0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKā uzņēmuma līguma atlīdzība ietekmē darbnespējas apmaksu?

Kā uzņēmuma līguma atlīdzība ietekmē darbnespējas apmaksu?

Jautājums: Darbinieks uz darba līguma pamata pieņemts darbā no 02.01.2019. Vienlaikus ar šo personu no 02.01.2019. līdz 31.01.2019. ir noslēgts uzņēmuma līgums. No 04.02.2019. līdz 13.02.2019. darbiniekam bija izsniegta A darba nespējas lapa. Ar darbinieku radās domstarpības par uzņēmuma līguma atlīdzības iekļaušanu vidējās izpeļņas aprēķinā. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” terminoloģiju persona, kas noslēdz darba līgumu, un persona, kas noslēdz uzņēmuma līgumu, tiek uzskatītas par darba ņēmējiem. Savukārt darba ņēmēji ir personas, kas pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka no aprēķinātās darba algas un arī no atlīdzības, kas tiks…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Maija GrebenkoJautājums: Darbinieks uz darba līguma pamata pieņemts darbā no 02.01.2019. Vienlaikus ar šo personu no 02.01.2019. līdz 31.01.2019. ir noslēgts uzņēmuma līgums. No 04.02.2019. līdz 13.02.2019. darbiniekam bija izsniegta A darba nespējas lapa. Ar darbinieku radās domstarpības par uzņēmuma līguma atlīdzības iekļaušanu vidējās izpeļņas aprēķinā.

Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore

Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” terminoloģiju persona, kas noslēdz darba līgumu, un persona, kas noslēdz uzņēmuma līgumu, tiek uzskatītas par darba ņēmējiem. Savukārt darba ņēmēji ir personas, kas pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka no aprēķinātās darba algas un arī no atlīdzības, kas tiks izmaksāta saskaņā ar uzņēmuma līgumu, ir jāaprēķina attiecīgās sociālās iemaksas. Protams, ieturams arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Neskatoties uz to, ka nodokļi tiek piemēroti vizuāli vienādi, tas nenozīmē, ka tie ņemami vērā, aprēķinot personas vidējo izpeļņu dažādu periodu apmaksai, tajā skaitā slimības naudu. No vienas puses, vidējās izpeļņas noteikšanu regulē Darba likuma 75. pants:

„Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā         aprēķināma (..) no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā    noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.”

Atlīdzība, ko saņem nereģistrētais nodokļu maksātājs, nav nedz alga, nedz piemaksa, nedz prēmija. Summa, kas tiek aprēķināta par konkrēto darbu, turklāt obligāti ar saviem (nevis pasūtītāja) darba rīkiem, ir atlīdzība, nevis alga. Uzņēmējs patstāvīgi nosaka, kad un kādā veidā ir jāizpilda pasūtījums, tādēļ pasūtītājam nav jāuzskaita izpildītāja darba laiks, kā arī nav jāņem vērā, kādās diennakts stundās darbs tika veikts.

No otras puses, darbnespējas perioda pirmās desmit kalendāra dienas (A lapa) apmaksu regulē likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pants:

„Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (..), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu (..).”

Tas, ka darbinieks vienlaikus ar darba līgumu ir noslēdzis uzņēmuma līgumu, “ieceļ” viņu darba ņēmēju statusā, tomēr uzņēmējs, kas šo līgumu piedāvāja, netiek dēvēts par darba devēju, bet par pasūtītāju, un tas arī nosaka, ka pasūtītājam nav pienākuma apmaksāt A lapu.

Tomēr, ja šis darbinieks-izpildītājs nopietni slimos ilgāk par desmit kalendāra dienām, tad B lapu tam apmaksās VSAA, jo persona tiek uzskatīta par sociāli apdrošināto.

Atbilde publicēta žurnāla BILANCE 448. numurā.