Kā piemērot PVN darījumiem tiešsaistes platformās?

Mūsdienās, kad internets ir kļuvis par neatņemamu saimnieciskās darbības sastāvdaļu, ir būtiski ņemt vērā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu, kas attiecas uz darījumiem tiešsaistes platformās. Saimnieciskā darbība ietver jebkuru sistemātisku un patstāvīgu darbību par atlīdzību, piemēram, ražošanu, tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu. Tiešsaistes platformas, piemēram, tirdzniecības platformas (Etsy, eBay, Amazon), sociālie tīkli (Facebook, Instagram, LinkedIn, TikTok) un citas, kļūst arvien nozīmīgākas sociālajā un ekonomiskajā jomā.

Platformas apvieno lietotājus, veicinot mijiedarbību un komercdarījumus. Persona, kas veic saimniecisko darbību, var izmantot gan sev, gan citai personai piederošus interneta veikalus. Interneta veikals ir tiešsaistes platforma, kas ļauj lietotājiem apskatīt, iegādāties un apmaksāt preces vai pakalpojumus internetā, norāda Valsts ieņēmumu dienests.

Pirms platformas izmantošanas par atlīdzību, personai var būt jāreģistrējas kā PVN maksātājai un jāpiemēro PVN darījumiem. Ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar platformas lietošanas noteikumiem un līgumiem, lai izvairītos no neskaidrībām. Ja rodas jautājumi par platformas noteikumiem, ieteicams vērsties pie konkrētās platformas.

Slēdzot darījumus tiešsaistē, ir svarīgi identificēt darījuma partneri un pārliecināties, vai platforma iesaistās kā preču pircējs/pārdevējs vai tikai kā starpnieks. Tāpat jāievēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" prasības un sankciju likumi.

Nodokļu maksātāju iedalījums un PVN rēķinu izrakstīšana

Nodokļa maksātājs ir persona, kas patstāvīgi veic saimniecisko darbību neatkarīgi no tās mērķa vai rezultāta. Nodokļa maksātājus iedala:

• Iekšzemes nodokļa maksātājos (reģistrēti un nereģistrēti)
• Citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājos (reģistrēti un nereģistrēti)
• Trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājos (reģistrēti un nereģistrēti)

Reģistrētiem nodokļa maksātājiem ir pienākums izrakstīt nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par saņemtajiem avansa maksājumiem. Ja darījuma partneris nav nodokļa maksātājs vai ir nereģistrēts, nodokļa rēķins jāizraksta pēc pieprasījuma. Ja nav pienākuma izrakstīt nodokļa rēķinu, darījumu uzskaitei izmanto dokumentu atbilstoši Grāmatvedības likumam.

Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. panta pirmajā daļā minētie rekvizīti un informācija, savukārt šā likuma 126. panta pirmajā daļā norādīti vienkāršotā nodokļa rēķinā iekļaujamie rekvizīti un informācija.

Ar nodokli apliekamie darījumi un nodokļa likmes

Ar nodokli apliekamie darījumi ietver preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu un preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību. Latvijā piemēro PVN standartlikmi 21% apmērā, samazināto likmi 12% vai 5% apmērā, vai likmi 0% apmērā. Daži darījumi ir atbrīvoti no PVN.

Lai noteiktu, vai Latvijas PVN ir piemērojams, svarīgi ir pareizi noteikt darījuma vietu. Preču iegādēm svarīgi noteikt, vai iekšzemē tiek veikta preču iegāde ES teritorijā vai imports. Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai svarīgs ir pakalpojuma veids.

Preču veids ir būtisks, ja tiek secināts, ka preču darījuma vieta ir iekšzeme, lai piemērotu korektu PVN likmi vai atbrīvojumu no PVN. Taču preču veids neietekmē preču darījumu vietas noteikšanu.

Savukārt pakalpojumu veids ietekmē pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu un PVN piemērošanas kārtību. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.–30. pantā ir noteikti pakalpojumu veidi, kam atkarībā no tur minētajiem nosacījumiem sniegšanas vieta nosakāma, neievērojot vispārīgo principu pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai. Pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta nav nosakāma saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.–30. pantu, sniegšanas vietu nosaka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. pantā noteiktajam.

Struktūrvienības reģistrēšana

Ja nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību ārpus savas reģistrētās adreses, piemēram, platformā, šī vieta ir jāreģistrē kā struktūrvienība Valsts ieņēmumu dienestā. Ja platforma tiek izmantota tikai preču vai pakalpojumu reklamēšanai bez iespējas pasūtīt vai iegādāties preci, tā nav jāreģistrē kā struktūrvienība.

Jebkura platforma un tīmekļvietne, kuru persona izmanto preču pārdošanai vai pakalpojumu sniegšanai saimnieciskās darbības ietvaros, neatkarīgi no tā, kas ir izmantotās platformas vai tīmekļvietnes īpašnieks, personai ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā.

Kad jāreģistrējas PVN reģistrā?

Nodokļa maksātājam jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja:

• Saņem pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu.
• Sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts saskaņā ar minēto pantu, un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs.
• Veic ar PVN apliekamus darījumus, kuru kopējā vērtība kalendāra gadā pārsniedz 50 000 eiro.
• Iegādājas ES teritorijā preces, kuru kopējā vērtība bez PVN sasniedz 10 000 eiro gadā.

Pārsniedzot reģistrācijas slieksni 50 000 eiro ne vairāk kā par 10 procentiem (5000), ir tiesības atlikt reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā līdz gada beigām. Savukārt, ja iepriekšējā gadā ir pārsniegts 50 000 eiro slieksnis, nodokļa maksātājs nevar izslēgties no reģistra visa nākamā gada laikā.

Nereģistrētam nodokļa maksātājam patstāvīgi ir jāseko līdzi ne tikai tam, vai nav iestājies kāds no nosacījumiem, kad reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā ir obligāta, bet arī vai tā dēļ veiktajiem darījumiem nav nepieciešams reģistrēties citās dalībvalstīs kā PVN maksātājam vai trešās valstīs vai teritorijās kā PVN vai līdzīga nodokļa maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam.

Nepieciešamība reģistrēties citā dalībvalstī, trešā valstī vai trešā teritorijā var izveidoties, ja veiktā darījuma vieta nav iekšzeme, t. i., Latvija.

Ja saskaņā ar PVN regulējošajiem normatīvajiem aktiem darījuma vieta nav iekšzeme, bet cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija, nodokļa maksātājam nepieciešamības gadījumā ir jāinteresējas attiecīgās dalībvalsts, trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļu administrācijā par nepieciešamību reģistrēties un/vai nodokļa piemērošanai tur veiktajiem darījumiem.

Īpašs PVN režīms mazajiem uzņēmumiem

Īpašs PVN režīms ir paredzēts mazajiem uzņēmumiem (MVU), kas ļauj piemērot PVN atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs, ja gada apgrozījums ES nepārsniedz 100 000 EUR.

No 2025. gada 1. janvāra Latvija ir transponējusi ES direktīvu, kas atvieglo PVN piemērošanu maziem uzņēmumiem, ļaujot tiem izmantot PVN atbrīvojumus citās ES dalībvalstīs, par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja:

• kalendāra gadā veikto darījumu kopējā vērtība bez PVN nav pārsniegusi robežvērtību, ko dalībvalstī piemēro attiecībā uz šīs dalībvalsts PVN maksātājiem;
• kopējais gada apgrozījums ES nepārsniedz 100 000 

Latvijas nodokļa maksātājs tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā līdz noteikta sliekšņa sasniegšanai var izmantot gan reģistrācijas valstī (Latvijā), gan citā ES dalībvalstī.

Reģistrācijas sliekšņi

Ir noteikti vairāki PVN reģistrācijas sliekšņi, kas jāņem vērā, veicot saimniecisko darbību, tostarp 50 000 eiro, 10 000 eiro un 100 000 eiro sliekšņi.

50 000 eiro slieksnis:

• Līdz 2024. gada 31. decembrim, aprēķinot šo slieksni, tika ņemta vērā tikai ar PVN apliekamo preču piegāžu un pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 mēnešos.
• Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, aprēķinot šo slieksni, ņem vērā darījumus, kas veikti kalendāra gada laikā.
• Šajā slieksnī ietilpst gan ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība, gan arī dažu ar PVN neapliekamo darījumu vērtība, piemēram, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumi, finanšu un nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi, ieguldījumu fondu, apdrošināšanas sabiedrību pārvaldes pakalpojumi, dzīvojamo telpu īres pakalpojumi un atlīdzība par likumiskās zemes lietošanas tiesībām.
• 50 000 eiro slieksnī neiekļauj piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, kā arī slieksnī iekļaujamo neapliekamo darījumu vērtību, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami atšķiras no saimnieciskās darbības veida.
• Ja 50 000 eiro slieksnis sasniegts, veicot tikai ar PVN neapliekamos darījumus, reģistrācija VID PVN reģistrā nav obligāta.

10 000 eiro slieksnis:

• Aprēķinot preču iegādes ES teritorijā kopējo vērtību, ņem vērā preču kopējo vērtību bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā, kas iegādātas no citas dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja.
• Neņem vērā no citas dalībvalsts nereģistrēta nodokļa maksātāja iegādāto preču vērtību no tā dalībvalsts.
• Nosakot reģistrācijas slieksni 10 000 eiro, kas paredz reģistrēšanos citās dalībvalstīs, ņem vērā tālpārdošanas darījumus un citas dalībvalsts personām, kas nav nodokļa maksātāji, sniegtos elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus.

100 000 eiro slieksnis:

• Aprēķinot kopējo gada apgrozījumu ES 100 000 eiro, kas ļauj MVU izmantot atbrīvojumu no PVN nomaksas citās ES dalībvalstīs, tajā iekļauj ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtību, kā arī noteiktu ar nodokli neapliekamo darījumu vērtību.
• 100 000 eiro slieksnī neiekļauj iekšzemes nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, kā arī ar nodokli neapliekamo darījumu vērtību, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami atšķiras no iekšzemes nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības veida.

Lasiet arī:

• Elektronisks ES PVN atbrīvojuma sertifikāts aizstās papīra veidlapas
• Jauna MVU direktīva mainīs PVN maksāšanas nosacījumus Latvijā un ES