Jūnija vidū stājies spēkā jauns Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss. Tas nomaina līdzšinējo, 2016. gadā pieņemto kodeksu, un, lai gan ētikas pamatprincipi nav mainījušies, tomēr būtiski mainītas praktiskās nostādnes, kā nodrošināt šo pamatprincipu ievērošanu.

Viena no ētikas kodeksa sadaļām, kas jaunajā redakcijā pārskatīta un papildināta, ir saistīta ar grāmatvežu spēju turēties pretī spiedienam, kas liktu pārkāpt "fundamentālos grāmatvedības principus". Kodekss uzsver, ka profesionāls grāmatvedis nedrīkst nedz pakļauties šādam spiedienam (kas var nākt gan no priekšniecības puses, gan klientiem/tirgotājiem, gan arī iekšējiem vai ārējiem mērķiem un sagaidāmā rezultāta), nedz arī pats izdarīt tādu uz citiem.

Kodeksā arī sniegti iespējamā spiediena piemēri. Lielākā daļa no tiem saistīti ar dažādu datu sagrozīšanu, nepareizu vai nepilnīgu atspoguļošanu - piemēram, maldinoši finanšu rezultāti, lai apmierinātu investoru vai aizdevēju gaidas; nostrādāto darba stundu apjoma mākslīga samazināšana; ienākumu nepareiza uzrādīšana; tādu izdevumu apstiprināšana, kas nav leģitīmi uzņēmējdarbības izdevumi; iekšējā audita ziņojuma rezultātu slēpšana, u.c. Tāpat grāmatvedis nedrīkst pakļauties spiedienam veikt darbu, kuram tam nav pietiekamu prasmju vai arī veikt kādu uzdevumu nereālistiskā laika termiņā; strukturēt tādas transakcijas, kas ļautu apiet nodokļu maksāšanu; pieņemt "kukuli" vai citus pamudinājumus, piemēram, nepiemērotas dāvanas no potenciālajiem pārdevējiem izsoles procesā, utt.

Saskaroties ar spiedienu, grāmatvedim jāspēj novērtēt tā radītā apdraudējuma līmenis.

Šim nolūkam jāizvērtē spiediena veids un apmērs, spiedienu izdarošā indivīda nolūks; normatīvo aktu un profesionālu standartu pielietojums konkrētajā situācijā; organizācijas/uzņēmuma korporatīvā kultūra (vai tajā mēdz tikt pieļauta neētiska rīcība).

Spiediena novēršanai ētikas kodekss grāmatvedim iesaka izmantot pārrunu metodi - sākot ar indivīdu, kurš ir spiediena izdarītājs, bet, ja tas nelīdz, grāmatvedis var vērsties pie sava tiešā priekšnieka (ja tas nav pats spiediena izdarītājs), pie augstāka līmeņa vadības, pie iekšējiem vai ārējiem auditoriem, utt. Savukārt konsultēties ieteicams ar kolēģiem, personāla vadību, priekšniecību, kā arī profesionālo organizāciju (grāmatvežu asociāciju) vai juristu.

Saskaroties ar spiedienu, grāmatvedis var arī atteikties no noteikta atbildības apjoma un pienākumiem, lai vairs nebūtu saistīts ar spiediena izdarītāju. Tāpat šādās situācijās ieteicams katru soli dokumentēt (faktus, sarunas ar ko/par ko; apsvērtos un reāli veiktos rīcības virzienus).

Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss (angļu valodā, reģistrējoties) lejuplādējams šeit.