulējumu par ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu ārvalsts pensijai piemēro attiecībā uz remigrējušu diasporas locekļu pensiju ienākumiem, kas gūti no visām ārvalstīm, arī no tām, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi (konvencijas) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot, ja šādā līgumā paredzēts personai labvēlīgāks regulējums.

Parasti starptautiskie līgumi paredz, ka situācijās, kad persona, kas uzkrājusi pensiju vienā valstī, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā (otrā) valstī, kļūstot par tās rezidentu, šī otra (rezidences) valsts iegūst tiesības aplikt ar nodokli šīs pensijas vienlaikus ar pienākumu novērst nodokļu dubulto uzlikšanu attiecībā uz šīm pensijām. Nodokļu dubultā uzlikšana parasti tiek novērsta tādā veidā, ka otrā valsts atļauj samazināt maksājamā nodokļa apmēru par pirmajā valstī (ārvalstī) no konkrētā ienākuma samaksātā ienākuma nodokļa daļu.

Tomēr starptautiskie līgumi var arī noteikt, ka ārvalsts pensijas ienākums tiek pilnībā atbrīvots no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā. Šādā gadījumā piemērojams labvēlīgākais regulējums, t.i., starptautiskā līguma nosacījumi. Lai noteiktu, kurā no līgumslēdzējām valstīm pensijai piemēro nodokli, izvērtē katras konkrētās nodokļu konvencijas 18. panta noteikumus.

Neapliekamais minimums un IIN piemērošana

Atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota tiek pieskaitītas pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Latvijas rezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido gan Latvijas, gan ārvalsts pensija (izņemot, ja saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem tā nav apliekama ar nodokļiem Latvijā).

Pensiju ietver gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi:

• ienākumam līdz 20 004 eiro – 20%;
• ienākumam no 20 004 eiro līdz 78 100 eiro ( 2021.gadā- 62 800 eiro) – 23%;
• ienākumam, kas pārsniedz 78 100 eiro ( 2021.gadā- 62 800 eiro), – 31%.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ja ārvalsts pensija tiek izmaksāta ar tās starpniecību, ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot IIN likmi 20 %, bet pensijas daļai virs 1667 eiro mēnesī – 23%.

Ja persona saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā ar VSAA starpniecību, persona pati aprēķina maksājamo IIN, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Ja pensijas ienākums ir aplikts ar nodokli ārvalstī, aprēķinot Latvijā maksājamo IIN, to samazina par ārvalstī no pensijas ienākuma samaksātā nodokļa summu, bet ievērojot, ka šis samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam IIN no ārvalsts pensijas. Nodokļa samaksu ārvalstīs apliecina ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

Aprēķinot IIN no pensijas ienākuma, atskaita neapliekamo minimumu.

Atlikušo neizmantoto ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra daļu nevar piemērot attiecībā uz citu ienākumu.

VID ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru konkrētajā ārvalstī attiecīgajā gadā noskaidro starptautiskās informācijas apmaiņas ceļā vai pamatojas uz izrakstiem no ārvalsts normatīvajiem aktiem, ārvalsts iestādes publiski sniegto informāciju u.c.

VSAA, izmaksājot ārvalsts pensiju, regulējumu par ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru neņem vērā.

Remigrējušam diasporas loceklim, kurš vienlaikus saņem pensiju no vairākām ārvalstīm vai saņem pensiju no vienas vai vairākām ārvalstīm un Latvijas pensiju, piemēro tās ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru, kurā tas ir vislielākais.

Ja remigrējuša diasporas locekļa no ārvalsts saņemtajai pensijai piemērojamais ārvalsts pensijas neapliekamais apmērs ir mazāks nekā Latvijā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums, no ārvalsts saņemtajai pensijai piemēro Latvijā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu. Latvijā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums 2022. gadam ir 5100 eiro (2100 eiro -1. pusgadam, 3000 eiro- 2. pusgadam), bet 2021. gadam - 3960 eiro.

Ja remigrējuša diasporas locekļa no ārvalsts saņemtais pensijas ienākums:

• ārvalstī nav apliekams ar IIN (saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem) un
• ir mazāks nekā Latvijā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums, no ārvalsts saņemtajam ienākumam piemēro Latvijā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu.

Ja attiecībā uz ārvalsts pensijas ienākumu piemēro Latvijā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu, ir tiesības atlikušo (neizmantoto) Latvijas pensionāra neapliekamā minimuma daļu piemērot attiecībā uz citiem ienākumiem, kurus var samazināt par neapliekamo minimumu (piemēram, darba algai).

• Darbinieks sasniedz pensijas vecumu
• Vai pensionāram ir svarīga nodokļa grāmatiņa?
• Ja ir vēlme kļūt par pensionāru agrāk