0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKā rīkoties grāmatvedim, ja pret viņu izvirzīta apsūdzība par darba devēja izdarītajiem pārkāpumiem?

Kā rīkoties grāmatvedim, ja pret viņu izvirzīta apsūdzība par darba devēja izdarītajiem pārkāpumiem?

Jautājums: Kā rīkoties grāmatvedim, kurš atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, uzņēmumu, pret kuru ir ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ja krimināllietas ietvaros, kas ierosināta pret uzņēmumu, arī pret grāmatvedi “kā noziedzīgās organizētās grupas dalībnieku" tiek izvirzīta un jau ir uzrādīta apsūdzība par darba devēja, uzņēmuma, izdarītajiem likumpārkāpumiem? Grāmatvedis, kas plz.lv uzdod šo jautājumu, uzskata, ka apsūdzība ir nepamatota un ka viņš “faktiski tiek apsūdzēts par Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos , tajā skaitā speciālajos normatīvajos aktos ("Profesiju klasifikators", "Grāmatvedības likums" u.c.) noteikto grāmatveža profesionālo funkciju realizāciju, ko viņš darba devēja uzņēmumā veicis kā darba ņēmējs…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

3 KOMENTĀRI

Pierakstīties
Paziņot par
3 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
***
***
12 gadi atpakaļ

Kādi ir galvenie argumenti, ar kuriem varu pierādīt, ka nezināju par uzņēmuma noziedzīgajām darbībām?

***
***
12 gadi atpakaļ
Atbildēt uz  ***

Paldies par Jūsu jautājumu! Jūsu jautājums ir pārsūtīts ekspertam.
ar cieņu
plz.lv redakcija

***
***
12 gadi atpakaļ

Uz komentāra jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja “Loze & Partneri” zvērināts advokāts:
“Diemžēl atbildēt uz šo jautājumu un sniegt savu viedokli un/vai komentārus ir ne tikai neiespējami, bet arī neatbilstoši advokāta ētikai.
Nezinot lietas būtību visās niansēs un neredzot lietas materiālus, advokātam ir jāizvairās sniegt savu viedokli un padomus par lietas virzību.
Tieši šī iemesla dēļ, atbildot lasītājam ar iepriekšējo komentāru, tika ieteikts griezties pie zvērināta advokāta pēc profesionālas palīdzības.
Līdz ar to arī šobrīd, meklējot argumentus savai aizstāvībai, iesakām lasītājam griezties pēc profesionālas palīdzības pie zvērināta advokāta.”

Uldis Freidenfelds Jautājums: Kā rīkoties grāmatvedim, kurš atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, uzņēmumu, pret kuru ir ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ja krimināllietas ietvaros, kas ierosināta pret uzņēmumu, arī pret grāmatvedi “kā noziedzīgās organizētās grupas dalībnieku" tiek izvirzīta un jau ir uzrādīta apsūdzība par darba devēja, uzņēmuma, izdarītajiem likumpārkāpumiem? Grāmatvedis, kas plz.lv uzdod šo jautājumu, uzskata, ka apsūdzība ir nepamatota un ka viņš “faktiski tiek apsūdzēts par Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos , tajā skaitā speciālajos normatīvajos aktos ("Profesiju klasifikators", "Grāmatvedības likums" u.c.) noteikto grāmatveža profesionālo funkciju realizāciju, ko viņš darba devēja uzņēmumā veicis kā darba ņēmējs saskaņā ar konkrētu darba līgumu noteikumiem, kā arī saskaņā ar "Darba likuma" u.c. attiecīgo normatīvo aktu nosacījumiem. Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Ņemot vērā jautājuma uzdevēja sniegto informāciju, var secināt, ka persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 218.panta (visticamāk, 3.daļas, jo iet runa par organizētu grupu). Kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas iestājas vienīgi konkrētai fiziskai personai. Krimināllikums neparedz juridiskās personas atbildību, līdz ar to pie kriminālatbildības vienmēr tiek saukta fiziskā persona, kura tieši izdarījusi noziedzīgas darbības juridiskās personās interesēs vai pārstāvot to. Šāds noteikums precīzi definēts Krimināllikuma 12.pantā, kur noteikta fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildība: „Juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros vai būdama juridiskās personas dienestā.” Dotajā gadījumā grāmatvedis ir juridiskās personas darbinieks, līdz ar to svarīgi ir noskaidrot, vai grāmatvedis ir rīkojies tikai un vienīgi juridiskās personas (darba devēja) uzdevumā un nav zinājis par noziedzīgām darbībām, vai arī ir zinājis un palīdzējis juridiskai personai (darba devējam) slēpt ar nodokļiem apliekamos objektus. Ja grāmatvedis var pierādīt, ka nav zinājis par juridiskās personas (darba devēja) noziedzīgām darbībām, tādā gadījumā visticamāk kriminālprocess daļā pret viņu tiks izbeigts. Atbilstoši Krimināllikumam un Kriminālprocesa likumam, personu var saukt pie kriminālatbildības vienīgi tad, ja tiek pierādīts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Kā zināms, noziedzīga nodarījuma sastāvā ietilpst četras pazīmes, kas ir obligāti konstatējamas. Viena no tām, par kuru visticamāk runā jautājuma uzdevējs, ir subjektīvā puse. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse norāda uz vainīgā psihisko attieksmi pret nodarījumu (darbību vai bezdarbību). Šeit, protams, iet runa par vainu un vainas formām, kas var būt tīšs nodoms, tiešs nodoms un netiešs nodoms, kā arī par motīvu un mērķi (nolūku). Vadoties no jautājuma uzdevēja sniegtās informācijas, redzams, ka, iespējams, viņa rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka konkrētajā gadījumā iztrūkst noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses pazīmes. Šādu pazīmju konstatēšana, ja tā nav veikta pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, izdarāma kriminālprocesa iztiesāšanas stadijā. Persona šajā stadijā ar visiem Kriminālprocesa likumā paredzētiem līdzekļiem veic aizstāvību un pierāda to, ka nav zinājusi par juridiskās personas (darba devēja) noziedzīgām darbībām, nav bijis nodoms izdarīt noziedzīgas darbības, kā arī nav bijusi vēlēšanas to izdarīt. Vēl jo vairāk, persona iztiesāšanas stadijā var pierādīt arī to, ka, izpildot darba pienākumus, viņai nav bijis iespēju zināt par noziedzīgām darbībām, tā nav tās vēlējusies un apzinājusies. Pie šādiem apstākļiem tiesai persona būtu jāattaisno vai kriminālprocess daļā pret viņu jāizbeidz. Līdz ar to rezumējot teikto un ņemot vērā to, ka kriminālprocess jau tiek nodots izskatīšanai tiesā, šai personai būs visas tiesības pamatot savu nevainīgumu, pēc iespējas pilnīgāk izskaidrojot savu pozīciju un sniedzot pierādījumus kriminālprocesā iztiesāšanas stadijā, ja pirmstiesas stadijā to izdarīt nav izdevies. Ņemot vērā apsūdzības nopietnību, mēs ieteiktu šai personai izmantot kvalificētu juridisko palīdzību un pieaicināt zvērinātu advokātu savu tiesību aizstāvībai.