Jautājums: Ja darbiniekam ir summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, kā jāskaita virsstundas:

1) ja šajos mēnešos bija slimības lapa vai atvaļinājums;

2) ja darbinieks pieņemts darbā, piemēram, 6. janvārī vai 20. maijā (pārējiem darbiniekiem skaitu pa kvartāliem)?

Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore 

Darba likuma (DL) 140. panta trešajā daļā noteikts, ka summētā darba laika gadījumā parasti par «pārskata periodu» tiek uzskatīts viens mēnesis (normāla darba laika gadījumā — mazliet savādāk, sk. turpmāk). Tomēr darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem (tātad drīkst arī par diviem mēnešiem), bet darba koplīgumā — ne ilgāku par 12 mēnešiem. Likumā nav noteikts, ka vairāku mēnešu pārskata periodam jāsākas tieši no janvāra, kā arī neuzskatu, ka garāki periodi ir ieteicami visiem pēc kārtas.

Papildus darba līgumā iepriekš norunātajām stundām var gadīties nostrādāt jebkuram darbiniekam jebkurā darba laika uzskaites režīmā. Tomēr DL noteikta atšķirīga minēto stundu uzskaites kārtība atkarībā no darbinieka nodarbinātības, kā arī dažādi ierobežojumi.

Vispirms jāmin, ka, aizsargājot darbinieka intereses, virsstundu darbs DL vērtējams gandrīz kā ārkārtas gadījums, paskaidrojot, ka «virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā» (DL 136. panta 2. daļa). Tikai atsevišķos gadījumos darba devējs drīkst nodarbināt darbiniekus virsstundu darbā bez viņu piekrišanas (135. panta 3. daļa).

Turklāt viena no DL prasībām ir precīzi uzskaitīt virsstundas, apmaksāt tās un papildus aprēķināt piemaksu par šīm stundām, kas nav mazāka kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (DL 68. pants). Minētā panta pēdējos grozījumos, kas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā, noteikta īpaša kārtība samazinātai piemaksai par virsstundām, ja darba devēji būtiski palielināja minimālo darba algu attiecīgajā nozarē.

Virsstundu darba ierobežojums Darba likuma pēdējā redakcijā skan šādi:

Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus (136. panta 5. daļa).

Pievērsiet uzmanību tam, ka te runa ir par kalendāra dienu periodu. Turklāt «septiņas» dienas nav definētas kā nedēļa, un «četri mēneši» — nav četri kalendāra mēneši (bet pēc kārtas, no datuma līdz datumam). No šā panta teksta var saprast, ka maksimālo virsstundu skaitu ir iespējams noteikt, veicot speciālu aprēķinu. Tā pirmajos gada četros mēnešos ir 120 kalendāra dienas (31+28+31+30). Izņēmums ir garais gads ar 121 kalendāra dienas periodu (31+29+31+30).

Dalot šīs dienas ar 7 un reizinot ar 8 (atpakaļgaitā), iegūsim ierobežojumu: 137,14 stundas (garajā gadā — 138,29 stundas). Tātad, ja no janvāra līdz martam darbinieka personīgajā kontā (algas kartē) tiks uzrādītas 137 virsstundas, ir iespējams noteikt, cik šajos mēnešos ir 7 dienu periodu (120 : 7 ≈ 17,14 periodu pa 7 dienām), kā arī noteikt, vai neveidojas pārsniegums virs 8 stundām (137 : 17,14 ≈ 7,99 stundas). Lūk, tāds ir precīzs aprēķins! Reālajā dzīvē var būt dažas novirzes, tādēļ jārīkojas piesardzīgi, proti, virsstundām jābūt mazāk par 137.

Turklāt vēl viena nianse: iepriekšminētā prasība nav saskaņota ar DL 140. panta 4. daļu, kur virsstundu skaita ierobežojumam noteiktas citas stundas:

(..) Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā (..).

Ņemot vērā, ka četru mēnešu laikā (120 kalendāra dienu periodā) ir pāri 17 nedēļām, pietiek darbiniekam 9 vai 10 nedēļas pastrādāt 56 stundas, no kurām, vispārīgi spriežot, katrā nedēļā veidojās 16 virsstundas (56 – 40), lai 136. panta ierobežojums jau būtu pārsniegts (16 stundas × 9 nedēļas = 144 stundas)!

Turklāt 140. pants (summētais darba laiks) ņem par pamatu virsstundu noteikšanai nevis četrus, bet gan trīs mēnešus! Tādēļ esiet uzmanīgi dubultā.

Secinājumi. Ja uzņēmums izvēlas virsstundas uzskaitīt triju mēnešu ietvaros, tam jāveic analoģisks aprēķins, izmantojot citus kalendāra datus.

Piemēram, periodā 2019. gada janvāris — marts ir 90 kalendāra dienas. Šajā periodā saskaņā ar DL 136. pantu virsstundu skaitam ir ierobežojums: 102,86 st. (90 : 7 × 8).

Savukārt, ja pieļaujamo virsstundu skaits jānosaka laika posmam, kad darbiniekam bijusi attaisnotā prombūtne, virsstundas arī varētu rasties.

Piemēram, darbinieks minētajās 90 kalendāra dienās izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu četras kalendāra nedēļas, slimoja 10 kalendāra dienas, kā arī, darba devēja nosūtīts, veica veselības pārbaudi 2 dienas.

Sakarā ar to, ka visi minētie pasākumi mērojami kalendāra dienās (28 + 10 + 2), dienu skaits atļauto virsstundu noteikšanai 2019. gada periodā (I – III) ir 50 (90 – 40); darba devējs nav tiesīgs noslogot darbinieku šajā periodā vairāk par 57,1 (50 : 7 × 8) virsstundām.

Savukārt, ja darbinieks pieņemts darbā virsstundu aprēķina perioda vidū, nekas cits neatliek kā noteikt viņam virsstundu ierobežojumu individuāli, līdzko viņš būs panācis pārējos darbiniekus.

Kā noteikt virsstundas grāmatvedim

Ja darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks 8 stundas dienā piecu darba dienu nedēļas ietvaros (jebkuram ofisa darbiniekam, kam noteikts normālais darba laiks), virsstundas jānosaka mazliet citādi.

Šādā gadījumā jāvadās no DL 131. panta «Normālais darba laiks», kas nosaka, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā.

Ja dienas darba laiks kādā nedēļas darba dienā ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu.

Tātad vienā dienā plus viena stunda, citā dienā — mīnus viena stunda, un ne citādi, jo otrā stunda tajā pašā nedēļā jau veido virsstundu! Nedēļas laikā jāiekļaujas 40 stundās!

Praktiski tas nozīmē, ka, grāmatvedim strādājot vienā nedēļā sešas dienas, bet otrajā — četras, nebūt netiks uzskatīts, ka ir nostrādātas un apmaksājamas desmit darba dienas, un viss. Pirmajā nedēļā jāapmaksā sešas dienas, otrajā — četras, papildus par pirmās nedēļas sesto dienu pienākas piemaksa par virsstundām (par visām stundām, kas nostrādātas sestdienā).

Atbilde publicēta žurnāla BILANCE 2019. gada novembra numurā (Nr. 455)