Kā uzņēmumiem jāpamato dīkstāve, piesakoties valsts atbalstam?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

(5)
Foto: Unsplash

Uzņēmumiem, kuri piesakās dīkstāves pabalstam, rūpīgi jāizvērtē sava situācija un jāsniedz korekts, precīzs pamatojums (Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrodamajā pieteikuma formā, atbilstošajā ailē), masu medijos aicinājusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Dīkstāves pieteikuma pamatojuma sadaļā jāapraksta uzņēmējdarbībā radusies situācija, kuras dēļ uzņēmuma darbiniekiem vairs nav darba un uzņēmuma ienākumi samazinās. I. Jaunzeme to ilustrējusi ar piemēriem par dārzeņu audzēšanu un piegādi restorāniem (ja restorāni krīzes dēļ darbību apturējuši, tātad dārzeņu piegādes vairs nevar veikt, līdz ar to darbinieki atrodas dīkstāvē) vai viesnīcām, kurām kopš krīzes sākuma vairs nav klientu. Protams, ir arī sarežģītākas situācijas, kad daļēja uzņēmuma darbība turpinās. Tādā gadījumā pieteikuma pamatojumā jāapraksta konkrētāk, kuri no darbiniekiem atrodas dīkstāvē un kāpēc.

Pats svarīgākais ir norādīt, kāda ir cēloņsakarība starp darbinieku dīkstāvi un krīzi, uzsvērusi VID ģenerāldirektore.

Viņa arī brīdina, ka VID izlases kārtībā veiks pārbaudes uzņēmumiem, kam piešķirts dīkstāves atbalsts, lai pārliecinātos, ka to sniegtā informācija atbilst reālajai situācijai. Šim nolūkam dienestā jau izveidota darbinieku komanda. VID saņemot informāciju, ka jau tagad tiekot veidotas dažādas izvairīšanās shēmas, lai pabalstu varētu saņemt nepamatoti. I. Jaunzeme atgādina, ka tā ir krāpšana.

Tāpat uzņēmumiem jāizvērtē, vai tie atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr. 165 Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Pieteikumu izvērtēšanu neveic VID darbinieki, bet gan automatizētas VID informācijas sistēmas. Līdz šim biežākie iemesli atteikumiem saistīti ar to, ka uzņēmuma darbinieks strādā vēl citā darba vietā vai tam ir citi nodarbinātības veidi, kā arī pašam uzņēmumam ir nodokļu parādi (un tas nav pietiecies nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumam).

Vēršam uzmanību, ka valdība 2.aprīlī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz administratīvo atbildību par dīkstāves pabalsta saņemšanas noteikumu pārkāpšanu – informācijas neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu VID.

Grozījumi paredz naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai, tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Vairāk informācijas lasiet arī sadaļā: COVID-19 izraisītās pandēmijas un valstī noteiktās ārkārtas situācijas ieviestās izmaiņas

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(5)