0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIKā rīkoties, ja līgumā ir iekļauta nepilnīga šķīrējtiesas atruna vai šķīrējtiesa vairs nepastāv?

Kā rīkoties, ja līgumā ir iekļauta nepilnīga šķīrējtiesas atruna vai šķīrējtiesa vairs nepastāv?

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs

Bieži Rīgas šķīrējtiesa sastopas ar jautājumiem, kuri saistīti ar strīda izskatīšanas pakļautību, sevišķi situācijās, kad pušu noslēgtajos līgumos iekļautā šķīrējtiesas atruna ir nepilnīga vai tās nav vispār. Vai arī norādītā šķīrējtiesa ir beigusi pastāvēt, proti, likvidēta. Šie jautājumi ir būtiski, sevišķi situācijās, kad jau ir radies strīds ar pusi, kura nepilda līguma saistības, un ir nepieciešams vērsties ar prasību par piespiedu parāda piedziņu. Līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas atruna Mēdz būt, ka kreditors vēršas ar prasību šķīrējtiesā, taču dokumentā, kas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kā rīkoties, ja līgumā ir iekļauta nepilnīga šķīrējtiesas atruna vai šķīrējtiesa vairs nepastāv?
Foto: © somemeans – stock.adobe.com
Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs
Jurijs Ņikuļcovs,
Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs
Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva

Bieži Rīgas šķīrējtiesa sastopas ar jautājumiem, kuri saistīti ar strīda izskatīšanas pakļautību, sevišķi situācijās, kad pušu noslēgtajos līgumos iekļautā šķīrējtiesas atruna ir nepilnīga vai tās nav vispār. Vai arī norādītā šķīrējtiesa ir beigusi pastāvēt, proti, likvidēta. Šie jautājumi ir būtiski, sevišķi situācijās, kad jau ir radies strīds ar pusi, kura nepilda līguma saistības, un ir nepieciešams vērsties ar prasību par piespiedu parāda piedziņu.

Līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas atruna

Mēdz būt, ka kreditors vēršas ar prasību šķīrējtiesā, taču dokumentā, kas ir prasības pamatā, nav iekļauta šķīrējtiesas atruna. Der zināt, ka visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 10. pantu puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties. Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Ja puses līgumā vai jebkurā citā savstarpēji noslēgtā saistību dokumentā nav vienojušās par strīda izšķiršanu konkrētā šķīrējtiesā, prasība pret fizisko personu ceļama valsts tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, bet pret juridisko personu – pēc tās juridiskās adreses. Prasība pret parādnieku, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas, bet, ja dzīvesvieta nav zināma vai tam nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. Ja netiek pildītas līgumā noteiktās saistības, taču partneris turpina komunikāciju, izvērtējiet iespēju noslēgt ar savu partneri (parādnieku) vienošanos par parāda apmaksu, kas nozīmē, ka jūs dodat iespēju izpildīt saistības un tajā pašā laikā papildus nodrošināt sevi. Šajā dokumentā varat paredzēt punktu par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā. Dokumenta paraugu var atrast Rīgas šķīrējtiesas tīmekļvietnes sadaļā „Atbalsts” – „Tipveida dokumentu paraugi” (15. dokuments). 

Līgumā iekļautā šķīrējtiesas atruna ir nepilnīga

Periodiski šķīrējtiesas konsultantiem tiek uzdots jautājums, kurā šķīrējtiesā kreditors drīkst vērsties, ja līgumos ar partneri ir iekļauta atruna par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, taču atrunā nav norādīta konkrēta šķīrējtiesa. Pirms grozījumiem Šķīrējtiesu likumā šķīrējtiesas klauzula varēja nesaturēt pilnu šķīrējtiesas nosaukumu, un strīdus gadījumā puse, kura sniedza prasību par līguma saistību izpildi, varēja izvēlēties, kurā šķīrējtiesā prasību iesniegt. Patlaban par derīgu tiek uzskatīta tikai tā šķīrējtiesas klauzula, kurā ir ietverts pilns šķīrējtiesas nosaukums.

Ņemot vērā tiesu praksi, gadījumos, kad līgumos ir nepilnīga šķīrējtiesas atruna, Rīgas šķīrējtiesa iesaka noslēgt ar partneri līguma papildinājumus, kuros precizēta strīdu izskatīšanas iestāde un tās pilns nosaukums, vai, ja tas nav iespējams, vērsties ar prasību par līguma saistību izpildi valsts tiesā pēc atbildētāja deklarētās vai juridiskās adreses. Protams, kreditors var uzņemties risku un iesniegt prasību jebkurā šķīrējtiesā, taču tad jārēķinās, ka, ja parādnieks izteiks iebildumus, prasība tiks noraidīta vai valsts tiesa neizsniegs izpildu rakstu, pamatojoties uz atbildētāja iebildumiem un nepilnīgi atrunāto strīda risināšanas kārtību.

Tiesu praksē ir sastopami gadījumi, kad valsts tiesa, saņemot prasību par saistību izpildi uz līguma pamata, kurā ir nepilnīga šķīrējtiesas atruna, noraida prasību, lēmumā norādot, ka pieteikums ir pakļauts šķīrējtiesai. Šajā gadījumā kreditors droši var vērsties jebkurā aktīvi darbojošā šķīrējtiesā ar prasības pieteikumu, pievienojot valsts tiesas izdoto lēmumu.

Līgumā norādītā šķīrējtiesa vairs nepastāv

Pēc Šķīrējtiesas likuma stāšanās spēkā liels skaits (vairāk nekā 70%) Latvijas šķīrējtiesu ir pārtraukušas darbību, jo nespēja izpildīt likumā noteiktos nosacījumus. Slēdzot līgumus, sevišķi, ja tie ir otras puses sagatavoti, ieteicams rūpīgi pārbaudīt ne tikai līguma pamatnosacījumus, bet arī norādīto šķīrējtiesu un to, vai tā nav izslēgta no Uzņēmumu reģistra šķīrējtiesu saraksta. Sevišķi būtiski tas ir gadījumos, ja sadarbības partneris ir ārvalsts juridiska vai fiziska persona. Ne vienmēr darījuma partneris ir godprātīgs, un tas var apzināti norādīt neeksistējošu šķīrējtiesu. Pārbaudīt, vai šķīrējtiesa ir aktīva, var Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.

Ja līgumos ir norādīta šķīrēj­tiesa, kura vairs nav aktīva, varat veikt līguma grozījumus ar izmaiņām līguma punktos, aktualizējot informāciju par iestādi, kurā strīdus gadījumā tiks risināts strīds. Ja strīds jau ir radies, tad tas būs pakļauts tikai valsts tiesai, un prasība iesniedzama analoģiski kā situācijās, kad līgumos nav atrunāta strīda izšķiršana šķīrējtiesā.

Atcerieties – nav neatrisināmu situāciju! Nodrošiniet savus darījumus, sakārtojot uzņēmuma vārdā noslēgtos līgumus!

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada februāra (116.) numurā.